Paula dzīsmis i Latgola. Pīci stuosti
Rokstu sagataveja: Edeite Laime, portals lakuga.lv
Šudiņ, 12. janvarī, 90. dzimšonys dīnā vajag sveicynuot izcylū komponistu, Maestro Raimondu Paulu, bez kura skaņdorbu vysaidūs žanrūs nav īsadūmojama myusu dīnu latvīšu muzykys ainova. Voi komponistam ir ari kaida dzīsme latgaliski? Atsacejums itymā stuostā.
Paula muzyka latgaliski
Cīši navalkūt garumā ar atsaceišonu iz golvonū vaicuojumu, puorsaverūt vysu 2600 skaņdorbu plotū Raimonda Paula dorbu datubazi, ka naskaita tautysdzīšmu aranžejis, izadūd atrast tik vīnu jau īprīšk zynomū komponista dzīsmi latgaliski – tei ir “Rūtoj” ar dzejneicys Annys Rancānis vuordim, bet dzīsmis aranžeju taisejs producents Gints Stankevičs. Dzīsme topuse 2015. godā i juos idejis autore i izpiļdeituoja ir Lana Frančeska. Kai sovulaik par itū skaņdorbu sacejuse dzīduotuoja, ka jai jau kaidu laiku gribiejīs sovā repertuarā īkļaut originaldorbus latgaliski. “Raimondam Paulam itei ideja par reizi asūt īpasatykuse, bet Anna Rancāne jū puorvārtuse realitatē,” sacejuse Lana Frančeska.
Dzīsmis notys i vuordi dalykti ari izdavumā “Muna dzīšmu gruomota”, bet roksta publicitatis biļdē izmontuots kadrys nu Lanys Frančeskys arhiva – itai dzīsme “Rūtoj” asūt izavāruse sovys dzeivis pyrmajā dīnā. Atbylstūši datubazei saīt, ka Anna Rancāne ir tei latgalīšu autore, kurys dorbus Raimonds Pauls sovim skaņdorbim izmontuojs vysu vaira – Paulam ir sešys dzīsmis ar Rancānis vuordim, pyrmuos topušys 1987. i 1988. godā. Ka vērtīs cytu autoru, kurus var saisteit ar latgalīšu literaturu, pi taidu ir Andris Vējāns ar vuordim četrom komponista dzīsmem, i vīnai Paula dzīsmei teksta autors ir ari Pīters Jurciņš. Ka naskaita “Rūtoj”, vysys puorejuos vys ir latvīšu literarajā volūdā.
Tautysdzīšmu aranžejis
Kod runoj par Raimondu Paulu, nadreikst napīsaukt ari juo instrumentaluos muzykys aranžejis – juos raksteitys džeza sastuovim, leluokim i mozuokim ansamblim, orkestrim. Vysu komponista gataveitūs instrumentalūs skaņdorbu vydā ir ari latgalīšu tautysdzīšmu apdaris. Vīna nu pyrmūs i nanūlīdzami, ka i šmukuokūs – “Aiz azara augsti kolni” (oficiali nūsaukums latvīšu literarajā volūdā “Aiz ezera augsti kalni”) – īraksteita 1983. godā i tū darejs Latvejis Radejis i TV estradis i vīgluos muzykys orkestris. Tai kai dzīsme ir instrumentala i tautā var dzierdēt juos versejis kai latgalīšu, tai latvīšu literarajā volūdā, tod atsaļausim itūreiz “dečeiti paviļkt” iz latgalīšu pusi.
2009. godā Raimonda Paula simfodžeza albumā “Tres Aquas” (Treis iudini) vydā ir 14 dzīšmu nu vysu Latvejis nūvodu – ari “Kur gaismeņa zyla ausa” nu Latgolys. Ite praseitūs preciziešona, bet kai Paula skaņdorbu datubazē (ITE), tai AKKA/LAA autoru katalogā (ITE) Pauls nūruodeits kai aranžeju autors ari vairuokom tautysdzīsmem, īskaitūt tautysdzīšmu popureju “Latgalian Medley” Māra Briežkalna kvinteta izdūtajam albumam “Latgalian Evergreens” (2023). Kai sovulaik intervejā portalam lakuga.lv nūruodeja Briežkalns, gatavejūt albumu jam par reizi beja skaidrys, ka leidza ar tautysdzīsmem programā nūteikti tiks īkļauts Paula skaņdorbs “Latgalei”, kas itymā albumā ir vīneigais originaldorbs (puorejuos tautysdzīšmu aranžejis). Jis saceja: “Mes poši varbyut tai najiutam, tok tys Paula melodiskums, kuru mes ekspluatejam kai džezā, tai popmuzykā i cytur, juo dorbi ir fenomens.” (Vysu sarunu var puorskaiteit ITE).
Nūsaklauseišonai – tautysdzīsme “Kur gaismeņa zyla ausa” Raimonda Paula aranžejā. Īroksts nu Daugovpiļs jaukuo kora “Daugava” 60 godu jubilejis koncerta, soliste – Ilona Bagele.
