Kalenders

Nov
25
Pīk
Latgolys zeču izstuode “Apceļo savu novadu” @ Dagdys Kulturys centra izstuožu zale
Nov 25 vysu dīnu
Folklorys kūpys “Olūts” jubileja koncerts @ Veiksnys tautys noms
Nov 25 @ 19:00 – 21:00
Grupys “Tautumeitas” koncerts @ Ādažu kulturys centrs
Nov 25 @ 20:00 – 22:00

Etno muzykys grupa “Tautumeitas” piec veiksmeiga lelkoncerta vosorys izskaņā Skultis ūstā izsludynoj jaunuokuo albuma “Skrejceļš” rudiņa koncertturi, kuruos laikā gasteis 8. oktobrī Daugovpilī, 22. oktobrī Olyuksnā, 23. oktobrī Valmīrā, 4. novembrī Talsūs, 5. novembrī Līpuojā, 20. novembrī Reigā, 24. novembrī Jelgovā, 25. novembrī Ādažūs i 26. novembrī Ciesīs. 

Atguodojūt vosorys lelkoncertu “Tautumeitu” dalineica Laura Līcīte stuosta: “”Skrejceļa” koncertprogramai ir daudz kūpeiga ar pīdzeivuojumim boguotu vosoru. Obejis raksturoj emoceju pīsuotynuojums, kusteiba, kaisle i kruosys. I, taipat kai vosoru navar nūgiut car kamerys aci, tai ari “Tautumeitas” i myusu muzyku var īmīļuot tik pa eistam asūt kluotyn. Par laimi mums i jums – “Tautumeitas” atvess atvosoru braucūt koncertturē pa meilū Latveju.”

Aktualais albums “Skrejceļš”, ar kura programu “Tautumeitas” brauks turē, izguoja ituo gods aprelī. Tys veiduots kūpā ar jau ilglaiceigū grupys muzykys producentu Reini Sējānu i zvīdru producentu Povelu Olsonu (struoduojs ar grupu “Prāta Vētra”). Albumā apkūpuotys 14 dzīsmis, īskaitūt taidys kai  “Muoseņa”, “Guli guli”, “Panama” i “Mežā”.

Labdareibys koncerts Ukrainys atbolstam @ Rībeņu kulturys noms
Nov 25 @ 20:00 – 22:00
Nov
26
Sai
Ligijis Purinašys dzejis kruojuma “pierobežas” eksotiskī skaitejumi @ Nacionalais Botaniskais duorzs
Nov 26 @ 13:30 – 15:00

Registraceja daleibai pasuokumā ITE

Preiļu nūvoda školuotuoju kora “Latgale” 50 goda jubilejis koncerts @ Preiļu muzykys i muokslys školys koncertzale
Nov 26 @ 16:00 – 18:00
Sandrys Martys Grudulis autorvokors @ Andreja Upīša memorialais muzejs
Nov 26 @ 16:00 – 18:00
26. novembrī 16.00 stuņdēs Andreja Upīša memorialajā muzejā Reigā (Breiveibys īlā 38–4) nūtiks Sandrys Martys Grudulis autorvokors. Tys aizsuoks jaunu pasuokumu cyklu muzejā – “Ceļā uz pirmo grāmatu”.
 
Sandra Marta Grudule izauguse Teiču pūrā, tok jau trešū desmitgadi dzeivoj Reigā. Studiejuse pasuokumu režeju i ekonomiku, vadejuse kulturys īstuodis, struoduojuse drukuotajūs i interneta medejūs žurnalistikys i reklamys jūmā, kai ari vysaiduokus gadejuma dorbus, kas atstuoj breivu golvu dūmom. Vuicejusēs Literaruos akademejis prozys i dzejis meistardarbneicuos. Uzastuojuse ar dzejis skaitejumim “Dzejnieku liftā” performancēs, festivalā “Sansusī”, pīsadalejuse Dzejis slamūs, organizējuse Dzejis dīnu pasuokumu “Vienpatņu salidojums”, publiciejusēs presis izdavumūs. Sajāmuse golvonū bolvu pyrmajā Velgys Krilis vuordam veļteitajā konkursā. Ir ceļā iz sovu pyrmū gruomotu.
 
Pasuokumā Sandra Marta Grudule skaiteis dzejis tekstus latvīšu i, kai soka poša dzejneica, “sovys babys” volūdā (Teiču pūra apleicīnis latgalīšu volūdys izlūksnē) nu tūpūšuo romana dzejā, kas īsuokts raksteit ar nūsaukumu “Herbārijs”, turpynuots ar “Upe aizskalos”, tok itūšaļt kuortojās zam nūsaukuma “-ība”.
 
Poša autore soka: “Es zynu, kai maņ byutu juoroksta, kab jums īpasatyktu, tok maņ tam vaira nav laika. Svareiguok ir paspēt pastuosteit munys dzymtys, munys Latgolys, muna pūra i munys paaudzis stuostus i padareit tū piec īspiejis gūdeiguok, nasaudzejūt ni sevi, ni cytus. Ituo romana raksteišona maņ ir ari dzīdynuošonuos – skoborgu raušona, pyužņojūšu rānu atpliesšona, izteireišona, aizšyušona i pīdūšona – myužeigu pīdūšonu.”
 
“Sandra Marta Grudule roksta hiperealistiskā tīšumā i viereigumā. Juos volūdys energeja i jiuteigums pret nataisneigū voi sovaižū pasauli izstuosta tuos paaudzis stuostu, kurai itūšaļt dzejā tryucs sova bolsa. Juos Dīva nūlīgums palīk par jaunu īelpu lyugšonai, juos suopu klīdzīņs ļaun apsazynuot tū, ka itei paaudze ir cīši dzeiva i spiejeiga radeit. Apvīnojūt sovā dzejā latvīšu i latgalīšu volūdu, ari fonetiski Sandra roda jaunu dzejis laiktelpu, kurā izstuosteit myusu seņču stuostu pavysam nu cyta skotupunkta kai leidz itam. I leidz ar tū dabuot jaunu telpu dūmai, izpratnei, pīdūšonai,” tai par autori stuosta Inga Gaile.
 
Īīšonys moksa: 2 eiro.