Marts ir Osvalda Zvejsalnieka dzimšonys dīnys mieness. Paguojušajā pavasarī, 2022. gods 23. martā, Preiļūs izstuodis “Karalis un vilki” atkluošonā Leivuona stykla i amatnīceibys centra puorstuovi sasatyka ar izcylū gleznuotuoju i sarunuoja izstuodi. Dzeive ir naparadzama i dīvamžāļ 2022. gods 7. novembra vokorā piec smogys slimeibys Osvalda Zvejsalnieka dzeivis ceļš apsaruove.

“Sovys gleznys lobpruot duovoju cylvākim – maņ nav žāļ,” sacejs muokslinīks.

Itei nav pīminis izstuode, tei ir spylgtuo Latgolys muokslinīka duovona skateituojim, jo Osvalda Zvejsalnieka muokslys dorbu pasauļs ir dzeivs, itamuos gleznuos var redzēt muokslinīka nūgiutuos atminis – pavasara, vosorys, rudiņa, zīmys Latgolys ainovys, dīvnomus i katedralis… Nikas nav apsastuojs… Tuos ir  tik suokys juo muokslys dorbu ceļam. Latgola ir Osvalda zeme, i tai pīderēja juo sirds. Muokslys zynuotuoji soka, ka vyss, kū Osvalds Zvejsalnieks gleznuojs, ir juo dzeivis pošportrets – patīss, kūšs i emocionali boguots. Atmiņuos muokslinīks paliks kā apjiemeigs, ideju puorpylns vadeituojs, atvārts i rodūšs školuotuojs, dzeivisgudrs, izpaleidzeigs i vīnkuoršs cylvāks. Ar īškeju gaišumu i filozofiski plašu skatejumu iz pasauli, jis ir daudzim vuicejs īraudzeit svareigū dzeivis seikumūs i napagaist kasdīnys steigā.