Roksta autore: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Ansamblis “Bruoli i muosys” Latgolys i Latvejis muzykys telpā pasaruodejuši saleidzynūšai naseņ. Interesanti, ka ansambļa izaveiduošona ir teira najaušeiba, kas izauguse par veiksmeigu sadarbeibu, koncertim, albumu i lelim plānim iz prīšku. Ar ansambļa dalinīkim sasateiku dalieji kluotīnē, dalieji attuolynuotai. Nu “Bruoļu i Muosu” darbeibys aizsuokuma ansamblī namaineigai muzicej Jadviga Mežniece (kūkle, vokals), Eduards Geikins-Tolstovs (tausteņinstrumenti), Ieva Sutina (vokals), Ērika Ruhmane (vejūle, vokals), Madara Arbidāne (vokals), Daira Ikstena (vokals), Kristaps Višs (basgitara), Damians Pavlovičs (bungys, perkusejis).

“Bruoli i Muosys” storp Latgolu i zīmelim

Sasatikšonys reizē daļa nu “Bruoļu i Muosu” ir kluotīnē, cikom daļa dasaslādz WhatsApp zvonā. Vīna daļa ansambļa jaunīšu vuicuos MIKC Latgolys Muzykys i muokslys vydsškolā (LMMV) Rēzeknē, ūtra – studej Dānejā i Suomejā. Džeza vokalū muzyku Rēzeknē vuicuos Daira i Madara, ari Damians vuicuos tīpat Džeza nūdaļā – bungu skaniejumu. Sovpus Kristaps vuicuos basgitarys prasmis i paraleli ir ari pedagogs. Ieva cikom kas muzykai davuse atpyutys godu, pa laikam vystik pīsadolūt vysaiduokūs koncertūs, nu kurūs, kai soka jei poša, vysumeiluokī ir taišni ar ansambli “Bruoli i Muosys”.

Jadviga vuicuos Suomejā Sibeliusa akademejā, Ērika dasaslādz attuolynuotai nu Dānejis, kur vuicuos Dīnavyddānejis akademejā. Ari Eduards vuicuos Dānejā, bet cytā, Olborgys Universitatē. Jadviga, kura sarunai dasaslādz, asūt ceļā nu vuiceibu, soka: “Koč ari asu tuoli paceli nu sātys, dūmoju, ka tys attuolums myusu dīnuos tik cīši nanūškir, taipoš ir sajiuta, ka vyss turpynojās, koč voi nupat nūtykušais koncerts ar grupu “Rikši”. Tys deve sajiutu, ka mes īmam iz prīšku i lītys turpynoj nūtikt.” Ari Ērika papyldynoj: “Es vuicūs dāņu tradicionalū muzyku Dānejis dīnavydūs, mes te vysi sakruosim gudreibys i vessim atpakaļ iz sātu.”

Ansambļa mieginuojumi parosti nūteik školys breivlaikūs zīmā voi vosorā. Kristaps, smaidūt soka, ka mieginuojumi nūteik tod, kod skandinavu kolegi atbrauc gostūs.

Najaušeiba, kas puorauga ilgtermiņa sadarbeibā

Ansambļa dalinīku kūpeigais ceļš aizasuoce MIKC LMMV organizātajā konkursā “Guoyu pa Jazz” 2023. godā. Kristaps, stuostūt par konkursa byuteibu, soka, ka ite sasateik tradicionaluos i džeza muzykys nūdalis audziekni. Konkursa dalinīki teik izlūzāti loterejis kuorteibā – vīni izvalk sirsnenis, ūtri izvalk zvaigzneitis. Tai aiz piļneigys najaušeibys jaunīši saguoja kūpā kai “zvaigžņu komanda”. Madara papyldynoj, ka iz konkursu beja juosagatavej divejus skaņdorbus, vys ari piec tuo teiri organiski turpynuojuos aizsuoktuo sadarbeiba.

