Rokstu sagataveja: Laura Melne, portals lakuga.lv

Kotru godu Latvejā izīt ap 10 gruomotu latgalīšu rokstu volūdā. Tūs videjuo tiraža ir 400-600 eksemplaru, kas līcynoj, ka skaiteituoju interesi navar nūsaukt par puoruok lelu. Itei statistika var likt aizdūt vaicuojumu – varbyut, ka gribi byut zynoms literats, lobuok iz reizis izalaseit raksteit latvīšu literarajā volūdā, na latgaliski? Raidīroksta “Mīti” 2. sezonys 2. serejā saprast, cik itymā mitā taisneibys, raudzeja literati Ilze Sperga i Aldis Bukšs kūpā ar sarunys vadeituoju Lauru Melni.

Raidīroksta gosti – literate i literaturzynuotneica Ilze Sperga, kai ari literats i scenarists, kurs paraleli tam dorbojās ari kai jurists i finansists, Aldis Bukšs – ir ar atškireigu rodūšū pīredzi. Ilzis publicātī dorbi da šam pamatā bejuši latgaliski, tymā skaitā ari stuostu kruojums “Dzeiveiba” (2014), kas bejs nomināts Latvejis Literaturys goda bolvai debejis kategorejā. Aldis literarajā pasaulī sevi pīsacejs ar romanu “Parādu piedzinēji” (2015) latvīšu literarajā volūdā, cikom juo nuokušais romans “Bruoli/Brāli” (2020) reizē, tok atseviškūs izdavumūs tyka izdūts obejuos latvīšu volūdys rokstu tradicejuos.

Izaruoda, ka ari Ilzis pyrmuo literaruo pīredze saisteita ar latvīšu literarū volūdu. Kai jei soka – suokuse puoruok agri, kod latgaliski vēļ namuociejuse raksteit: “Logiski, ka maņ kai autoram tys ceļš suocēs latvīšu literarajā volūdā, tei ir školys īvuiceituo volūda, tū raksteibu es zynuoju.” Nūzeimeigs nūstuošonys punkts Ilzis dzeivē bejuši 2000. gods latgalīšu volūdys i kulturys kursi “Vosoruošona”, kur jei atkluojuse, ka var tok raksteit ari latgaliski. Lai cik paradoksali tys naizaklauseitu – jei, tūlaik jau ar Latvejis Universitatē dabuotu bakalaura gradu baltu filologejā, par tū īprīšk nabeja pat aizadūmuojuse.

“Saprotu, ka maņ juoīsavuica rokstu volūda tai, lai jei maņ namaisa. Respektivi, ka maņ nav juodūmoj, kaidu vuordu voi formu [izmontoju], bet, ka es vīnkuorši rokstu.”

Ilze soka, ka ituo mierka sasnīgšonai jai vajadziejs padsmit godu – leidz “Dzeiveibys” izīšonai. Tok itūšaļt literate jau sasnāguse taidu stadeju, ka pat publicistiskus rokstus, kū juoīsnādz latvīšu literarajā volūdā, golvā sev suoc “raksteit” latgaliski.

