Roksta autore: Laura Spundere, portals lakuga.lv

20. februarī Rotko muzejā Daugovpilī tyka atkluota ituo gods pyrmuo izstuožu sezona ar sešom jaunom izstuodem, nu kurūs divejis ir vaira saisteitys ar Latgolu i tuos muokslinīkim. Jaunatkluotuos izstuodis byus apsaveramys da ituo gods 24. maja.

Kasgadeji tyvuok pavasaram Rotko muzejā teik atkluota Latgolys regiona muokslinīku izstuode, kura itūreiz rysynoj pīrūbeža temu, apvīnojūt vysaidu paaudžu i medeju autorus, kurūs rodūšais ceļš saisteits ar Latgolu – kai dzeivis, vuiceibu, dorba vītu voi ari eipašu īdviesmis telpu.

Itūreiz izstuodē pīsadola lels muokslinīku skaits, kūpumā apsaverami 64 dorbi, tok dasacejumu skaits beja vēļ leluoks – vaira nakai 90 autoru dorbu. Izstuodi “Pierobeža” sagatavejuši diveji kuratori – Aivars Baranovskis i Tatjana Černova. Dorbu vydā ir puorstuovātys cīši daudzveideigys muokslinīcyskuos tehnikys: instalacejis, keramika, fotografejis, tekstila dorbi, taipoš ari klasiskuokys tehnikys, kai gleznīceiba i grafika. Itūgod izstuodē pīsadola profesionali muokslinīki, kuri ar sovu muokslinīcyskū darbeibu ir palykuši plotuok pazeistami, tok ir ari jauni dalinīki, kurūs vuordi ir mozuok zynomi. “Kasgadeji muokslinīku snāgums puorsteidz ar sovom rodūšajom škautnem i jūs redzīni, interpretaceju par pīduovuotū temu. Ari itūreiz kai dorbu nūsaukumūs, tai attāluojumā ir nūjaušama pīrūbeža tematika, kur kotrys muokslinīks itū temys rysynuojumu izlaiž caur sovu prizmu,” tai izstuodis kuratore Tatjana Černova.

“Muns dorbs saguoja tymss i draudeigs, koč i patīseibā tik draudeigu nagribieju. Tys vaira saistuos ar kūpejū politiskū situaceju i sajiutom, pats pīrūbežs munā izpratnē nav tik dryums. Īcere roduos vīnā interesantā vokorā, stuovūt pi Daugovys. Beja cīši naparostys kruosys, taids vysaptverūšs tymsys spāks, kuru es uztvieru cīši emocionali. Varātu saceit, ka es niu raugu eksperimentēt i izviļkt sevi nu komforta zonys, atīt nu zīdūšūs uobeļneicu i skaistuos Daugovys. Vaira pīsavieršu na tikai skaistai ainovai, tok i nūskaņom,” tai muokslineica Ilze Griezāne.

Suokūtnejuos idejis i koncepcejis autors ir Aivars Baranovskis, jis izstudis atkluošonā pastreipuoja, ka Rotko muzeja Latgolys regiona muokslinīku izstuode ir palykuse par stabilu tradiceju, kas ir na tik izstuode, tok ari muokslinīku sasatikšonys formats, kur vaira voi mozuok var redzēt Latgolys regiona muokslys kūpainu. “Latgolys regions atsarūn tamā pīrūbeža daļā, kas ir nūtikšonom “vysboguotuokuo”. Veidojūt izstuodis konceptu, raudzeju dasavērst pīrūbeža temai kai nu fiziskuos pusis, par pīrūbežu kai fizisku vītu, taipoš pīrūbežai ir ari rūbežstuovūkļu koncepts, kurim sevkurs cylvāks īt cauri, i kaidā stuovūklī tī nūvad muokslinīku voi pat sabīdreibu kūpumā. Itei izstuode ir kai aicynuojums pareflektēt par tū, kaidi tod niu ir myusu rūbežstuovūkli, kur mes atsarūnam. Pi vysa tuo, ari kotram muokslinīkim ir sovi rūbeži, kurūs jis pats deļ seve iztausta – kas ir juo rūbeži i kas varbyut ir myusu vysu izdūmuotys barjerys,” tai Aivars Baranovskis.

