Leidz 13. apreļam Leivuona stykla i amatnīceibys centra izstuožu zālē apsaverama Osvalda Zvejsalnieka (1944-2022) gleznīceibys izstuode “Māja pie Daugavas”, informej centra puorstuove Kristīne Lipkova. 24. martā 15.00 stuņdēs paradzāta ari muokslinīka pīmiņai veļteita sasatikšona.

Marts ir Osvalda Zvejsalnieka dzimšonys dīnys mieness. Paguojušajā pavasarī, 2022. gods 23. martā, Preiļūs izstuodis “Karalis un vilki” atkluošonā Leivuona stykla i amatnīceibys centra puorstuovi sasatyka ar izcylū gleznuotuoju i sarunuoja izstuodi. Dzeive ir naparadzama i dīvamžāļ 2022. gods 7. novembra vokorā piec smogys slimeibys Osvalda Zvejsalnieka dzeivis ceļš apsaruove.

“Sovys gleznys lobpruot duovoju cylvākim – maņ nav žāļ,” sacejs muokslinīks.

Itei nav pīminis izstuode, tei ir spylgtuo Latgolys muokslinīka duovona skateituojim, jo Osvalda Zvejsalnieka muokslys dorbu pasauļs ir dzeivs, itamuos gleznuos var redzēt muokslinīka nūgiutuos atminis – pavasara, vosorys, rudiņa, zīmys Latgolys ainovys, dīvnomus i katedralis… Nikas nav apsastuojs… Tuos ir  tik suokys juo muokslys dorbu ceļam. Latgola ir Osvalda zeme, i tai pīderēja juo sirds. Muokslys zynuotuoji soka, ka vyss, kū Osvalds Zvejsalnieks gleznuojs, ir juo dzeivis pošportrets – patīss, kūšs i emocionali boguots. Atmiņuos muokslinīks paliks kā apjiemeigs, ideju puorpylns vadeituojs, atvārts i rodūšs školuotuojs, dzeivisgudrs, izpaleidzeigs i vīnkuoršs cylvāks. Ar īškeju gaišumu i filozofiski plašu skatejumu iz pasauli, jis ir daudzim vuicejs īraudzeit svareigū dzeivis seikumūs i napagaist kasdīnys steigā.

Pīktdiņ, 24. martā, 16.00 stuņdēs Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centrā piec div nedeļu intensiva dorba studejuos tiks atkluota 11. Storptautyskuo Latgolys grafikys simpozeja nūslāguma izstuode i sveikti tuo dalinīki.

11. Storptautyskais Latgolys grafikys simpozejs nūteik Daugovpilī nu 10. da 24. marta, puļcejūt deveņus muokslinīkus nu Pūlejis, Italejis, Nīderlandis, Vuocejis i Latvejis i nūdrūsynojūt goda leluokū storptautyskū grafikys medeja nūtykumu Latgolys regionā.

Div nedeļu intensivā rodūšā dorbā muokslinīki roda kompozicejis, kas teik nūdūtys skateituojim simpozeja nūslāguma izstuodē, īzeimejūt grafiku individualūs rūkrokstus i paruodūt grafikys medeja plašū tehniskū daudzveideibu.

Giunūt īdvesmi Latgolys ainovā i Daugovpiļs urbanajā telpā, diskusejuos i darbneicuos, muokslinīki Roberts Rabejs (Pūleja), Kamils Adamus (Pūleja), Zenons Balcers (Pūleja), Ināra Petruseviča (Latveja), Liena Bondare (Latveja), Sidharths Pathaks (Nīderlande), Ineke Domke (Vuoceja), Džanluka Arienti (Italeja), Marko Poma (Italeja) turpynoj grafikys muokslys medeja īdzeivynuošonu Daugovpilī i Latgolys vuorda nesšonu storptautyski.

Simpozeju reikoj Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centrs sadarbeibā ar SIVIA ar REACT EU finansiejumu i Daugovpiļs vaļstspiļsātys pošvaļdeibys atbolstu.

Izstuode turpynoj Rotko centra 10 godu jubilejis izstuožu programu i byus daīmama apmaklātuojim leidz ituo gods 21. majam.

Atkluošonys pasuokumā izstuode skateituojim daīmama bez moksys.

1991. gods janvars. Piec školys beigšonys Jazis navar izlemt, kai dzeivuot tuoļuok. Draud īsaukšona Padūmu armejā, veidojās pyrmuos nūpītnuos attīceibys. 90. godu suoku bohema, paaudzis protests. Latvejā tikom turpynojās ceiņa par vaļsts naatkareibu, padūmu milicejis specialūs uzdavumu vīneibys OMON draud apstuodynuot baltīšu breiveibys ceiņu, Reigā suoc byuvēt barikadis. Kinys jaunī varūni ir tuoli nu koč kaidys politiskuos dzeivis, tok apstuokli jūs īraun nūtikšonu epicentrā i līk izdareit izvieli.

“Janvāris” ir viesturiska i autobiografiska ekskurseja barikažu laikā par jaunim kinematografistim, kuri teik īrauti Reigys 1991. gods janvara politiskajuos nūtikšonuos.

Režisors: Viesturs Kairišs

Akteri: Imants Strads, Sandis Runge, Baiba Broka, Artūrs Skrastiņš, Lauris Dzelzītis, Kārlis Arnolds Avots, Alise Dzene, Kaspars Dumburs, Juhans Ulfsaks, Alekss Kazanavičs

Izruode veiduota piec Andreja Upīša stuosta “Sūnu ciema zēni” motivu i baļsteita puorsoku lykumūs, partū ite seņdīnys mejās ar myusdīnom i breinumi palīk par kasdīnu. Pavysam kai originaldorbā syuncīmīši dūdās ceļuojumā Laimis luoča mekliejumūs, kab izgluobtu sovu cīmu nu godim ilgys nūlemteibys, tok itūreiz ar burvu navigatora paleidzeibu aizkleist Eiropys plašumūs. Iz tyvuokom i tuoluokom zemem pasaverūt, braucieji saprūt, ka laime nav tuoli juomeklej, jei ir tepat i pošu spākim izveidojama.