Aldis stuosta, ka nūpītni raksteit suocs tik ar sovu pyrmū romanu “Parādu piedzinēji”, tys ari asūt juo pyrmais pabeigtais literarais dorbs. “Bīži viņ literati suoc sovu ceļu pamozam, apsaūstūt, dzeivojūt tamā literarajā vidē, īpazeistūt, kai kas struodoj. Maņ tys vyss beja piļneigi kai jauns okeans voi durovys, kū attaiseju. Es nikuo nazynuoju, izjamūt –, vystucycamuok, ka pīraksteišu latvīšu literarajā volūdā, tod variešu uzrunuot kaidu izdevnīceibu, lai izdūd gruomotu,” Aldis soka, ka vīns īmeslis latvīšu literaruos volūdys izalaseišonai bejuse vyspuoreja napuorlīceiba par sevi i pīraksteitū, tok ūtrys, leidzeigai kai Ilzei, namuociešona pareizi raksteit latgaliski. Tok jau piec pyrmuo romana izīšonys jam bejs skaidrys, ka iz prīšku gribēs izdūt ari kaidu gruomotu latgaliski. Ar taidu dūmu ari suocs struoduot pi “Bruolim”, tok dreiži viņ suocs švuorbuotīs, voi eistyn kaids tū skaiteis i atsarass ari redaktors, kurs ar tū byus gotovs struoduot. Beiguos romana pyrmais variants taps latvīšu literarajā volūdā, tok piec izdevnīceibys “Dienas grāmata” pīkrisšonys tū izdūt, Aldis paziņuojs, ka grybātu, kab gruomota byutu i latgaliski. Izdeviejs bejs ar mīru, kas apguož vēļ vīnu mitu, ka Latvejis leluos izdevnīceibys nagrib izdūt gruomotys latgaliski. Tod autors pats suocs dorbu pi teksta puorlikšonys latgalīšu rokstu volūdā, saglobojūt ari nalelys Zīmeļlatgolys runys sovpateibys. Latgaliskais romana variants vys izdūts mozuokā tiražā, tok tei dreiži tyka izpierkta i vajadzēja suokt dūmuot par papyldtiražu.

Piec Alda dūmu, literata puorlīceiba par sevi ir svareiguoka nakai izcylys rokstu volūdys zynuošonys, deļtuo ka ir jau redaktori, korektori, kas paleidzēs nūsleipēt tekstu. Ilze itam apgolvuojumam reizē pīkreit i napīkreit, kam gramatiku eistyn var izlobuot kaids nu molys, tok autora puorziņā ir cyta svareiga līta – leksika, kurū naīdūs nivīns redaktors. Jei pastreipoj, ka sarunvolūda i literaturys volūda nav vīns i tys pats. Deļtuo ari Ilzei pošai vīgļuok raksteit latgaliski – pīmāram, agrarū leksiku jei latvīšu literarajā volūdā napuorzynoj: “Tei ir tei pīredzis daļa, kas maņ bejuse tikai latgaliski.” Tikom Aldis nūruoda, ka par leksiku golvu daudzi nalauza, tok sovūs tekstūs mādz izmontuot ari myusu dīnu latgalīšu volūdys jaunvuordus, pīmāram, jam cīši pateikūt vuords “škārsteiklys”.

Puorlīkūt romana “Bruoli” tekstu nu latvīšu literaruos iz latgalīšu volūdu, Aldis nav pīsaturiejs pi kotra vuorda ryupeigys atveiduošonys, tok vaira raudzejs saglobuot pamatdūmu. Runojūt par itū tematu, Ilze izceļ vēļ kaidu mitu – nareši tekstus latgaliski puorlikt latvīšu literarajā volūdā aicynoj cylvākus, kam latgalīšu volūda ir dzymtuo, koč i vajadzātu ūtraiži. “Tod jis ar sovu bāzis volūdu – latvīšu literarū – raudzeitu izsaceit tovu dūmu,” jei komentej. Žurnals “Domuzīme” pyrma puora godu Ilzei lyudzs pošai puorlikt sovu stuostu latvīšu literarajā volūdā, tok jei atsasacejuse, kam kai autore naspiej sevi puorlikt “vīns pret vīnu”. Tod žurnals uzrunuoja latgalīšu autori Anneli Slišāni, kura tū ari izdareja. Vystik, ka tekstu tulkoj nu latvīšu iz angļu volūdu, vysudreižuok, ka tulkuotuojs byus kaids, kam dzymtuo ir angļu, na latvīšu volūda. Taipat Ilze nūruoda, ka latgalīšu volūda ir latvīšu literaturys daļa, tok reizē tuos dzeivoj ari paralelu dzeivi, kū pīruoda ari itei vajadzeiba piec puorlikšonys, kab puornūvadnīki saprostu.

