Pīktdiņ, 29. septembrī, 16.00 stuņdēs Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centrā, iz prīšku – Rotko muzejā, sūpluok muokslinīka Marka Rotko originalu ekspozicejai tiks atkluota kruojuma izstuode “Nr. 2 [Bez nosaukuma]”.

Kruojuma izstuodei izvālāti muokslys dorbi, kas atkluoj palākuos kruosys daudzuos nūskanis Latvejis i uorvaļstu muokslinīku dorbūs. Kruosys izvēle nav najauša ari deļtuo, ka pādejā dzeivis godā Marks Rotko radeja divejis gleznu serejis – “Bryuns iz palāka” (akrils iz papeira) i “Malns iz palāka” (akrils iz audakla), pietejūt palākuos kruosys tūņus i konfiguracejis. Tai sauktais “tymsais periods” ir nūslādzūšais muokslinīka rodūšajūs mekliejumūs. Smoguo slimeiba i konfrontaceja ar nuovi nu jauna pīškeire juo dorbim ceinis dimenseju i emocionalu dziļumu, kai ari deve vareibu pādejam muokslinīcyskajam sūļam iz prīšku, nazynomajā.

Kruojuma izstuode apmaklātuojim byus daīmama da 2026. goda.

Izstuode tiks atkluota kūpā ar Storptautyskuo gleznīceibys simpozeja “Mark Rothko 2023” dorbu izstuodi.

Īīšona izstuožu atkluošonā – bez moksys.

Latgolys rūženis, dzīduotuojis i dzīšmu autoris Aijis Rimšys myusu vydā nav jau ostoņpadsmyt godu, tok juos dzīsmis dzeivoj i skaņ. Desmit muzykalajūs godūs – deveni dzīšmu albumi! Taids ir montuojums, kurū mums pamatuse Aija Rimša, vīnkuorša latgalīšu meitine ar natycami plašu sirdi i muzikis dvēseli. Dzīsmis jai dzyma dabyski i vīgli, vuordi poši sasalyka dzejūļūs, kurim tikpat dabyski nu kaida īškeja olūta atplyuda melodejis. Dīvamžāļ myužs itai naparostajai, liktiņa trīcīņu aizlauztajai muzikei beja tragiski eiss – tik 38 godi… Itūgod tiuleņ piec Aijis dzimšonys dīnys, 29. septembrī, Latgolys viestnīceibā “Gors” tiks organizāts eipašs dzīduotuojai veļteits pīminis koncerts.

Aijis eisais, bet pīpiļdeitais myužs, spylgtuo personeiba, talants, naatkuortojamais bolss i dzīšmu teksti vys vēļ žylbynoj i puorsteidz daudzus juos talanta cīneituojus i klauseituojus. Jau ir paguojuši ostoņpadsmit godi, kai Aija ir “zam cytu dabasu”, tok juos bolsu radejā vys vēļ dzierd gondreiž kotru dīnu.

1967. gods 25. septembrī Rēzeknē dzymušuo Aija beja vīnkuoršu ļaužu bārns. Tāvs, šofers, īvuiceja meitai nūspielēt pyrmūs akordus iz akordeona. Poša sovu akordeonu Aija dabuoja pīcu ar pusi godu vacumā, tok meitine poša tīcēs piec klavīru, kurūs malnboltī tausteni snēdze daudz vaira vareibu – vysapyrma atkuortuot dzierdātys melodejis, tod paraudzeit spākus improvizacejā. Školā vysod zynuoja, kur meklejama Aija, kod meitine beja pagaisuse – prūtams, pi klavīru!

Par speiti smogajai slimeibai i operacejom, Aija radeja muzyku gondreiž leidz pādejai stuņdeitei. Īskaņuoti deveni soloalbumi, kurūs aranžiejumi puorsvorā radeiti sadarbeibā ar producentu Andri Šīrantu. Tūs vydā kai septenis Aijis originaldzīšmu programys, tai ari diveji latgalīšu tautysdzīšmu apkūpuojumi: “Tev un vientulībai” (1995); “Mīlestības tango” (1996); “Vēju varavīksne” (1997); “Tev līdzās” (1999); “Kāzas Latgalē (2000); “Kaprīzā meitene” (2000); “Večerinka Latgalē” (2002); “Ar manām ugunīm nespēlē” (2002); “Zem citām debesīm” (2003).

Dzīduotuojis i dzīšmu autoris Aijis Rimšys dzeivis gaitys nūsaslēdze 2005. gods 14. oktobrī. 2015. gods 17. oktobrī beja pyrmizruode dokumentalajai kina par muziki “Īsamirdzi zvaigznem leidza”, i kina tyka izruodeita daudzvīt Latvejā. Par gūdu Aijis pusgodsymta jubilejai izdūts juos dzīšmu tekstu izdavums “Aijas dziesmu klade”.

Aijai Rimšai – meitinei nu piļsātys Latgolys sirdī – duorgys beja treis lītys: dzymtais nūvods, saime i dāli. Draiskajuos i skumeigajuos dzīsmēs, kurom kai muzyku, tai tekstu raksteja Aija poša, tyka izdzeivuota ticeiba, cereiba i mīlesteiba, ar kurom varēja dareit breinumus.

Koncertā puļcēsīs muzykys jūmā nūzeimeigi cylvāki, Aijis radinīki, laikabīdri i muziki, kab atguodynuotu i īpazeistynuotu plašuoku auditoreju ar Aijis kai talanteigys personeibys dzeivi, ceļu nu pyrmuos dzīsmis leidz… nanūdzīduotajai, dzīšmu tapšonys ceļu i juos dzeivē tyvu cylvāku atmiņom.

Koncertā pīsadaleis: Santa Kasparsone, Ēriks Gruzniņš, Raitis Treijs (“Zeļļi”), Normunds Liepiņš, Jurs Ostrovskis, Gints Ločmelis (“Ginc un Es”), Andris Šīrants (“Vēja runa”), Gita Dukaļska (“Starpbrīdis”), grupa “Bruģis”, “Dricānu dominante” i cyti gosti.