Rokstu sagataveja: Anželika Litvinoviča/portals lakuga.lv

Vaļsts ir tik drūsa, cik pīdareigi jiutās tuos cylvāki – ar sovu volūdu, identitati i kūpeigū stuostu. Pīktajā raidejuma “Kai sorguot?” epizodē sarunā par latgaliskū identitati i tuos nūzeimi vaļsts drūseibā pīsadola Saeimys deputats Jurs Viļums (“Apvienotais saraksts”), Saeimys deputate Leila Rasima (“Progresīvie”) i latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” projektu vadeituoja Edeite Laime. Sarunā izskaņ, ka latgalīšu volūda i identitate ir drūseibys resurss i sevkuram individam, i Latgolys regionam, i Latvejis sabīdreibai kūpumā.

Latgaliskais – na da gola izmontuots resurss

Leila Rasima pastreipoj, ka latgaliskais ir naatjamama Latvejis sastuovdaļa: “Tei ir daļa nu Latvejis pamatu, maņ redzīs. Byut latgalīšam nūzeimoj tū pošu, kū byut latvīšam. I byut Latgolys patriotam nūzeimoj byut Latvejis patriotam. Tys nav nūdoloms ari nu drūseibys. Kam svareigi ir, ka cylvāki jiutās vaļstei pīdareigi, ka izjiut mīlesteibu pret vaļsti. Jī izprūt nūzeimi tam, ka ir vaļsts i breiveiba. Taida vaļsts ir spieceiga vaļsts, i tei napasakļaus šaļtīs, kod ir nazkaida dezinformaceja, kod ir vysaidys muoņu viests. Tod mes asam spieceigi.”

Jurs Viļums nūruoda, ka vaļsts attīksme pret latgaliskū pozitivi puorsamej, tok kod nakod birokratejis i īstuožu leiminī vys vēļ pastuov aizsprīdumi: “Politiskā leiminī – varu pīkrist, ka īprīškejūs godūs izpratne par latgaliskū ir auguse. (…) Leluokuo problema ir ministrejuos, vaļsts īstuodēs. Vys vēļ, koč i tī sasamazynoj, ir aizsprīdumi. Ar dažim pošam ir juosasateik laiku pa laikam.”

Jis ari sprīž par latgaliskū vaļsts aizsardzeibys kontekstā: “Ka runojam par drūseibu i latgalīšu volūdu, vys vēļ 2025. godā mums ir juoapsazynoj, ka tys nav da gola izmontuots resurss. Mes zynim, ka Krīveja ir ībrukuse Austrumukrainā, kur sovulaik natyka izdareits vyss, kab nūstyprynuotu Ukrainys austrumu pīrūbeža cylvāku izpratni par tū, kas ir myusu dīnu Krīveja, kaidi draudi var īt nu Krīvejis. Vysys tuos sakys, kū mes dīvamžāļ vysus itūs godus redzim Ukrainā, tod taišni latgalīšu volūda ari 2025. godā var byut par tū leidzekli, kab styprynuotu Latgolys teritorialū aizsardzeibu, styprynojūt cylvākus, kas tī vēļ dzeivoj i nav aizbraukuši. Styprynojūt tūs cylvāku identitati, kas gotovi palikt i, atlaidit, vajadzeibys gadīnī ari aizsorguot vaļsti ar īrūčim rūkuos.”

Volūda ir veids, kai izruodeit mīlesteibu pret Latveju

Bīdreibys “Volūda” puorstuove Edeite Laime atguodynoj, ka Latgola i Latveja nav īdūmuojamys vīna bez ūtrys: “Maņ redzīs, i tai tys ari ir bejs, ka Latveja myusu dīnu izpratnē nav īdūmuojama bez Latgolys. I Latgola nav īdūmuojama bez latgaliskuo. Itūšaļt mes asam situacejā, kod vaira nav pošsaprūtami, ka Latgola ir latgaliska. Tū soka ari školuotuoji, ka reši kurs bārns runoj latgaliski. Maņ pošai grybātūs, kab ir latgalīšu sajiuta par Latveju, ka ite ir myusu volūda – īvuiceita voi dzymtuo. Tys ir taids cytaižuoks veids, kai izruodeit mīlesteibu pret Latveju. Volūda ir vīns nu pamatu, kas veidoj identitati, i mes eistyn jiutamēs pīdareigi Latgolai. Ka mums tī pamati byutu izsysti – tod byutu vysleidza, kur dzeivuot.”