Ilze soka, ka izdūt gruomotu latgaliski šaļtim ir vīnkuoršuok nakai tikt pi publikaceju Latvejis kulturys periodikā – taidi asūt tikai atseviški izjāmumi. Jei nūruoda, ka izdavumu i portalu redaktori stuostūt, ka latgalīšu autori nimoz tik daudzi tekstu naīsnādz, taipat ari vīnkuorši pījamūt, ka jūs auditoreja latgaliski nasaprass. Ilze apvaicuojuse latgalīšu literatus par jūs pīredzi itamā ziņā i jūs stuosti bejuši puorsteidzūši: “Redaktori atbiļd – voi jius varātu īsnīgt tūs tekstus ari latvīšu volūdā? Mes cytuos volūduos napublicejam.” Aldis sacynoj, ka itys ir vaicuojums par izgleiteibys leimini.

Ilze pastreipoj, ka svareiga ari latgalīšu autoru pošiniciativa – raudzeit izasist cauri itim “stykla grīstim”. Aldis otkon nūruoda, ka jis bejs gotovs “lauztīs”, tok bejs pateikamai puorsteigts, ka par “Bruoļu” izdūšonu latgaliski tū nimoz navajadzēja dareit.

Ari eistyni latgalīši, kuri kotru dīnu runoj latgaliski, nareši žālojās, ka skaiteit itamā volūdā nav vīgli. Ilze soka, ka pi kotrys rokstu sistemys vajag pīrast, tok tū var trenēt tik vīnā veidā – skaitūt tekstus. “Ir cyts vaicuojums – voi latgaliski ir gona daudz tekstu, kas 30-40 godus vacu literaturys gurmanu apmīrynuotu, ka jam byutu ar kū tū trenēt?” jei nūruoda. Ari Ilze sajāmuse atsauksmis nu sovu tekstu skaiteituoju, kas soka, ka jim itei bejuse pyrmuo pīredze ar latgalīšu literaturu:

“Deļtuo, ka maņ ruodejuos, ka itū ir vārts [puorskaiteit], es paraudzeju. I tu zyni – maņ saguoja! Ite ir ari vaicuojums par literarūs tekstu kvalitati. Es nasaklausu vysu latgalīšu muzyku, bet es klausūs tū latgalīšu muzyku, kas maņ pateik. Taipat ir ari ar literaturu.”

Ilze nūruoda, ka latgalīšu literaturā ir zamuoka kvalitatis lateņa – kotrys, kurs nazkū pīrakstejs, jau teik skaiteits par rakstnīku. Vystik jei ari aktualizej vaicuojumu, kas tod eisti ir latgalīšu literatura – latgaliski pīraksteituo, par Latgolu, latgalīšu raksteituo?

Literate Sarmīte Trūpa intervejā “Latvijas Avīzē” ituo gods suokuos saceja, ka sovu debejis romanu “Melnais stārķis” pamatā rakstejuse latvīšu literarajā volūdā, kab “naīrubežuotu sevi tik latgaliski skaitūšajai publikai”. Iz vaicuojumu, voi Ilzei koč kod nav bejušys itaida veida puordūmys, jei nūruoda, ka nikod nav bejs svareigi, cik daudzi juos dorbus puorskaita. Aldis skaita, ka vysi autori, kuri roksta latgaliski, tū eistyn dora aicynuojuma deļ, na kuo cyta. Sovu jaunuokū romanu, kas vēļ tūp, jis suocs raksteit latgaliski, tics da pusis, tok tod dorbs iz prīšku vaira tik labi nav guojs. Nūsprīds, ka varbyut īrūbežoj volūda, puorguojs iz latvīšu literarū volūdu, saprats, ka vystik volūdā nav bejuse vaine, tok ar itū variantu niu vaira tics iz prīšku. “Sevkurā gadīnī jis nūteikti tiks izdūts latgaliski. Voi byus ari literarajā volūdā, es nazynu, bet ceru, ka ari byus,” stuosta Aldis.

Beidzamajūs godūs, vysuvaira pasasokūt tulkuotuoja i literaruo agenta Džeida Vila dorbam, latgalīšu autoru dorbi teik tulkuoti ari cytuos volūduos, literati brauc iz storptautyskim pasuokumim i rezidencim. Ari Alda romans “Bruoli” ir tulkuots leitovīšu, igauņu i angļu volūdā. Jis stuosta, ka vysūs gadīņūs tulkuotuoji pamatā izmontuojuši latvīšu literaruos volūdys variantu, tok jim bejuse daīmama ari gruomota latgaliski, pastuov īspieja, ka ir īsavāruši i tamā.