Vaicuoti par lūmu sadalejumu, jaunīši stuosta, ka Eduards i Jadviga vaira ir komponisti i aranžātuoji, tok tamā pošā šaļtī ir skaņdorbs, kuru aranžējuse Ieva. Kristaps vaira ir kai pasuokumu menedžers, Madara, Ērika i Daira tur ryupi par socialajom platformom, tok kotrys nu ansambļa dadūd sovu esenci i ideju, kas kūpā veidoj gola variantu.

“Mums taida loba ansambļa kimeja izaveiduojuse, saīt ari gona vīgli vīnuotīs vysaiduokūs vaicuojumūs. Ituo ansambļa sastuovā ir lobi komponisti, kur kotrys dūd sovu artavu. Tai topa divi skaņdorbi, ar kurim mes pīsadalejom konkursā “Guoyu pa Jazz”,” tai Kristaps.

Sovpus Daira papyldynoj, ka bolvā ansamblis sajāme skotivis laiku stuņdis garumā gona legendarajā festivalā “Saulkrasti Jazz”, taipoš ari meistara Eduarda Klints gataveitū kūkli.

“Dabuot vareibu spielēt stuņdi garu programu, ka tev ir divi skaņdorbi, ir breineiga bolva,” smaidūt stuosta Kristaps, bet Damians papyldynoj, ka taišni itei bolva paleidzēja ansambļam turpynuot sovu rodūšū ceļu.

“Mums beja aptyvai divejis nedelis, kab sagataveit programu stuņdis garumā. Labi, ka Eduards pasajēme atbiļdeibu sagataveit vairuokys aranžejis, taipoš Ieva pasajēme sagataveit vīnu aranžeju. Tai mes gondreiž kotru dīnu pa vairuokom stuņdem mieginuojom, vysam pa vydu vēļ ari beja koncerts Rēzeknis nūvoda dīnuos, i tod jau braucem iz Saulkrostim. Vyss labi izadeve, pat amerikaņu muzykanti par mums breinuojuos, ka mes 5/8 spielejom tai it kai tuos byus 4/4,” doluos Madara.

Ari itūgod jaunīši pīsadaleis konkursā “Guoyu pa Jazz”, tok na standarta “Bruoļu i Muosu” sastuovā, kam jaunajā loterejā Dairai saguoja izviļkt cytu lūzi i jei spielēs jaunā sastuovā.

Tradicionala muzyka latgaliski, kas nav garlaiceiga

Vysi jaunīši vīnbaļseigai pīkreit, ka latgalīšu volūda jim ir tyva i jau nu bārnu kuojis jī ir izauguši ar muzyku latgaliski, taipoš ari niu kasdīnā runoj latgaliski. Ērika darunoj, ka tradicionalajai muzykai ir cīši boguoti arhivi, kas ir juoceļ augšā i juoruoda itys skaistums plašuokai publikai, kū ansamblis ari rauga dareit. “Cylvāki cīši nūviertej, i tei energeja, kū mes sajamam nu klauseituoju koncertūs, partū ka spielejom latgaliski, dūd gribiešonu spielēt tik vaira,” doluos Daira. “Latgalīšu volūda vystik ir kai ūdzeņa, nav tik daudz latgalīšu muziku, kur nu vēļ etnodžezā,” darunoj Madara.

“Mums tikai vīna dzīsme nav latgaliski, tei ir “Jadl tidl”,” stuosta Kristaps. “Tys ir vīneigais skaņdorbs uorzemnīks nu Suomejis, na nu Latgolys, i na pošu sakomponāts. Dzīsmei ir ari vuordi, tok mes dīvamžāļ suomu volūdā tūs naīsavuicejom, tok pajēmem tai sauktū “trallu”, kas ir melodeju dzīduošona iz ziļbem. Itys skaņdorbs mums vysim cīši īpasatyka, īspiejams, deļ tuo energejis, deļ tuo dark folka. Koč ari skaņdorbs nav nu Latgolys, tys cīši labi atbylst myusu stylam, mes īsadvasmojam nu zīmeļu tautu tradicionaluos muzykys,” stuosta Jadviga.

