Rokstu sagataveja: Marta Puzāka, portals lakuga.lv

Bīži, dzieržūt vuordus “muoksla Latgolā”, pruotā īt tradicionaluo keramika, paaudzēs tuoļuok nūdūtys omota prasmis i etnografiskys vierteibys. Itaids prīškstots nav najaušs – tys sakņojās regiona spieceigajuos tradicejuos, kurys veiksmeigai turpynojam kūpt, saglobuot i popularizēt. Tok, voi tradicionaluo muoksla vys vēļ puorspiej laikmeteiguos izpausmis regionā? Par tū sprīdem raidīroksta “Mīti” 2. sezonys 3. serejā, raugūt apguozt voi taišni pastateit mitu “Voi muoksla Latgolā ir tikai tradicionala?”

Kab saprostu, kai tuos divejis muokslys dimensejis – tradicionaluo i laikmeteiguo – saplyust Latgolā, diskusejā pīsadaleja dažaidu jūmu eksperti. Māris Čačka, kurs voda Rotko muzeju Daugovpilī i aktivi dorbojās ar storptautyskim muokslys projektim, puorstuov laikmeteiguos muokslys skotu, sovpus Evija Maļkeviča-Grundele vaira tradicionalū pusi – kasdīnā ir nūvodpietneica, malnuos keramikys meistare i tradicionaluos kulturys nesieja. Diskuseju papyldynuoja ari muokslinīks nu Reigys – Jānis Dzirnieks, kurs pārnajā godā vadeja muokslys nūdaļu storptautyskā arhitekturys, muokslys i muzykys festivalā Dagdā, taipoš ari sovā profesionalajā darbeibā eistynoj laikmeteiguos muokslys izpausmis.

Diskuseja par tū, voi muoksla Latgolā ir tikai tradicionala, atkluoja vairuokus svareigus aspektus par regiona muokslys telpys atteisteibys vierzīnim. Vysupyrma – taids mits veiduojīs viesturiski, kam Latgola vysod bejuse boguota ar spieceigom tradicejom. Tok diskusejis dalinīki pastreipoj, ka myusu dīnuos taids prīškstots ir vaira puorspeilāts – tradicionalais i laikmeteigais nav preteimā stotomi, bet sovā vydā saisteiti procesi.

Evija Maļkeviča-Grundele akcentēja, ka tradicejis na tik sagloboj, bet i puorveidoj. Izceļūt keramikys pīmāru, jei stuosteja, ka myusu dīnu Latgolys pūdnīki aktivai eksperimentej, apvīnojūt tradicionaluos formys ar jaunom idejom. Tai tradicejis teik par platformu rodūšai izpausmei, na īrūbežuojumim. “Par muokslu i tradicionaluo savīnuojumu vysod ir izaicynūši runuot myusu dīnuos, jo, ka mes pietejam tradicejis, tys ir bejs koč kod, pyrma kaida laika, tok, kod mes izvalkam, atjaunojam tradicejis i īlīkam myusu dīnu kontekstā i situacejā, tod mes tū pīlāgojam myusu dīnu nūsacejumim i izpratnei par tradiceju.

Pīmāram, Latgolys pūdnīku dīnuos gryuši runuot par tradicionalū keramiku tamā nūzeimē, ka mes pīsaturam pi tradicionaluo kanona. Tok, pasaverūt izstuodē, kas nūteik godim, var redzēt, cik rodūši izapauž kotrys Latgolys keramiks, i [tei] paruoda, kaidys vēsmis ci īdviesmis ir dabuotys nu koč kurīnis, apvīnojūt tū ar tradicionalū. Tys vyss ir atkareigs nu myusu pošu, kai mes iz tū raugomēs,” diskusejā nūruodeja Evija Maļkeviča-Grundele. 

Māris Čačka saceja, ka kotram ir juodefinej – kas ir tradicionals i kas laikmeteigs. Juo izpratnē tradicionalais vysupyrma asociejās ar meistareibu i omota prasmem, kas nūdūtys nu paaudzis paaudzē, sovpus laikmeteigajā muokslā tuos prasmis teik pi jaunu izpausmis veidu i satura. “Storp tradicionalū i laikmeteigū ir taida nūsprausta nasaprūtama lineja, kaidu mes tū sev gribim kotrys nūspraust profesionalajā vidē ci sabīdreibā kūpumā. Ka mes gribim analizēt, voi Latgolā ir tik tradicionalais voi tik laikmeteigais, skaidrys, ka tī ir obeji kūpā, tikai, voi mes par tū runojam, voi mes tū aktualizejam?” tai Māris Čačka.