Aldis skaita, ka latvīšu literaturys, tymā skaitā i latgalīšu literaturys golvonais mierkis ir volūdys kūpšona, saglobuošona i nacejis styprynuošona. “Dīvs mums ir devs dubultu uzdavumu – ryupētīs na tikai par latvīšu literarū volūdu, bet ari latgalīšu rokstu volūdu.” Tikom Ilze nūruoda, ka piec vysa, kū latgalīšu volūda puordzeivuojuse, tys, ka rokstom latgaliski i mums ir auditoreja, ir pīruodejums, ka latvīšu literatura ir dzeivuotspiejeiga i byus vajadzeiga:

“Latgalīšu volūdai tī spaidi ir bejuši daudz byutyskuoki, bet jei vysleidza ir dzeiva, partū ka ir tei īškejuo vitalitate. Cikom byus tys, kas raksteis latgaliski, i literatura latgaliski byus vysaida, jei byus dzeivuotspiejeiga i īsakļaus kūpnacionalajā latvīšu literaturā. Vaicuojums ir par vitataliti – voi mums ir gona spāka, lai raksteitu latgaliski, drukuotu, publicātu i par sevi atguodynuotu?”

Ilze papyldynoj, ka teksts latgaliski var kai dreižuok pagaist i tikt napamaneits, tai dabuot leluoku īviereibu nakai teksts latvīšu literarajā volūdā. “Byus kaids, kas jū pajims tik deļtuo, ka tei ir juo babys volūda. I kod jis saprass, ka tymā tekstā var īraudzeit daļu seve… Deļkuo vyspuor cylvākim ir vajadzeiga latvīšu literatura? Deļtuo, ka nivīns cyts pasaulī par mums itūšaļt naraksteis, tikai mes poši.”

• 00:00 Īvods
• 2:10 Osais mīts
• 3:00 Kaidā latvīšu volūdys paveidā suocet raksteit?
• 10:52 Nu suoku juoīsavuica pareizi raksteit latgaliski, tik tod var dūmuot par literaturu
• 16:19 Runoju latgaliski, bet kai ar skaiteišonu?
• 18:26 Raksteit latgaliski = īrūbežuot seve
• 25:40 Parkū teksti latgaliski juopuorlīk latgalīšam?
• 29:54 Lelajim izdeviejim jau nainteresej gruomotu latgaliski izdūšona. Kai ir ar periodiku?
• 38:38 Latgalīšu literaturu īvāroj
• 43:00 Latgalīšu literatura storptautyski
• 46:08 Voi latgalīšu literaturai ir vīta kūpnacionalajā literaturā?
• 51:40 Nūbeigums

Ap raidīrokstu “Mīti”

Nu marta suoku kotru nedeļu straumiešonys platformuos “Spotify”, “Apple Podcasts” i “YouTube” teik publicātys raidīroksta latgaliski “Mīti” ūtruos sezonys serejis. Raidīrokstu veidoj latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv, bet jū finansej Medeju atbolsta fonds nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu. Septeņuos raidīroksta serejuos teik runuots par temom ap latgalīšu volūdu, muokslu, latvīšu viesturyskajom zemem, literaturu, dramaturgeju i cytim ar latgalīšu kulturu saisteitim vaicuojumim.

Raidīroksta producente i projekta vadeituoja ir latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv vadeituoja Amanda Anusāne, bet epizožu redaktoris i vadeituojis ir portala redaktore Laura Melne, kai ari žurnalistis Edeite Laime i Marta Puzāka. Džinglus sagataveja “Funky Town Studio”, raidīroksti īraksteiti “FT Production” Reigā i Latgolys Regionaluos televizejis studejā Rēzeknē. “Mītu” vizualū identitati izstruoduoja dizainere Liāna Merņaka. Raidīroksta pyrmuos sezonys epizodis var nūsaklauseit ITE.