Jadviga ari doluos puordūmuos, ka vysim ansambļa dalinīkim ir koč kaids pamats tradicionalajā folklorā jau nu bārna kuojis, kas pīdūd eistumu vysam, kū jī dora. “Myusu dīnuos kū taidu ir pagryuši atrast, partū ka vairums nūsadorboj ar globalizātu muzyku, koč voi džezs, kas nav latvyskys izceļsmis muzyka. Mes ar tū ari izaceļam, ka tik plašā laukā īnasam nazkū sovu i unikalu. Mums ar Ēriku itymā vaicuojumā ir ari plašuokys zynuošonys, kas ari nav tik bīži sastūpamys, deļtam mes spiejom radeit kai kvalitativu, tai izpietē baļsteitu žanru sintezis muzyku, kas pi vysa īt ar myusu dzierksti, draivu i myusu pīsaisti tymā nu mozūtnis,” tai Jadviga.

Īškejuo saskaņa i breiveiba

Ansamblī kūpā muzicej ostoni cylvāki, kas ir gona lels dalinīku skaits. Vaicuoti par tū, kai saīt rast kūpeigus rysynuojumus i sasadorbuot, Daira soka, ka vysa pamatā ir komunikaceja. “Daudz laika saīt veļteit taišni komunikacejai, grupys čatam, kab, pīmāram, saprast, voi vysi var atīt iz mieginuojumu. Mums vysim ari juospiej pīsalāguot, juobyut pretimīmūšim, kab eistyn tyktu iz tim mieginuojumim, cytu reizi mums mieginuojumi saīt ari vālūs vokorūs,” tai Daira. Sovpus Madara pastreipoj, ka byutyska ir īškejuo ansambļa sajiuta – ka tei ir breiva vide, kur var nasabeit izsaceit sovys dūmys, ir draudzeiga i saimis sajiuta.

Nu cytys pasauļa molys Ērika papyldynoj, ka ideju cytreiz var byut pat par daudz, tok tamā šaļtī, kod jī suoc kūpā spielēt, vyss nūteik vīgli i dabeigi.

Napagaisynuot pacīteibu i prast izskaidruot sovys dūmys

Muzyka pavysam nūteikti nav vīnkuorša profeseja, tei prosa lelu atbiļdeibu i pacīteibu, kurys lelai daļai myusu dīnu jaunīšu gona bīži datryukst. Vaicojūt “Bruolim i Muosom”, kas tod ir vysgryutuokais jūs kasdīnys muziku gaituos, vysi kai vīns pīzeist, ka tehniskuos lītys ir tuos, kas aizjam vysuvaira laika i prosa daudz pacīteibys.

Sovpus Jadviga darunoj, ka juos gadīnī tik lela ansambļa sastuovā byutiski ir napagaisynuot sovu instrumentu, partū ka kūkle poša par sevi ir kluss instruments. Ka ansamblī ir taidi instrumenti kai basgitara i bungys, kūkle var pagaist.

“Maņ leluokais izaicynuojums ir paruodeit sovu ideju, partū ka golvā es tū ideju varbyut dzieržu i saprūtu, tok piečuok, pīmāram, Damianam paskaidruot, ka ite es grybu, lai ir “tuk, tuk, tydyk”, nu dīzvoi jis par reizi mani saprass,” stuosta Ērika.

Sovpus Eduards gūdeigi doluos sovuos suokuma izjiutuos, ka laikā, kod roduos ansamblis, beja lela naskaidreiba: “Pīci vokali, i kū ar tū dareit? Es tūlaik uzajiemu sagataveit puors aranžejis, i maņ gryutuokais beja saprast, kai īdaleit lūmys, kab vysi byutu īkļauti.” Ērika papyldynoj: “Nui, pīkreitu, suokumā beja gryuši, tok niu jau nazkai rūnās izpratne, ka itys byus vokalam, itys – gitarai, itys – kūklei.”

“Ari maņ nu suoku gryuteibys saguoduoja tys, ka golvā ir kaida ideja, kurū es naprūtu paskaidruot, partū ka naspieleju tik labi kaidu instrumentu. Muns golvonais instruments ir bolss, deļtam vajag rast kaidu veidu, kai paskaidruot – Damian, spielej tai, Kristap dori tū. Tys tik pīruoda, ka vokalistam juobyut kompetentam vysmoz kaidā harmonejis instrumentā,” doluos Daira.

Muzykā latgaliski vajag vaira eksperimentu

Laikam jau dīzgon drūsai var saceit, ka pādejā desmitgadē muzyka latgaliski i muzyka nu Latgolys ir gona plotai atsateistejuse paplašynojūt žanru rūbežys. Tū pīzeist ari ansambļa jaunīši, vys jī soka, ka ir byutiski nasabeit eksperimentēt. Daira soka, ka muzyka nu Latgolys ir kruosaina, auteniska i vysaida, tok grybātūs leluoku ritma muzykys ītekmi.

“Ir byutiski paruodeit, ka tautysdzīsmis nav garlaiceigys, ka tuos var byut interesantys i skaistys. Vīns nu veidu, kai tū dabuot gotovu, ir apvīnuot tautys dzīsmis ar ritmisku i kusteigu muzyku,” doluos Madara. Ari Kristaps i Damians pīkreit, ka grybātūs īvīst jaunu elpu i ka tryukst žanryskuma sintezis. Damians ari darunoj, ka koč kod vajadzātu pīcbaļseigai īrepuot kaidu latgalīšu tautysdzīsmi.

Sovpus Ērika vēļ papyldynoj, ka jai ir prīca par tradicionalū muzyku, kas nastuov plaukteņā i napuorsakluoj puteklim, cylvāki dzīd i zyna sovys tradicejis. “Maņ ir lels sapyns, kurs ceru, ka kod nabejs pīsapiļdēs, ka Latvejis Muzykys akademejā byus personals, kurs vuiceis tradicionalū vejūli, dzīduošonu, kūkliešonu bakalaura i magistra leiminī, kab navajadzātu braukt tik tuoli i vuiceitīs svešu muzyku, bet varātu vuiceitīs sovu meilū latvīšu muzyku tepat Latvejā. Syutu dūmys kosmosā,” tai Ērika.

“Sovā ziņā taipat kai ar klasiskū muzyku, klauseituojam juosaprūt, kas tamā muzykā nūteik, kab spātu nūviertēt tuos styla īzeimis i saprast, ka tei nav tikai “babeņu muzyka”, bet tamā ir ari cīši lels skaistums, kurū var vuiceitīs profesionali. Cīši daudzim jaunīšim tradicionaluo muzyka palīk tyvuoka i saprūtamuoka, kod tū “atjauc” ar nazkū modernu i veidojās pazeistamuoks skaniejums tai muzykai, kas mums skaņ apleik kasdīnā. Pīkreitu Ērikai, ka grybātūs, lai Latvejā tradicionalū muzyku radzātu kai tikpat profesionalu muzykys žanru kai, pīmāram, džeza muzyku,” tai Jadviga. Te ari Ērika puorlīcynuotai soka: “Tei ir profeseja, i ar tū var augt i eksperimentēt!”

“Latvejā tradicionaluo muzyka ir vaira kai tautys muzyka. Ite, kur es vuicūs, zīmeļvaļstīs, iz tū verās cytaižuok – kai profesionalū muzyku. Tycu, ka ari Latvejā kod naviņ tai byus! Ka ari nivīns cyts tū naizdareis, tod tū izdareisim mes,” darunoj Jadviga.

Tyvuokais laiks, kod byus vareiba kluotīnē klauseitīs “Bruoļus i Muosys” byus 12. julī, Rēzeknis nūvoda Lūznovys muižys Muokslys piknikā. Vystik jaunīši pastreipoj – aicynojit myus gostūs iz pasuokumim, tod mums byus bīžuok juosasateik mieginuojumūs i tai ari taps vaira jaunys muzykys.