Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Myužeibā nūguojs kinys i teatra režisors, scenarists, akters, rakstnīks i gleznuotuojs Juoņs Streičs (1936–2026), viestej Latvejis Sabīdryskais medejs.

Juoņs Streičs dzims 1936. gods 26. septembrī Preiļu pogostā. Juo bierneibā saime dzeivuojuse ari Reigā i Kūrzemē, tok Ūtruo pasauļa kara laikā atsagrīzuse Latgolā. Vuocu okupacejis laikā Juoņa Streiča tāvu mobilizēja latvīšu legionā, piec kara beigu jis dzeivuoja Anglejā. Juoņam beja tik 11 godu, kod nūmyra muote, Streiču saimis bārnus izaudzynuoja muotis radinīki.

Streičs vuicejīs Gaileišu pamatškolā i Rēzeknis pedagogiskajā školā, kur aizaruovs ar gleznīceibu, teatra muokslu i dorbuošonūs steigu orkestrī. Piec dīnasta padūmu armejā jis īsastuoja Latvejis Vaļsts konservatorejis Teatra fakultatis režejis nūdaļā. 1963. godā Juoņs Streičs absolvēja studejis i suoce dorbu Reigys Kinostudejā – suokumā kai režisora asistents i ūtrais režisors. Pyrmuo patstuoveiguo Streiča kina beja “Šauj manā vietā” 1970. godā.

Juoņs Streičs uzjiems 22 kinys, zynomuokūs nu tūs ir “Cylvāka bārns” (1991), “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” (1981), “Teātris” (1978), “Mans draugs – nenopietns cilvēks” (1975). Streiča režisātuo kina “Cylvāka bārns” sajāmuse golvonū bolvu Sanremo autorkinu festivalā (1992), ūtrū gūdolgu Storptautyskajā bārnu kinu festivalā Čikagā, golvonū bolvu Moskovys kinys festivalā “Otrā pirmizrāde” (1993). 2016. godā Juoņs Streičs sajēme “Lielā Kristapa” bolvu par myuža īguļdejumu kinys muokslā. Jis apbolvuots ari ar Treju Zvaigžņu ordini i Vatikana premeju Beato Angelico per L’Europa, bejs Latvejis Zynuotņu akademejis Gūda lūceklis, kaidu laiku vadejs ari Latvejis Kinematografistu savīneibu i Reigys Latvīšu bīdreibu.

Pādejuos desmitgadēs Juoņs Streičs vaira beja pīsavierss gleznuošonai, tū jis beja vuicejīs pi vacmeistaru, tymā skaitā Jezupa Pīguožņa. Jis sarakstejs ari vairuokys gruomotys, kai “Lāga dvēseļu straumei”, “Tas garais cilvēkbērna gads – 1991”.

Streičs tics pīzeits par vīnu nu 20. g. s. izcyluokūs Latvejis personeibu, ari izcyluokū latgalīti. Juo kinuos regulari beja sastūpama Latgolys tematika, “Cylvāka bārns” ari īguojuse pasauļa viesturē kai pyrmuo kina latgaliski. Taipat Juoņs Streičs bejs aktivs sabīdryskajā dzeivē, tymā skaitā i latgalīšu organizacejuos.

Portals lakuga.lv izsoka leidzjiuteibu Juoņa Streiča saimei, kolegim i cytim tyvajim cylvākim.