Edeite atguodynoj, ka latgalīšu volūdys apspīsšona padūmu laikā pamatuse dziļus pādus sabīdreibys pošapziņā: “Latvejis viesturis atteisteibā ir 1952. i 1953. gods – Vīnuotais runys i rokstu režyms, ar kuruo sakom mes vys vēļ ceinejomēs. Tys beja tys laiks, kod aktivai suoce izneidēt vysys, tai sauktuos, dialektiskuos sovpateibys. Ka tev tik ilgu periodu soka, ka tova volūda nav pareiza, tu naesi pareizs… Tagad mes dzeivojam naatkareigā vaļstī i raugom sovu pošapziņu styprynuot – saceit, ka tys vyss ir pareizi. Maņ redzīs, ka tī ari rūnās tei nadrūseiba i leidzsvora tryukums, kod latgalīši vys mozuok dzeivoj pošā Latgolā.”

Par drūseibys sajiutu personeigā leiminī jei stuosta: “Itūšaļt tī vysi apstuokli nazkai nūvad da tuo, kū ari myusu vacuoki bierneibā ir sacejuši – narunoj latgaliski, tys nav tys lobuokais. Ite rūnās taida nadrūseiba, ka tys, kas tev ir svareigs, nav tys lobuokais, tys tev nadūd drūseibu. Tok maņ grybātūs, kab ir tei pīdareibys sajiuta, identitatis apziņa, tok itūšaļt ir tys laiks, kod mes vys vēļ raugom dabuot atpakaļ tū sajiutu, kas ir pagaisynuota tymā periodā.”

Latgaliskajam uzatyc

Saeimys deputate Leila Rasima skaita, ka Latgolys vītejī medeji ir drūseibys i uzticeibys pamats: “Viests, kū veidoj taišni ite, taišni nūvodam i regionam, tam cylvāki ir tendāti ticēt. It kai – tys žurnalists munam sābram ir radinīks voi kas taids, i tod tuos viests ari uztver vaira.”

Edeite Laime pastreipoj, ka regiona dzeivuotuojim medeji latgalīšu volūdā roda leluoku uzticeibu: “Latgalīšu volūda ar sovu tū mozumu ir taida unikala volūda, kū izmontoj, kab veiduotu uzticeibu. Pīmāram, latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv roksta latgaliski, i tod skaiteituojam jau ir tei apzinis sajiuta, ka tī ir myusejī, mes varim ticēt.”

Tok jei ari nūruoda iz riskim i kvalitatis nūzeimi: “Nu ūtrys pusis, ir otkon vaicuojums par kvalitati, kur eistyn ir cīši juodūmoj. Tys ir dreižuok pošu Latgolys medeju voi latgalīšu lauceņš.”

Edeite pastreipoj, ka vaļsts institucejom vajadzātu vaira izmontuot cylvāku vareibys, kas muok runuot latgaliski, eipaši krizis komunikacejā: “Bruņuotajūs spākūs, Zemissardzē ir daudzi, kas muok runuot latgaliski. Maņ redzīs, ka juoizmontoj vareiba izstuosteit aktualitatis latgalīšu volūdā. Augstuokuos amatpersonys, kas runoj latgaliski, maņ iz reizis roda sajiutu, ka tys cylvāks nav nazkaids “naaizsnādzamais nu Reigys”, tok nu myusu pusis. Es jam vaira uzaticiešu, prūtams, ari izviertejūt, kū jis stuosta. Tok jis jau byus puorvariejs munu taidu pyrmū sajiutu, ka nazkas nu nazkurīnis grib maņ nazkū īstuosteit.”

Ari Leila Rasima pīkreit: “Ka instituceja īdrūsynoj darbinīkus runuot latgaliski, pīmāram, ar medejim, maņ redzīs, ka tys ir cīši labi i tys varātu nūstruoduot.”

Nu kiberdrūseibys da styprys pošapzinis

Edeite Laime nūruoda, ka latgalīšu volūda var byut drūseibys resurss ari individualā leiminī: “Medejprateibā vīns ir uzaticiešona, bet ūtrys – unikalūs [latgalīšu volūdys] rokstu zeimu izmontuošona koč kaidā veidā. Koč voi sovā kiberdrūseibā – parolēs. Saziņā – kod tu zyni, ka ar tim cylvākim tu sasazynoj latgaliski, i tevi nazkaids muoksleigais intelekts voi kruopnīks navar apmuoneit i izvylynuot naudu. Drūseiba nav tik vaļsts leiminī, latgalīšu volūdu var izmontuot ari sovai personeigajai drūseibai, styprynojūt tuos lītys, kū tu kasdīnā dori.”

Latgaliskuo identitate itymā redzīnī palīk par personeiguos drūseibys sluoni. Sovutīs Jurs Viļums pīzeist, ka vaira nakai 20 godu ilgstūšā dorbā ar latgalīšu volūdys vaicuojumim jis vys vēļ sasadur ar skepsi nu vysaidu cylvāku – ar puorlīceibu, ka asūt svareiguokys temys, par kū runuot: drūseiba, ekonomika, demografeja. Tok, pa jam, ituos jūmys ir cīši saisteitys, kam volūda veidoj vidi, kurā cylvāki grib dzeivuot i atsateisteit.

“Ka muns bārns navar īt latgaliskā bārnuduorzā, tod rūnās vaicuojums – deļkuo maņ ite palikt? Varbyut braukt iz Reigu voi uorzemem?” jis retoriskai vaicoj.

Bīdreibys “Volūda” puorstuove Edeite Laime ari pastreipoj vajadzeibu latgaliski runuot par vysaida veida aktualitatem: “Maņ vēļ redzīs, ka dīzgon bīži teik skaiteits, ka saturs latgalīšu volūdā iz reizis nūzeimoj saturu tik par Latgolu voi runuošonu par latgalīšu volūdu. Tok nā – mums navajag taiseit īrūbežojūšu sajiutu, ka mes latgaliski runojam tik par Latgolu. Nā, mes latgaliski runojam šudiņ par drūseibu, reit varim runuot par ASV nazkaidom peripetejom voi personu izguojīnim. Tei ir dzeiva, myusu dīnu volūda. Tys nav nikas taids, kur vajag puorīt iz latvīšu volūdu iz reizis.”

Nūtureibys i spāka garants

Saruna aplīcynoj, ka latgaliskais ir daļa nu Latvejis drūseibys arhitekturys. Tei styprynoj kūpīnu, uzaticiešonu i piļsūniskū leidzdaleibu. Vystik dalinīki atguodynoj ari par izaicynuojumim – aizsprīdumim i navīnleidzeigu attīksmi pret latgalīšu volūdu sabīdreibys i politikys leiminī. Latgaliskuo identitate nav tik kulturys montuojums – tei ir sabīdreibys salīdieteibys i nūtureibys garants, kas paleidz Latvejai byut styprai i breivai.

Latgaliskuos identitatis izpausmis pīruoda, ka drūseiba ir daudzsluoņaina – tei suocās ar cylvāku uzaticiešonu, turpynojās ar leidzdaleibu, volūdys izkūpšonu i izpratnis veiduošonu par, pīmāram, vaļsts aizsardzeibys pasuokumim pīrūbežā. Latgalīšu volūda itymā procesā ir i instruments, i simbols i vierteiba – tei paleidz styprynuot sabīdreibys vīnuoteibu, pošcīnu i ticeibu sovim spākim.

Raidīroksta “Kai sorguot?” mierkis ir aktualizēt i styprynuot vysapgiunūšys vaļsts aizsardzeibys izpratni, radeit platformu diskusejom par akutom temom, kas īprīšk nav pīteikūši apsprīstys. Sarunuos pīsadola eksperti, kulturys darbinīki, muokslinīki, žurnalisti, aktivisti nu Latgolys i cyti. Raidejuma golvonuos temys ir saisteitys ar cīšū kulturys i aizsardzeibys nūzaris saikni, ceiņu pret dezinformaceju, kai ari iztureibu i gataveibu krizem. Raidejums daīmams taiduos straumiešonys platformuos kai Youtube, Spotify i Apple Podcasts.

Raidīroksts taiseits ar Latvejis Republikys Aizsardzeibys ministrejis finansialū atbolstu. Projektu realizej latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv, raidīroksta informativais atbaļsteituojs – Latvejis Sabīdryskuo medeja portals lsm.lv.