Vēļ vīns nu muokslinīku, kura dorbs ir īkļauts izstuodē “Pierobeža”, ir Andris Kalinins (Kaļiņins). Iz vaicuojumu par tū, kai juo gleznā pasaruoda dūtuo tema, jis atsoka: “Maņ pošam cīši pateik dzeivuot Latvejā, tok reizē ari bīdynoj tyvejais austrumu sābris. Muns dorbs “Prūsijas zilais Nr. 1” ir Iļjis Repina (1844–1930) glezna, kura fragmentari puorgleznuota Prūsejis zylajā kruosā. Gleznā es līku paralelis ar zudušū Prūsejis impereju, kuru saleidzynoju ar myusu dīnu Krīvejis militarū spāku. Vēļ vysu pārnejū godu es sovā veidā puorgleznuoju Iļjis Repina gleznys, kurs ir Ukrainys izceļsmis gleznuotuojs, asimilāts Krīvejā. Piec Iļjis gleznu var skaiteit vysu politikys viesturi. Zyluo kruosa īdūd distanci i soltumu, reizē ir ari distance storp myusu laikmatim. Latgola ir tyvu Krīvejai, tei ir zona, kur vysuvaira baist par varys puorjimšonu, i pīrūbeža tema ite ir tikai logiska.”

Ūtra 2026. gods pyrmuos izstuožu sezonys izstuode, kas saisteita ar Latgolys muokslu i muokslinīkim, ir keramika Pētera Martinsona dorbu apkūpuojums keramikys izstuožu zālē “Martinsona māja”. Itymā godā Rotko muzejs suoc sadarbeibu i izstuožu cyklu ar Latvejis Laikmeteiguos keramikys centru, veļtejūt tū izcyluo keramika Pētera Martinsona (1931–2013) dailradei i 95. dzimšonys dīnai. Cykla mierkis ir paruodeit skateituojim dorbus nu Latvejis i uorvaļstu muzeju kruojumu, dūdūt vareibu īpazeit īspiejami plotuoku muokslinīka rodūšuo montuojuma spektru.

Pyrmuo ituo cykla izstuode ir “Pārdomas”, tamā eksponāti Martinsona lelformata keramikys dorbi nu Latvejis Nacionaluo muokslys muzeja kruojuma. Rotko muzeja puorstuovs Aivars Baranovskis pastreipuoja, ka izstuode “Pārdomas” pīsavierš Martinsona īguļdejumam na tikai keramikys jūmā, tok ari Rotko, tūreiz vēļ centra, tapšonai i piečuok muzeja veiduošonai. “Bez Martinsona īguļdejuma mums keramikys medejs Rotko muzejā vysudreižuok nabyutu taidā fokusā, kai ir niu. Izstuodē ir puorstuovātys treis dorbu serejis monumentaluos keramikys veidūlā. Kai vīns nu centralūs objektu ir diptihs “Pārdomas”. Pasasokūt Martinsonam, keramikys jūma tyka puorveiduota nu strikti dekorativi lītiškuos muokslys iz vaira muokslinīcyskū, jis ir bejs vīns nu tūs cylvāku, kurs pīsadalejs keramikys kai muokslinīcyskuo medeja aktualiziešonā. Izīmūt cauri itai ekspozicejai, varim redzēt, cik keramika var byut uorkuorteigi dažaida. Nuokušuo ekspoziceja mums taps sadarbeibā ar Porcelana muzeju, kur byus piļneigi cytaižuoki dorbi,” stuosta Aivars Baranovskis.  

Taipoš vēļ da 24. maja Rotko muzejā ir apsaverama Gregorio Bota izstuode “Glezniecība ved mājup” – tys ir pyrmais itāļu muokslinīks, kura personalizstuode apsaverama Rotko muzejā. Muokslinīks izmontoj dabiskys izceļsmis materialus – vosku, rysa papeiru, iudini, styklu, akmiņus –, kab radeitu asketiskus dorbus, kas lakoniski izsoka klusuma i tukšuma sajiutu, viestej izstuodis aproksts.

Ir vareiba ari apsavērt Rozmarijis Torpo izstuodi “Savāda gaisma” – muokslineica struodoj eksperimentali, kombinejūt audaklu, papeiru, poliesteru, aerosola kruosu, akrilu i tiņti.

Vēļ vīna izstuode, kurai vārts napaīt garum ir “Ieraudzīt”, kur izvītuotys uzjiemieja i muokslys mecenata Raivja Zabja (1973–2023) privatkolekcejis, kura pamatā sastuov nu laikmeteiguos muokslys.

Sovpus Jūlijis Verbickys-Vasiļjevys izstuode “Habitus” dasavierš vizualam i emocionalam pietejumam par rūbežu storp radzamū i pīradzamū, storp cylvāka uorejū tālu i īškejū stuovūkli. Apvīnojūt dokumentalū pīeju ar inscenejuma elementim i režejis pajiemīnim, autore veidoj niansātu fotografisku narativu.

Fotogalerejā biļdis nu 2026. gods pyrmuos izstuožu sezonys Rotko muzejā. Foto: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv