Grupa “Bezgaleiga sirds” pīduovoj dzīsmi “Svieteiga byušona”
Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv
Oktobra vydā grupa “Bezgaleiga sirds” izdavuse dzīsmi “Svieteiga byušona”, tai sataiseits ari videoklips, kas fiļmāts Rēzeknē i Rēzeknis nūvoda Sarkaņkolnā. Par grupys darbeibu i jaunū dzīsmi portals lakuga.lv izvaicuoja grupys dalineicu Džeinu Gavari, kura pastuosteja ari par sovu rodūšū darbeibu, kas izapauž na tik muzykā.
Grupā “Bezgaleiga sirds” jau divejus godus apsavīnuojuši treis muzykanti – Lolita Svilāne (klavīris, flauta), Juris Laizāns (sytaminstrumenti) i Džeina Gavare (dzīšmu autore, gitara, bolss). Grupa sataiseita, kam jūs vīnoj vīns motivs – dzīšmuot vajag deļtuo, lai atguodynuotu, ka vyss pasauleigais reiz puorsavierš putekļūs, bet namaineigu kursu ītur cylvāka sirds. “Dori jū breivu, dori jū lelu, pīpyldi ar mīlesteibu! Sirds ir bezgaleiga,” tai Džeina Gavare. Grupa muzicej vysur, kur jūs aicynoj, i puorsvorā saīt braukt iz tīni, kur ir vysuvaira sirdscylvāku. “Dažreiz sakreit tai, ka cylvāks nimoz nazyna, ka atguojs tī, kur varbyut gribēsīs parauduot, da dvēselis dziļumim apsaskaidruot, i beiguos nūlemt, ka ir pabejs “cytā dimensejā”. A mums kai grupai prīca – asam uzastuojuši taišni deļ teve,” soka Džeina.

“Grupys dzīsmis “Svieteiga byušona” golvonuo dūma ir par tū eistū Mīlesteibu, kurū vysi meklej taiduos skaļos lītuos, eksaltātūs tekstūs i manīreiguos byušonuos, bet jei īt nu Dabasu pusis, i jai meila ir teira sirds. Reizem kūpeiga paklusiešona, kūpeiga sasaprasšona bez vuordim, vīnam ūtra atrasšona caur dvēseli. Lauleibys teik slāgtys Dabasūs… Koč kas jau myus voda vīnu da ūtra, jau īprīšk mes asam saisteiti,” par dzīsmis viestejumu stuosta muzykante.
“Videoklipam gatavejomēs jau vairuokus mienešus īprīšk, rokstūt scenareju. I vysa pamatā beja taidys breineigys sakriteibys, kas nūteik vysod, kod režiseju kaidu dorbu. Deļtam var saceit, ka dzīsmis videoverseja ir sataiseita nu skaistu kūpā byušonys šaļteņu, kur nikuo navar ni pīlikt, ni atjimt. Izaver, ka mes deļ tuo vysa stuosta bejom “aizjāmuši” vysu Latgolys īlu Rēzeknē, no kū padareisi, ka tei tik skaista! Tok patīseibā – teiruokuo sakriteiba. Sakriteiba, ka taišni Ingmārs Zaļmežs nu Leivuona ar prīcu īsasaisteja itymā dorbā. Koč i nu suokuma dūma beja fiļmēt Leivuonā, sakryta, ka vysi akteri – Luīze Svilāne, Ivars Jakupāns, Laura Ivanova, Arnis Krancāns – pīsasaceja nu Rēzeknis. Taipat sakriteiba, ka taišni Sarkaņkolnā saguoja tik daudz cylvāku, kurim par pateiceibu, ka jī pīsadaleja masu skotūs, mes vēļ stuņdi piec vysu fiļmiešonu nūspieļuojom jim koncertu. Tamā vīneigajā, saulainajā 26. juņa dīnā mes svieteigi pastruoduojom i saprotom, ka mums apleik ir tik daudz skaistu skotu, kur smeļtīs īdviesmi byušonai iz ituo pasauļa. Nikur tuoli nav juomeklej,” par tū, kai nūtyka dorbs pi videoklipa fiļmiešonys, doluos Džeina.

Vys jau Džeinys Gavaris vuordu Latgolā ir dzierdiejuši daudzi. Jei izdūd dzīsmis, taisa eiskinys, gleznoj i roksta. Taipat Džeinys rodūšajā dorbā bīži izskaņ latgalīšu volūda. Vaira par sovu rodūšū darbeibu stuosta muokslineica: “Muna pamatdarbeiba nav saisteita ar taidom standarta lītom. Es dzeivoju tai, kai maņ pateik, naīmu koč kaidūs sociuma nūspraustūs ramūs: “Dori tai, dori itai! A kū tu ar tū nūpeļneisi? A kur tu tū vysu liksi? Kur tu tuoļi ar tū vysu tiksi?” Itū es seņ asu pamatuse. Maņ ir muns dvēselis ceļš, i es jū īmu rodūt. A Dīveņš dabuovej kū na viņ deļ fiziskuos byušonys. Eists cylvāks vysod roda, i jam nu tuo ir prīca, i nu prīcys rūnās apziņa – es nadzeivoju veļti! Ka i jis struodoj gryutu, fizisku dorbu ryupneicā, bet jam pīteik laika koč kuo radeišonai, tod jis atsadzeivynoj – tī ir tei jāga. Tai i ir ar mani. Ir lauku sātys dorbi, bet vyss tys gaiseigais ceļ mani da muokslai – gleznuošona (niu maņ tūp trešais gleznu cyklys), dzīšmu raksteišona, dzeja. Es atdūdu cylvākim tū, kū manī īlics Dīveņš. A kai cytaižuok, ka na latgaliski? Tei dūma jau īt nu muotis volūdys. Pa munam, ļauds, kas tū vysu klausuos (nav nūzeimis, kaidys tauteibys), suokumā dzierd tovu sirdi, i tū, ka tu nalēc nu biksem uorā, lai izpatyktu, pareiz? Tī ir tei breineiba – dareit deļ nazkuo leluoka, bezgaleiguoka, nasaceņst izpatikt. Jā, ir riskanti, ka ar “sirdi rūkā” vari tikt “nūrokts” pasauleiguos dūmys prīškā, bet mani tys nabaida – asu naiva, tycu lobajam i sekoju sovam sirdsbolsam.”