Sovpus Reigys muokslinīkam Jānim Dzirniekam, kurs iz Latgolu var pasavērt nu molys, regions vaira asociejās taišni ar laikmeteigom nūtikšonom: “Ar Rotko muzeju, ar “Gora” izstuodem. Varbyut tys ir deļtuo, ka pats asu muokslinīks, na tik cīši kulturys pietnīks. Ite ir cīši aktualys laikmeteiguos lītys, tok, pa munam, laikmeteigais, kai jau Māris saceja, īt rūku rūkā ar tradicionalū.”

Ari laikmeteiguos muokslys kluotbyutne Latgolā ir nūteikta. Par tū līcynoj Rotko muzeja organizātuos izstuodis i konkursi, kuruos tradicionalais saplyust ar laikmeteigū. Par pīmāru, nu jau 14. reizi muzeja pavasara izstuožu sezonā organizāta Latgolys regiona muokslinīku konkursa izstuode, itūreiz ar temu “Pierobeža”. Izstuodis nūtikšona vairuoku godu garumā Mārim Čačkam ļuovuse tikt pi sacynuojumu par regiona muokslys tendencem i atteisteibys vierzīnim:

“Itūšaļt muokslinīks arviņ vaira reflektej par pastatejumu, kas ir dūts. Pasaruoda ari medeju daudzveideiba. Vērtine tradiceju meistaru, kuri vaira pazeistami i dorbojās taišni itymā laukā, ir tikpat laikmeteigi i aktuali sovuos izpausmēs caur sovu meistareibu i amatnīceibu. Vērtine keramiku malnajā pūdnīceibā, kuri atrūn rysynuojumu, pagrīžūt caur saturu, stuostu, kas nu tradicejis veidoj tiļteņu iz laikmeteigū myusu dīnu muokslu, par kurū mes jau tuoļuok varim ari reflektēt.”

Taipoš Rotko muzeja vadeituojs ari nūruoda, ka muokslai ir juoīt leidza laikam – juoveidoj saturs, kas bolstuos myusu seņču montuojumā, tok sasaistē ar laikmeteigū. Tys ir pīviļceigs jaunajai paaudzei. Papyldus tam jaunys izpausmis formys i storpdisciplinarī projekti, par pīmāru, Jāņa Dzirnieka puorstuovātais arhitekturys, muokslys i muzykys festivals Dagdā paruoda, ka regionā nūteik aktiva muokslys atteisteiba i regions ir pīviļceigs ari uorvaļstu muokslinīkim.

“Golvonais īmeslis tam, ka festivals nūtyka Dagdā, ir arhitekta Helvija Savicka seņči, kas īt nu Dagdys. Helvijs beja vairuokus godus nūsadzeivuojs pa Austreju i ceļojūt izkruojs pīredzi. Tys jam ļuove, īspiejams, redzēt cytu potencialu Dagdai i regionam. Muzykys sadalis kuratoram Aleksim Luriņam ir lauki Latgolā, deļtuo jī beja paguojušajā zīmā nūbraukuši iz Dagdys azaru paslyduot i saprota, ka koč kas tī ir juoorganizej. Ruodejuos interesantai, ka mes varim na jau sadaleit nūzaris – arhitekturu, muokslu i muzyku, tok varim radeit koč kū vysi kūpā. Tei beja svareiga gribiešona atslāgam braukt iz Dagdu i sasadūrt ar tī asūšū, napīradynuotū vidi,” stuosteja Jānis Dzirnieks.

