Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Latvejis Radejis Latgolys studeja Rēzeknē aktivi dorbojās jau gondreiž desmit godu, tok nu ituo gods sabīdryskais medejs regionā pasaplašynoj i attaisa jaunu studeju Daugovpilī. Iz sarunu aicynuojom Renāti Lazdiņu, kura vadejuse Latgolys studeju da šam, i tikū omotu piļdeit suokušū Latvejis Sabīdryskuo medeja (LSM) Latgolys redakcejis vadeituoju Madaru Bērtiņu. Vaira tyka runuots par sabīdryskajā medejā daīmamū latgaliskū saturu i jaunuos Daugovpiļs studejis izveidi.

Latgaliskais škārsteiklā, Latvejis radejis lītuotnē i eterā

Da šam Latvejis Radejis Latgolys studeju vadejušuo Renāte Lazdiņa doluos, ka pārnejuo gods beiguos par latgaliskū saturu arviņ leluoku interesi suoce izruodeit LSM sadaļa “Bārnustoba” (Bērnistaba). Tai sadarbeibā ar Latvejis Radejis Latgolys studeju i latgalīšu kulturys kusteibu “Volūda” tyka sataiseitys vairuokys digitalys kaitys aba spēlis latgaliski.

“Byutiski, ka LSM “Bārnustoba” ar sovom idejom guoja da myusu, partū ka mes par reizi dasaistejom tūs atslāga cylvākus, kuri varēja paleidzēt veiduot vysulobuokū saturu. Kaitu izveidē īsasaisteja bīdreiba “Volūda”, latgalīšu volūdys puorzynuotuoja i pasnīdzieja Lideja Leikuma i Vaļsts volūdys centra Latgalīšu volūdys apakškomiseja. Pasasokūt itai sadarbeibai, vuordi, kas tyka īkļauti kaituos, par reizi beja pareizi pīraksteiti i izrunuoti. Cyta storpā, ir atseviški vuordi, kurūs puorlikt latgalīšu volūdā nimoz nabeja tik vīgli, par pīmāru, daudzu putynu nūsaukumi latgaliski nav atrūnami. Tok tys beja interesants process, lels paļdis latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” puorstuovei Edeitei Laimei, kas mums guoja tolkā i paleidzēja atrast eistūs apzeimiejumus.”

“Niu “Bārnustobā” ir kaitys i puosokys latgaliski. Vyss saturs ir daīmams škārsteiklā i ari LSM lītuotnē,” stuosta Renāte Lazdiņa.

Jei ari dasoka, ka pošā pārnejuo gods golā Latvejis Radejis Latgolys studeja palaide jaunu radejis īstudiejumu, vīnu nu pyrmūs romanu latgalīšu volūdā – Norberta Neikšanīša 1943. godā saraksteitū “Myura kolnu”. “Viesturyskais sižets, teksts i volūda kūpumā romanā ir gona nūzeimeiga kai regiona, tai i vaļsts mārūgā, aiz tuo, ka dīzgon vīglai var viļkt paralelis ar myusu dīnom. Īstudiejums labi paruoda, cik trauslys ir tuos linejis, kod suocās kars i kod atīt izmainis vaļstiskajā puorvaļdeibā. Romana radejis īstudiejuma muokslinīcyskais vadeituojs i režisors ir Kristaps Rasims. Jis eistyn ir breineigs režisors. Romanu īrunoj lelyski akteri, kuri vysu stuostu ir iznasuši četruos daļuos. Byutiski darunuot, ka itei aktivitate nabyutu īspiejama bez Vaļsts kulturkapitala fonda atbolsta, kurū mums paleidzēja dasaisteit Latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda”,” doluos Renāte.

Da šam sabīdryskajā medejā tykuši īskaņuoti vairuoki latgalīšu literaturys dorbi, tūs vydā ari Ilzis Spergys stuostu kruojums “Dzeiveiba” i Alda Bukša romans “Bruoli”.

Madara Bērtiņa papyldynoj, ka latgaliskī radejis teatra īstudiejumi ir tik pīsaistūši i dzeivi, ka, pat eipaši navaicojūt latgaliskū saturu, dorbi ir klausiešonuos vārti. Sovpus Renāte Lazdiņa nūruoda: “Maņ redzīs, ka radejis teatra sadaļu klausuos intelektuali atteisteiti ļauds, taipoš kai teatri klasiskajā izpratnē īt vērtīs emocionali gudri i intelektuali ļauds.” Sovutīs Madara turpynoj: “Īspiejams, tī ari ir ļauds, kuri ir gotovi koč kam jaunam – izaicynuot sevi, na vērtīs vysu vīnā rameitī, tok nadaudz paplašynuot sovus rūbežus, tymā skaitā volūdys ziņā.”