Latgalei
Koč i na latgaliski, bet vīna nu ikoniskuokūs Latgolai veļteitūs dzīšmu latvīšu originalmuzykā varātu byut Raimonda Paula “Latgalei”. Dzīsme publicāta 1969. godā kai vīns nu četru dzīšmu cykla “Vasaras atvaļinājumā” skaņdorbu. Dzīsmi ar Raimonda Paula muzyku i školuotuoja, kordirigenta i dzejnīka Zieduoņa Purva vuordim īdzīduojušys legendaruos dzīduotuojis Margarita Vilcāne i Nuora Bumbiere. Purvs pats bejs nu Zemgalis i juo sadarbeiba ar Paulu suokusēs taišni 20. godu symta sešdasmytūs godu golā.
Portala skaiteituojim nūsaklauseišonai pīduovojam jaunuokū ituos dzīsmis verseju – nedeļgolā LTV1 šovā “Pārdziedi mani!” izskaniejušū grupys “Laimas Muzykanti” lidera Artūra Uškāna dzīduotū “Latgalei”, kurys pādejūs vuordūs īsaskaņ ari latgalīšu volūda.
Cytys Latgolys dzeitenis
Latgolys tematikys pīminiejumi i dzeitenis pasaruoda vēļ puora cytuos Raimonda Paula dzīsmēs. Ka byutu taids Paula dzīšmu tekstu korpuss, vysa tycamuok vēļ varātu atrast kaidus pīmārus. Cikom korpusa nav, vīna nu pyrmūs, kas īīt pruotā ir aktera Juoņa Paukštello dzīduotuo dzīsme “Cielaviņa“, kurys teksta autors ir dzejnīks Leons Briedis i dzīsme 1982. godā (tymā pošā, kod īraksteita) uzvarēja “Mikrofona aptaujā“. Latgolai veļteita dzīsmis trešuo daļa, skaņūt vuordim “Var visu mūžu alkt un tiekties, / Vēl vienmēr aicinās it viss: / Gan Rāznas tāles neaizsniegtās, / Gan Mākoņkalna atbalsis“. Simboliskys Latgolys (Rēzeknis) pīminiejums ir ari bārnu ansambļa “Dzeguzīte“ dzīsmē “Liduojums ar gaisa balonu“ (Guntara Rača vuordi): “Tā no Kolkas līdz pat Rēzeknei / Pāri mūsu mīļai zemītei“.
Koč i skaidri napasoka, vystik latgalīšam cīši pazeistama sajiuta ir dzīsmē “Ar mīlu vien“, kurei plotuok zynoma ar nūsaukumu “Māte Marija“. Jei pyrmū reizi izskaniejuse Juoņa Streiča kinā “Likteņdzirnas“ (1998), kuruos pamatā latgalīšu rakstnīka Juoņa Klīdzieja romana “Sniegi“ motivi. Dzīsmis teksta autors ir taišni pats režisors Juoņs Streičs, bet dzīsmi kai pyrmī īdzīduojuši dzīduotuoja Ieva Parša, kurai ari ir Latgolys saknis, i akters Artūrs Skrastiņš. Piečuok popularys dzīsmis versejis topušys ari dzīduotuoju Marijis Naumovys, Zigfrīda Muktupāvela i Daiņa Skuteļa izpiļdejumūs.
Andris Keišs i latgaliskuo “sovvaliešona“
Niu jau gondreiž treis godus – nu 2023. gods 5. apreļa – Reigā, muzykys nomā “Daile“, teik spālāta Maestro Raimonda Paula i aktera Andra Keiša koncertprograma “Vīrieši labākos gados“. Kai skaņ juos dasacejumā – Pauls i Keišs ar smaidu par sevi i cytim. Koncertprogramā latgaliski izskaņ ari vīna Andra Keiša, kura saknis vad iz Bolvu nūvoda Baļtinovu, “sovvaliešona“ – 1973. godā topušuo “Autobraucēju dziesmiņa“ nu kinys “Dāvana vientuļai sievietei“, kurū sovulaik īdzīduojuši Viktors Lapčenoks i Nuora Bumbiere. Kai viestej muzykys noma “Daile“ sātyslopa, pīdzeivuot itū koncertprogramu kluotīnē (i dzierdēt, kai Keišs dzīž latgaliski) niu var 1. i 27. februarī.
Ite var nūsaklauseit fragmentu nu koncertprogramys – “Autobraucēju dziesmiņu“ Andra Keiša dzīduojumā latgaliski. Paļdis muzykys noma “Daile“ saimineicai Andai Zadovskai par pasadaleišonu!
Ka ir vēļ kaida dzīsme, kurū Latgolys tematikā vajadzātu atzeimuot, prīcuosimēs par pasadaleišonu! Bet latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv pīsavīnoj ituos dīnys sveicīnim Maestro Raimondam Paulam svātkūs, vielejūt stypru, stypru veseleibu!
Komentari