Jis ari pastreipuoja, ka taidi projekti īdvasmoj kai vītejūs cylvākus, tai i muokslinīkus uorpus regiona. Tok tys var radeit ari izaicynuojumus – auditorejai na vysod ir vīnkuorši pījimt eksperimentalu saturu, kas nūzeimej, ka svareiga ir komunikaceja i izgleituošona:

“Muokslinīkim tei beja sovā ziņā eksotiska pīredze. Kūpmeitnis, čeikstūši matrači, nav kopejneicys iz vītys, tok ir iedneica. Saleidzynūši lela pamesteiba, vītejūs stuosti i naskortuo doba. Vītejim dzeivuotuojim beja miļzeigs entuziasmys paleidzēt, tok, es dūmoju, ka daļai tei beja ari viļšonuos, kam tys rezultats beja pīteikami eksperimentals. Muzyka beja elektroniski eksperimentala, arhitekturys paviļjons sastuovēja nu atrostūs vītejūs materialu. Beja cīši moz taidu tradicionalu ci paradzamu lītu.”

Puorejī diskusejis dalinīki nūruodeja, ka laikmeteigū muokslu na vysod vajag iz reizis piļneibā saprast – byutyska ir interese i gribiešona izzynuot. “Mums navajag sabīdreibu Latgolā uztvert kai tikū nu kūka nūkuopušus mierkačus. Pamatā, kab saprostu laikmeteigū, ir, vysupyrma, skateituoju ci apmaklātuoju izgleiteiba, īprīškejuo sagatavuoteiba. Ūtrys moments darbā ar auditoreju ir muokslys satura, konkreti, laikmeteiguos muokslys komunikaceja. Ka mes izlīkam muokslu, kura ir dažaida, it seviški balsteita iz provokaceju, kas ir normala paruodeiba laikmeteigajā muokslā, byutyskai īdūt anotacejis stuostu i kab ir gidu, mediatoru komentars par tū, kai itū muokslys dorbu vajadzātu vērtīs i analizēt, ka iz reizis skateituojs naspiej pats. Paleidzeiba ir normala prakse pasaulī,” tai nūruodeja Rotko muzeja vadeituojs Māris Čačka.

Eipaša vīta diskusejā beja ari regionalajai identitatei. Muokslinīki latgaliskuos saknis mādz nest ari laikmeteigajūs dorbūs, kai i dorbojās storptautyskā vidē. Tys paruoda, ka tradicejis var byut resurss, kas paleidz izaceļt, na jau škierslis atteisteibai.

“Mums ir daudz kas, ar kū varim pasalapnuot, valkūt uorā babys i dzedu pyuru. Izmontūt tū – pasavērt, varbyut var koč kū izgrīzt, dalikt i pasavērt jaunā gaisma caur myusu dīnu izgleituotu, akademisku skotu, kas ir tys eipašais, kū varim viļkt uorā i pīduovuot myusu dīnu sabīdreibai, kam pateik laikmeteiguo muoksla, bet turūt tū sovu identitati kai Latgolys, tai ari Latvejis i plašuok,” puordūmuos dalejuos Evija Maļkeviča-Grundele.

Evijai pīkryta i Māris: “Nu saknem navar aizbēgt, tys ir tikai normalai, ka mes iz saknem bolstomēs. Prūtams, tradicionalajam taidā vulgarizātā izpausmē var jau saceit – ka ir dalykta birceņa voi īpakuojums, i tys automatiski ir laikmeteigs, tok na vysod tys tai dobā dorbojās. Ka tu ar sovu dūmuošonu, darbeibu esi tū vysu mierktīceigi darejs, pozicionejūt i īmūt iz nūsaceitū īpakuojumu, veidojūt par tradicionalū aktualitati myusu dīnu kulturtelpā, tod skaidrys, ka tys var byut i laikmeteigi. Ari Pikaso, kod jis veiduoja sovus pūdnīceibys traukus, jis dīz voi dūmuoja, voi tys ir laikmeteigs. Laikmeteiguos formys ar atsaucem iz mitim, dīveibom i vysaidom lītom jis izmontuoja, bet tys pamats jau beja lītojams trauks, kas veidoj atsauci iz pūdnīceibu. Tys nikaidā veidā nav nikas švaks.”

Diskusejis nūslāgumā redzīni vystik beja atškireigi vaicuojumā par muokslys populariziešonu i īīšonu trendūs i socialūs medeju platformuos. Evija Maļkeviča-Grundele skaiteja, ka muokslinīkim ir vaira juoizmontoj myusu dīnu popularuos bloguošonys vītnis: “Mums publiskuok i plašuok juoīt storptautyskā auditorejā, kam Latgolā laikmeteigū saprūt. Cylvāki ite ir atvārti tam i ite nav aborigenu pīrūbežs, kas nikuo nasaprūt, bet tei ir vīta, kur braukt, īdvasmuot, īsadvasmuot i ari radeit.”