Niu byus izaicynuojums, kaidu jaunu īstudiejumu sagataveit 2026. godā, idejis jau asūt, tymā skaitā ari par tū, ka byutu vajadzeiba veiduot vaira materialu taišni bārnu auditorejai. “Nūteikti turpynuosim sasadorbuot ar LSM “Bārnustobu”, kab radeit vaira interaktiva satura i jaunys kaitys, taipoš latgaliski varātu tapt ari vēļ jaunys puosokys,” stuosta Renāte Lazdiņa.

Vēļ Renāte pastuosta byutysku jaunumu – itūgod Latgalīšu kulturys goda bolva “Boņuks” tīšraidē izskanēs na tik Latvejis Televizejā, tok ari Latvejis Radejis pyrmajā kanalā.

Latvejis Sabīdryskais medejs Latgolā

Nu ituo gods Latvejis Radejis Latgolys studeja pasaplašynoj, attaisa jaunu studeju Daugovpilī i maina nūsaukumu, puorsamejūt par Latvejis Sabīdryskuo medeja redakceju Latgolā. Konkursā par jaunuos regionaluos redakcejis vadeituoju izalaseita Latvejis Radejis žurnaliste i pīredziejuse sabīdryskūs attīceibu jūmys specialiste Madara Bērtiņa.

Kai stuosta Renāte Lazdiņa, kas vadejuse Latgolys studeju da šam, vīns byutyskys aspekts, deļkam Latvejis Sabīdryskais medejs niu attaisa jaunu studeju Daugovpilī, saisteits ar analitiski pietnīcyskuo satura atteisteišonu regionā. Ka runa ir par latgaliskū saturu sabīdryskajā medejā, tod tuo ir gona daudzi i tys ir plotai daīmams, vystik taišni padzilinuots pietnīcyskais i analitiskais saturs nu regiona ir tys, kurū byutu vajadzeiba atteisteit vaira. Jei ari izsoka nūceju, ka leidz ar Daugovpiļs studejis attaiseišonu latgaliskuo satura napaliks mozuok, tok, īspiejams, pat vaira nakai da šam.

Taipoš Renāte papyldynoj: “Navajag gaideit, ka Daugovpiļs jaunuo studeja taps vīnā šaļtī, tys ir pakuopeniskys process. Kū vaira mes ļausim jaunajim cylvākim i specialistim īsaskrīt, tū ari lobuoki byus rezultati. Taipat nu suoku beja ar Latvejis Radejis Latgolys studeju – gaidys beja vīnys, tok tys, kas radeits piec studejis desmit godu dorba, nūteikti ir kas cytaižuoks. Ir tapuši vairuoki jauni raidejumi, tūs vydā ari jauni raidejumi latgaliski. Tei poša žurnalista Teņa Bikovska vadeituo “Latgolys stuņde” ir gona nūzeimeiga diskusejis platforma, radzu, ka cylvāki īsasaista diskusejuos i apsprīž “Latgolys stuņdis” cyluotūs vaicuojumus. Ir kaidys lītys, kas atsateistej lānuok, pīmāram, latgaliskais saturs bārnim. Mes niu pamozam suocam pi tuo struoduot, koč, īspiejams, vajadzēja mudruok, tok vyss nūteik pakuopeniskai.”

Jei ari skaidroj, ka myusu dīnuos raidejumi vaira nav obligati juodasaista eteram. “Mes kai sabīdryskais medejs vaira narunojam taiduos kategorejuos kai “etera produkts”. Vysi raidejumi ir informativi materiali, kas teik nūvierzeiti tī, kur ir myusu cylvāki, myusu klauseituoji. Prūtams, eters pastuov i tys ir svareigs, tok tikpat svareigs ir ari digitalais saturs. Saprūtams, ka tuo digitaluo satura lelais pluss ir taids, ka tū var klauseitīs, kur i kai sevkuram ārtuok,” tai Renāte Lazdiņa.

Madara Bērtiņa darunoj, ka deļtam ir byutiski, kab cylvāki tyktu mierktīceigai informāti par daīmamū saturu i kab jī uzatycātu raidejumu kvalitatei i žurnalistu profesionalitatei.

“Ar Daugovpiļs studejis īīšonu nūteikti taps ari jaunys satura vīneibys, byus koč kas cytaižuoks mozuokumtauteibu puorstuovim. Nu ituo gods Latvejis Radejis catūrtais kanals vaira naskanēs eterā, tok tī lobī produkti i informativī materiali turpynuos dzeivuot digitalajā vidē. Daugovpiļs studejā nūteikti ari taps jauns raidīroksts, kas veļteits taišni Daugovpiļs i Latgolys vaicuojumim,” doluos Renāte.

