Kalenders
Atzeimojūt Rotko muzeja 11. dzimšonys dīnu, pīktdiņ, 26. aprelī, 16.00 stuņdēs sūpluok pasauļslovonuo muokslinīka Marka Rotko originaldorbu ekspozicejai tiks atkluoti vēļ diveji originaldorbi, kai ari prezentāti jaunuokī muzeja izdūtī muokslys katalogi.
Apreļs Rotko muzeja kalendarā vysod bejs svātku mieness. Pyrma 11 godu Daugovpiļs cītūksnī tyka atkluots Rotko muzejs (tūreiz – Rotko centrs) – daudzfunkcionala muokslys i kulturys instituceja, kas kardinali maineja piļsātys vaibstus, īzeimejūt Daugovpili kai strategisku vītzeimi Latvejis kulturkartē.
Itūgod, atzeimejūt Rotko muzeja 11. godadīnu, sūpluok pasauļslovonuo muokslinīka Marka Rotko originaldorbu ekspozicejai, kurā apsaverama treis godu deponiejumā nūdūtu gleznu izlase nu muokslinīka bārnu privatkolekceju, tiks atkluoti vēļ diveji originaldorbi – muokslinīka meitys Keitas Rotko Prizelys duovynuojums Rotko muzeja kruojumam, pasnāgts kulturvītys 10 godu jubilejis svineibuos pārnejuo gods pavasarī. Itī muokslys dorbi – autora agreimuo dailradis perioda zeimiejumi ūglis tehnikā – ir itūšaļt vīneigī Marka Rotko originaldorbi Latvejis muzeju kruojumā.
Papyldus originaldorbu atkluošonai pasuokumā tiks prezentāti ari aktualuos izstuožu sezonys katalogi. Tūs vydā ir izcyluos muokslineicys, spūdrys latvīšu laikmeteiguos gleznīceibys puorstuovis Frančeskys Kirkis katalogs personalizstuodei “Bastions”, Latgolys regiona muokslinīku konkursa izstuodis “Lielgabalu klusumā” tvārums ar 47 muokslinīku dorbim i Purvīša bolvys 2024 nominanta Romāna Korovina personalizstuodis “Nomirsim kopā” katalogs.
26. aprelī nu 16.00 stuņžu Rotko muzeja pastuoveiguo ekspoziceja ar kruojuma izstuodi i Marka Rotko originalim apsaverama bez moksys.
Latvīšu estradē, latvīšu teatrūs i Latvejis politiskajā dzeivē ir daudz veirīšu lobuokūs godūs.
Iz skotivis byus diveji – vīns nu estradis i džeza, ūtrys nu teatra i kinys pasauļa. Tok – kotrys nu prīšknasumu var atnest puorsteigumu i Keišs var palikt par kaidu cytu veirīti lobuokūs godūs.
Maestro Raimonda Paula dzīsmis i Andra Keiša aktermeistareiba cytā gaismā.
Izvadumā “Pauls un Keišs. Vīrieši labākos gados. Ar smaidu par sevi un citiem” vīnu nu cīši zynomūs Raimonda Paula dzīšmu par autobrauciejim i kuojomguojiejim akters Andris Keišs dzīd ari latgaliski.
Tradicionalais pasuokums “Satiec savu meistaru!” itūgod byus vysa apreļa garumā i kotru nedeļgolu aicynuos interesentus iz kaidu nu latvīšu viesturiskajom zemem i Reigu izzynuot myusu namaterialū kulturys montuojumu meistarklasēs, praktiskuos nūdarbeibuos i lekcejuos, informej Latvejis Nacionaluo kulturys centra puorstuove Lana Kazlauskiene. Latgolā meistarus varēs satikt 27. i 28. aprelī.
Latvejis Nacionaluo kulturys centra, pošvaļdeibu i omotu meistaru kūpeigai reikuotais pasuokums “Satiec savu meistaru!” nūtiks jau 16. reizi, puļcejūt meistarus i jūs “muocekļus” ap 200 nūtikšonu vītuos. Kab sevkurs interesents varātu satikt meistarus vysā Latvejā, pasuokuma nūtikšona itūgod īplānuota vairuokūs nedeļgolūs: 6. i 7. aprelī – Vydzemē, 13. i 14. aprelī – Kūrzemē, 20., 21. aprelī – Reigā, Sielejā i Zemgalē, kai ari 27. i 28. aprelī – Latgolā.
““Satiec savu meistaru!” sešpadsmit godu laikā ir palics par skaistu i stabilu tradiceju. Ir gondarejuma sajiuta par tū, ka daļa omotu meistaru ir uzticeigi pasuokuma daleibnīki gondreiž nu tuo pyrmsuokumu, sovpus turpynuojuma sajiutu roda tys, ka rūnās vys jaunys vītys, daleibnīki i dažaidojās nūtikšonu veidi. Taipat ari itūreiz – nu lekceju, sarunu i diskuseju da praktisku meistardarbneicu,” soka Latvejis Nacionaluo kulturys centra tautys lītiškuos muokslys eksperte Linda Rubena.
27. i 28. aprelī vysaiduokys nūtikšonys gaidomys vysuos Latgolys pusēs. Viļakā varēs vuiceitīs krystdyurīni, Bolvūs – fiļcēt, taiseit vylnys platmalis i pērļuot puļsa siļdeituojus, Zeļčusolā – adeit zirdzeņu, Brīžucīmā – adeit eipašā tehnikā, sovpus Baļtinovā gaideiti vysi, kuri interesejās par tradicionalū muzyku. Vactiļžā nūtiks saļmu dzīduojumi, Tiļžā – lauku iedīņu meistarklase, bet Bierzpilī varēs vuiceitīs taiseit olu. Vysaiduokys omotu prasmis varēs izzynuot ari Ludzā, Ondrupinē i Kruoslovā, ausšonys meistarklase byus Svareņūs, bet cymdu adeišonys – Indrā. Iz Tradiceju sātu Daugovpilī aicynuoti tī, kam interesej kūkliešona, bet Leiksnā gasteis Latgolys etnografiskuo viestnīceiba i Vydsmuižys Annuža. Peišonys meistarklase paradzāta Naujinē, bet taišni skaliņu peišonys – Špogūs. Preiļūs varēs fiļcēt, bet Leivuonā i Veipē – tamburēt.
Informaceju par vysim pasuokuma daleibnīkim var atrast tuo sātyslopā asūšajā kartē. Daleibnīku skaits daudzuos nūtikšonu vītuos ir īrūbežuots, partū pi meistaru juopīsasoka sovlaiceigai.
