Kalenders

May
25
Tre
Maja dzīduojumi pi krysta ar etnografiskū ansambli “Vabaļis” @ Vabalis krysts
May 25 @ 16:00 – 17:30

Majs katuoļu bazneicys kalendarā ir Svātuos Jaunovys Marijis mieness – laiks, kod Vabalē teik izpuškuoti ceļa molys krysti i nūteik maja dzīduojumi. Ari itūgod, saglobojūt vīnu nu namaterialuo kulturys montuojuma tradiceju, pogosta ļauds teik aicynuoti lyugtīs pi sovu cīmu krystu par gūdu Vyssvātuokajai Jaunovai Marijai.

 
May
26
Cat
Tierdzeņš Ukrainys saimu atbolstam @ Rēzeknis nūvoda pošvaļdeiba
May 26 @ 10:00 – 12:00

26. majā Rēzeknis nūvoda pošvaļdeibys ākys vestibilā Rēzeknis nūvoda specialuos pamatškolys audziekni reikoj labdareibys tierdzeņu, kab snāgtu sovu atbolstu ukraiņu saimem i bārnim, kam kara dieļ daguoja pamest sovu dzimtini.  Tierdzeņā pret zīduojumu varēs īsaguoduot školānu ryupeigai taiseitūs darbeņus.

Tierdzeņa apmaklātuojus ar vysaidom tautysdzīsmem īprīcynuos jaunuokūs klašu audziekņu ansamblis nu Vacružynys školuotuojis Jelenys Mačukānis vadeibā.

Daņču vokors ar folklorys kūpu “Dyrbyni” @ Augšdaugovys nūvoda kulturys centrs "Vārpa"
May 26 @ 19:00 – 21:00

Leidza: ārtys mainis kurpis doncuošonai, dzeramais iudiņs.
Daleiba breiva.
May
27
Pīk
Diskuseja par Latgolys parka atteisteibu @ Reiga
May 27 @ 15:00 – 17:30
Reigys dūme piec latgalīšu navaļstiskūs organizaceju rūsynuojuma lāmuse Moskovys duorzu Reigā puorsaukt par Latgolys parku. Kab dūmuotu, kai reizē ar itom puormaiņom parku padareit par pīviļceiguoku teritoreju i īspieju reidzuonim car tū vaira izzynuot par Latgolu, 27. majā tiks reikuota diskuseja “Pošim sovs Latgolys parks Reigā. Kai nūsaukumu pīpiļdeit ar saturu?”. Diskuseja 27. maja 15 stuņdēs suoksīs ar ekskurseju-nalelu tūri pa Latgolys parku (sasatikšona pi Reigys Nacionaluos sporta manežys), bet 16 stuņdēs turpynuosīs Latvejis Universitatis Socialūs zynuotņu fakultatē, apsprīžūt parka niulinejū situaceju, runojūt i diskutejūt, kai Latgolys parku padareit par pīviļceiguoku teritoreju i pīpiļdeit ar saturu, kas ļautu reidzuonim i parka lītuotuojim car tū vaira izzynuot par Latgolu. Ekskurseju i diskuseju vadeis piļsātvidis i turisma pietnīks i kritikis, TV raidejuma “Ielas garumā” vadeituojs Mārtiņš Eņģelis, bet tamā pīsadaleit aicynuoti Reigys dūmis, latgalīšu navaļstiskūs organizaceju, Latgolys planavuošonys regiona, Reigys piļsātvidis atteisteibys organizaceju puorstuovi, Reigys latgalīši i vītejuos apleicīnis dzeivuotuoji. Diskusejai pīsateikt vālams da 25. maja, aizpyldūt dasacejuma anketu ite: https://ej.uz/latgolysparks. Taipat anketā gadīnim, kod nav variešonys pīsadaleit diskusejā, bet ir redzīņs, kū dareit iz prīšku, ir īspieja pīraksteit sovys idejis parka atteisteibai. Planavuotuos diskusejis mierkis ir saprast, kas i kai vajadzeigs, kab Latgolys parks iz prīšku nastu na viņ Latgolys vuordu, bet byutu vareiba tuo lītuotuojim reizē vaira izzynuot ari par Latgolu, tuos kulturu i vierteibom, kai ari parks tiktu par pīviļceigu vītu, kurei boguotynoj Reigys piļsātvidi. Diskusejis “Pošim sovs Latgolys parks Reigā. Kai nūsaukumu pīpiļdeit ar saturu?” reikuotuoji tur nūceju, ka parkā varātu pasaruodeit ari kaidys nūruodis latgaliski, latgalīšu kulturai veļteiti vidis objekti, par pīmāru, tūs Latgolys sabīdryskūs darbinīku gūdynuojums, kurī pīsadalejuši Reigys dzeivē i atteisteišonā, dzeivuojuši golvyspiļsātā, taipat ite varātu nūtikt latgaliski pasuokumi i cytys aktivitatis. Latgalīšu navaļstiskuos organizacejis ideju radeišonā i eistynuošonā aicynoj īsasaisteit Reigys latgalīšus, kai ari Latgolys regiona pošvaļdeibys i cytys organizacejis, veidojūt parka vidi i saturu kūpā.
Atguodynuojumam – Reigys teritorejai, kū da ituo sauce par Moskovys duorzu, jaunais Latgolys parka nūsaukums byus viesturiskuo nūsaukuma atjaunuošona. Parku suoce īreikuot 1937. godā i da 1945. goda tū sauce par Latgolys duorzu. Parka puorsaukšonu rūsynuoja latgalīšu navaļstiskuos organizacejis, bet ituo gods 18. majā puorsaukšonu ar deputatu bolsuojumu apstyprynuoja Reigys dūme. Ideju par teritorejis nūsaukuma puormeišonu i atsagrīzšonu pi viesturiskuo pavierzieja agresivais i nūsūdamais Krīvejis ībrukums Ukrainā i diskusejis par padūmu laika montuojumu publiskajā vidē. Idejis rūsynuotuoji nav prīceigi, ka taišni itaidi apstuokli veicynuojuši parka puorsaukšonu, bet cer, ka leidza ar jaunū nūsaukumu i tuoļuokajom idejom parka īdzeivuonuošonā, iz prīšku lobums byus kai apleicīnis dzeivuotuojim i Reigys piļsātvidei, tai i jo eipaši pošam Latgolys regionam. Diskusejis “Pošim sovs Latgolys parks Reigā. Kai nūsaukumu pīpiļdeit ar saturu?” nūtikšonu pabolsta Sabīdreibys integracejis fonds nu Kulturys ministrejis daškiertūs Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu bīdreibys “LgSC” projektā “Latgaliskuos kulturvidis organizaceju sadarbeibys i sabīdreibys zynuošonu styprynuošona”.
Storptautyskuo Latgolys grafikys simpozeja nūslāguma izstuodis atkluošona @ Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centrs
May 27 @ 16:00 – 17:30