Nu ituos gods Latgolā ir pasalelynuojs frekvenču skaits, kurā skaņ Latvejis Radejis pyrmais kanals. Niu saīt, ka klauseituojs var izalaseit, kaidu saturu patierēt. Par pīmāru, ir raidejums “Latgolys stuņde”, kas skaņ tik eipašā Latgolys “lūgā”, tok niu sevkurs klauseituojs Latgolā, puorslādzūt frekvencis, var tymā pat laikā klauseitīs ari saturu, kas skaņ puorejā Latvejā. Bet deļtuo, ka niu frekvenču ir vaira, ari eipaši Latgolai radeitais saturs var skanēt vaira taišni Latgolys auditorejai.

Taipoš regulari teik papyldynuots latgalīšu dzīšmu saroksts i vys vēļ ir vareiba klauseitīs muzyku tikai latgaliski Latvejis Radejis mobilajā lītuotnē “Pīci latgalīši” i škārsteiklā.

Madara stuosta, ka Latvejis Radejis Latgolys studeja Rēzeknē turpynoj sovu dorbu, tok Daugovpilī tiks attaiseita lela, moderna studeja ar jaunuokū aparaturu i modernu tehniku.

Leidz ar jaunuos studejis izveidi vairums informativūs raidejumu i diskuseju nu Rēzeknis puorsaceļ iz Daugovpili, vys ar pīļaunamim izjāmumim. “Rēzekne, prūtams, beja prīškrūceiba geografiskuo nūvītuojuma deļ, tok niu piec vareibys raudzeisim rysynuot situacejis, lai, pīmāram, ļaudim nu Bolvu nūvoda iz interveju navajadzātu braukt da Daugovpiļs, vys tik da Rēzeknis,” tai skaidroj Latvejis Sabīdryskuo medeja Latgolys redakcejis vadeituoja Madara Bērtiņa.

Madara ari doluos, ka, suocūt dorbu, poša deļ seve ir izvierziejuse treis pamata mierkus: “Pyrmais ir kasdīnys saturs – kab tys toptu dzierdamuoks i daīmamuoks vysim – na tik Latgolys regionā, tok i vysā Latvejā. Byutiski, ka mes raudzeisim na vīnkuorši atstuosteit kaidys nūtikšonys, tok ari žurnalistim byus pīnuokums īsadzilinuot vaicuojumā i izprast kai, par pīmāru, kaidys pošvaļdeibys lāmumi ītekmēs vītejūs dzeivuotuojus. Mums byus juosekoj leidza aktualuokajom nūtikšonom, kab saprast, kas ir tuos lītys, kurys grib dzierdēt na tik Latgolys, tok ari vysys Latvejis klauseituojs. Ūtrys mierkis ir analitika i pietnīceiba, kas ir nūsaceiti jauns vierzīņs, tys byus kai mozuokumtauteibu volūdā krīvyski, tai latvyski i latgaliski. Mes poši vaicuosim tematus, par kurim byutu juorunoj, kab nabyutu sajiuta, ka volda tik atsevišku pošvaļdeibu radeitais narativs. I trešais vierzīņs ir paplašynuot latgalīšu volūdys lītuojumu, kab rostūs kaidi jauni formati, raidejumu cykli i tamleidzeigi. Juodarunoj, ka vysys viests primari teik gataveitys digitalajai videi. Sistema teik plānuota tai – nu suoku viests pasaruoda digitalajā vidē, tod izskaņ radejā, tod pasaruoda televizejā. Tai kai asam apsavīnuojuši kai vīnuots sabīdryskais medejs, attīceigi mes veiduosim saturu vysim formatim.”

Renāte nūruoda, ka mierki iz prīšku ir tyvuokūs godu laikā sataiseit leidzeigys sabīdryskuo medeja redakcejis vysūs Latvejis regionūs. Tai nu vysu Latvejis regionu sabīdryskuo medeja redakceju sagataveitais saturs saplyustu vīnā.

Madara Bērtiņa pastreipoj, ka, startejūt iz itū omotu, vīns nu juos prezentacejis punktu beja, ka aiz kotra žurnalista stuov redakceja. “Radzūt tū, cik pādejā laikā na tik Latgolā, tok vysur i vysā pasaulī politiki spielejās ar vuorda breiveibu i atseviškus vaicuojumus pagloboj zam informacejis naizpausšonys aizsaga, ir cīši svareigi, ka žurnalists napalīk vīns pret tū sistemu, pret pošvaļdeibu, lai ir skaidrs pasaceits, ka aiz kotra žurnalista, kurs īt i aizdūt tūs naārtūs vaicuojumus, stuov vysa komanda i redakceja.”