Tok Jānim Dzirniekam par tū beja cytaižuoks redzīņs – vierteiba ir tagadejā, bet tīksme piec uzmaneibys, puorīšona trendu vierzīnī var samaituot regiona muokslys izpausmis: “Tei daļa vierteibys, īspiejams, ir jau tymā, kas niu nūteik. Leidz ar uzmaneibu veidojās ari tei sasamaituošona. Tei pīsalāguošona, kod īt iz TikToku, tys deformej uztveri par pošu. Varbyut tys ir napareizi, tok tai ir, pa munam. Es ilgu laiku nūdzeivuoju Nēderlandē, i tī ir tik racionalā veidā muokslys vide pakuortuota vysaidom aktualitatem i temom, ka tys palīk par semi-žurnalistiku tik deļtuo, kab skateituojs saprostu izstuodis saturu, kab aizbrauktu paceli ar zynuošonom. Īīmūt izstuodē, iz reizis statistikai teik pīfiksāts, nu kurīnis tu esi. Beiguos tys jau puoruokajā pakuopē teik racionalizāts, ka muoksla pagaisynoj sovu burveibu.”

Kūpumā diskuseja vad pi sacynuojuma, ka muoksla Latgolā ir daudzveideiga, maineiga i atvārta jaunom idejom. Tradicionalais i laikmeteigais ite nastuov preteimā, tok saplyust, veidojūt unikalu kulturys telpu ar lelu potencialu atteisteibai iz prīšku.

• 00:00 Īvods
• 2:45 Osais mīts
• 4:11 Muoksla Latgolā eistyn ir tik tradicionala?
• 10:46 Latgolys muokslinīku aktivitate i izpausmis Latgolys regiona muokslinīku izstuodē “Pierobeža” Rotko muzejā
• 17:10 Parkū storptautyski muokslinīki brauce iz Dagdu?
• 24:47 Voi storptautyskī muokslinīki īnas puormejis Latgolys muokslys telpā?
• 30:17 Kaida ir vītejūs cylvāku reakceja iz laikmeteigū muokslu?
• 34:20 Kaida ir Latgolys auditoreja i voi laikmeteigū muokslu tai vajag padareit saprūtamuoku?
• 38:37 Voi Latgola vīna taida eipaša ar folkloru, ticeibu i tradicejom?
• 42:14 Cik svareigi sovūs dorbūs pastreipuot vītys nūzeimi?
• 44:21 Voi laikmeteigūs dorbus var skaiteit par latgaliskim?
• 46:57 Parkū bārnim juovuica tradicionalais?
• 51:44 Kas Latgolai juodora, kab pīsaisteitu jaunus i storptautyskus muokslinīkus?
• 56:36 Nūbeigums

Ap raidīrokstu “Mīti”

Nu marta suoku kotru nedeļu straumiešonys platformuos “Spotify”, “Apple Podcasts” i “YouTube” teik publicātys raidīroksta latgaliski “Mīti” ūtruos sezonys serejis. Raidīrokstu veidoj latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv, bet jū finansej Medeju atbolsta fonds nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu. Septeņuos raidīroksta serejuos teik runuots par temom ap latgalīšu volūdu, muokslu, latvīšu viesturyskajom zemem, literaturu, dramaturgeju i cytim ar latgalīšu kulturu saisteitim vaicuojumim.

Raidīroksta producente i projekta vadeituoja ir latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv vadeituoja Amanda Anusāne, bet epizožu redaktoris i vadeituojis ir portala redaktore Laura Melne, kai ari žurnalistis Edeite Laime i Marta Puzāka. Džinglus sagataveja “Funky Town Studio”, raidīroksti īraksteiti “FT Production” Reigā i Latgolys Regionaluos televizejis studejā Rēzeknē. “Mītu” vizualū identitati izstruoduoja dizainere Liāna Merņaka. Raidīroksta pyrmuos sezonys epizodis var nūsaklauseit ITE.