Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Par rudineigim īsacejumim itūreiz ir dūmuojuse portala lakuga.lv žurnaliste Anželika Litvinoviča, jei ir ari raidīroksta “Kai sorguot?” autore. Itamā reizē Anželika īsoka vairuokus veidus, kai tikt golā ar rudiņa pelieceigumu.

Rudiņs ir kinu godalaiks

Rudiņa drāgnumu i pielieceigumu nūteikti paleidz puordzeivuot kinys. Reigā nu 16. da 26. oktobra nūtyka vierīneigs Reigys Storptautyskais kinu festivals (Riga IFF). Vairuokys kinys izruodeja ari Daugovpilī – Rotko muzejā. Pārņ maņ izadeve apmeklēt kinys “Pāreja” izruodeišonu Rotko muzejā, kas niu ir daīmama Lsm.lv Replay platformā. Itūgod apmeklieju četrys filmys Reigā.

Tei sajiuta, kod kina teik svieteita festivala veidā, ir cīši jauka. Dūmoju, ka kotram nu myusu ir kinu saroksts, kurys jau seņ grybātu nūsavērt, tok navarim tam atrast laiku. Sabīdryskuo medeja platformā vysod ir daīmamys kai vītejuos, tai i uorzemu kinys. Īsoku īplānuot kaidu vokoru, kur kinys vieršonuos puortūp par ritualu puordūmom i rodūšū ceļuojumu. Maņ pateik dūmuot, ka kotra kina, kū nūsaveram, atrūn myus pareizajā laikā i vītā. Itī muokslys dorbi palīk par veidu, kai vaicuot atbiļdis par aktualom lītom. Pi vysa, tys ir tik vīns nu breineigūs aspektu, kū pīduovoj kina.

“Dzejis pasiediešonys”

Skaiteit dzeju var portalūs lakuga.lv, Satori, Punctum i cytur. Var vaicuot babu i dzedu gruomotu plauktūs voi aizīt iz gruomatneicu piec nazkuo jauna. Ir vīna līta, kurū puors reižu asu eistynuojuse ar draudzinem i īsoku paraudzeit sevkuram. Mes tū nūsaucem par “dzejis pasiediešonom”. Tei ir naformala nūtikšona, kurū var eistynuot ar tyvuokajim draugim. Juojam leidza aizkūdys i meiluokuos dzejis gruomotys, papeirs i kaids rokstomreiks. Pyrmuo daļa sastuov nu tuo, ka cylvāki apsamaina ar gruomotom i rauga atrast dzejūli, kas vysuvaira pateik. Tod skaitom bolsā i apsprīžam. Tys vysod ir cīši vierteigi – var byut kai vīgli i jautri, tai ari veiduot telpu deļ dziļu sarunu. Nuokušais sūļs ir dzejis raksteišona – 10 minutys vīnam dzejūļam. Tam nav juobyut perfektam i labi puordūmuotam. Ir tik juoatrūn kaids prīkšmats/atsauce telpā i juosaļaun rodūšuma plyusmai. Tū ari ir vierteigi apsprīst i puorrunuot – kaidi volūdys leidzekli teik izmontuoti i kas ar konkretū dzejūli teik paviesteits. “Dzejis pasiediešonys” struktura var tikt maineita i rodūši interpretāta. Tok juosoka, ka kūpumā maņ tys redzīs kai breineigs veids, kai pavadeit laiku ar draugim, kai ari atteisteit zynuošonys, raksteišonys prasmis i rodūšumu.

Ukraiņu kulturys medeji i gruomotys

Es daudz patiereju Ukrainys medejus i ari laiku pa laikam skaitu tulkuotuos gruomotys. Tam golvonais “īmeslis” ir kars, tok juosoka, ka es eistyn apbreinoju ituos tautys kulturtelpu, idejis i spāku. Itymā kontekstā ari grybu īsaceit ukraiņu literaturys medeju “Ukrainer”, kurā teik radeiti i apkūpuoti vysinteresantuokī i aizkustynūšuokī stuosti. Pīmāram, par tū kai keramika paleidz Ukrainys veteranim, kuri pagaisynuojuši redzi. Skaitu, ka ukraiņu vierteibys i ceinis gryba ir tys, nu kuo vārts pajimt. Juosoka ari, ka ceļuojums Ukrainys (kulturys) viesturē ir cīši aizraunūšs i boguotynojūšs process. Muna meiluokuo ukraiņu autore ir Oksana Zabužko. Jei roksta tik suleigi, ka nav īspiejams atsaraut – nasaverut iz tū, ka volūda nav vīnkuorša i teikumi cytkuort gona specifiski. Da itam asu puorskaitejuse gruomotys “Visgarākais ceļojums” i “Planēta Vērmele”, tok naseņ latvyski ir iztulkuota i publicāta ari gruomota “Lauka pētījumi ukraiņu seksā”. Ukrainu var atbaļsteit vysaiduokūs veidūs, i ukraiņu kulturys patiereņš i vīns nu tūs.