Simpozeju producej bīdreiba SIVIA, i jau ostoitū reizi tys nūteik kai daļa nu Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centra simpozeju programys. Tys turpynoj grafikys muokslys medeja īdzeivynuošonu Daugovpilī i Latgolys vuorda nesšonu storptautyskai car grafiku aktivitatem regionā, puļcejūt vys jaunus muokslinīkus, veidojūt Latgolu kai breineigu vidi rodūšam dorbam i veicynojūt regiona storptautyskū zynomeibu.

Simpozejs nūteik nu 2022. goda 13. da 27. maja Daugovpilī. Tuo dalinīku pulkā ir vīnpadsmit muokslinīku nu ostoņom vaļstim: Tomijs Šneiders (Austreja), Mihaels Šitnigs (Austreja), Inga Heamegi (Igauneja), Lembe Rubena (Igauneja), Vaidots Janulis (Leitova), Vaiva Kovietaite Trumpe (Leitova), Elizabete Alsosa Stranda (Norvegeja), Hunge (Mērija) Džana (Kīna), Šarlote Dorna (Vuoceja), Roberts Rabejs (Pūleja), Dana Vasiļjeva (Latveja).

Div nedeļu garumā nūtyka diskusejis i darbneicys, kas beja saistūšys kai muokslys meiļuotuojim, tai jūmys specialistim.

Jura Ostrovska koncerts @ Tiļžys kulturys i viesturis noms
May 27 @ 20:00 – 22:00

May
28
Sai
Maijis Kulakovys tekstildorbu izstuode @ Leivuona nūvoda Centraluos bibliotekys Straumis zale
May 28 vysu dīnu

Da 28. maja Leivuona nūvoda Centraluos bibliotekys Straumis zalē apsaverama Leivuona 1. vydsškolys školuotuojis, “Pavārmākslas gudrību grāmata” autoris, lektoris, daudzu vuiceibu gruomotu leidzautoris, Tautys daiļomota meistaris, tautys tārpu skatis laureatis Maijis Kulakovys tekstildorbu izstuode „Tikai lins…”.

Izstuodē eksponāti dorbi, kas radeiti apmāram desmit godu laikā.