Kalenders
Tradicionalais pasuokums “Satiec savu meistaru!” itūgod byus vysa apreļa garumā i kotru nedeļgolu aicynuos interesentus iz kaidu nu latvīšu viesturiskajom zemem i Reigu izzynuot myusu namaterialū kulturys montuojumu meistarklasēs, praktiskuos nūdarbeibuos i lekcejuos, informej Latvejis Nacionaluo kulturys centra puorstuove Lana Kazlauskiene. Latgolā meistarus varēs satikt 27. i 28. aprelī.
Latvejis Nacionaluo kulturys centra, pošvaļdeibu i omotu meistaru kūpeigai reikuotais pasuokums “Satiec savu meistaru!” nūtiks jau 16. reizi, puļcejūt meistarus i jūs “muocekļus” ap 200 nūtikšonu vītuos. Kab sevkurs interesents varātu satikt meistarus vysā Latvejā, pasuokuma nūtikšona itūgod īplānuota vairuokūs nedeļgolūs: 6. i 7. aprelī – Vydzemē, 13. i 14. aprelī – Kūrzemē, 20., 21. aprelī – Reigā, Sielejā i Zemgalē, kai ari 27. i 28. aprelī – Latgolā.
““Satiec savu meistaru!” sešpadsmit godu laikā ir palics par skaistu i stabilu tradiceju. Ir gondarejuma sajiuta par tū, ka daļa omotu meistaru ir uzticeigi pasuokuma daleibnīki gondreiž nu tuo pyrmsuokumu, sovpus turpynuojuma sajiutu roda tys, ka rūnās vys jaunys vītys, daleibnīki i dažaidojās nūtikšonu veidi. Taipat ari itūreiz – nu lekceju, sarunu i diskuseju da praktisku meistardarbneicu,” soka Latvejis Nacionaluo kulturys centra tautys lītiškuos muokslys eksperte Linda Rubena.
27. i 28. aprelī vysaiduokys nūtikšonys gaidomys vysuos Latgolys pusēs. Viļakā varēs vuiceitīs krystdyurīni, Bolvūs – fiļcēt, taiseit vylnys platmalis i pērļuot puļsa siļdeituojus, Zeļčusolā – adeit zirdzeņu, Brīžucīmā – adeit eipašā tehnikā, sovpus Baļtinovā gaideiti vysi, kuri interesejās par tradicionalū muzyku. Vactiļžā nūtiks saļmu dzīduojumi, Tiļžā – lauku iedīņu meistarklase, bet Bierzpilī varēs vuiceitīs taiseit olu. Vysaiduokys omotu prasmis varēs izzynuot ari Ludzā, Ondrupinē i Kruoslovā, ausšonys meistarklase byus Svareņūs, bet cymdu adeišonys – Indrā. Iz Tradiceju sātu Daugovpilī aicynuoti tī, kam interesej kūkliešona, bet Leiksnā gasteis Latgolys etnografiskuo viestnīceiba i Vydsmuižys Annuža. Peišonys meistarklase paradzāta Naujinē, bet taišni skaliņu peišonys – Špogūs. Preiļūs varēs fiļcēt, bet Leivuonā i Veipē – tamburēt.
Informaceju par vysim pasuokuma daleibnīkim var atrast tuo sātyslopā asūšajā kartē. Daleibnīku skaits daudzuos nūtikšonu vītuos ir īrūbežuots, partū pi meistaru juopīsasoka sovlaiceigai.
27. aprelī, Latgolys kongresa dīnā, Rēzeknis Vaļsts 1. gimnazejā (Dziernovu īlā 3a) nūtiks 24. skotuvis runys konkurss “Vuolyudzāni” i 23. atkluotuo latgalīšu rokstu volūdys i kulturviesturis olimpiade, informej Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociacejis vadeituoja Veronika Dundure.
Itūs kasgadejūs nūtikšonu mierkis ir styprynuot bārnūs i jaunīšūs izpratni par latgalīšu rokstu volūdu kai svareigu latvyskuos identitatis daļu, popularizēt latgalīšu kulturys montuojumu, latgaliski raksteita teksta vierteibu, izkūpt latgalīšu rokstu volūdu. Skotuvis runys konkursā “Vuolyudzāni” aicynuoti pīsadaleit pyrmsškolys vacuma bārni, 1.–12. klašu školāni i ari studenti. Kotram dalinīkam juosagatavej diveju daildorbu fragmenti latgaliski. Vīns daildorbs īteicams nu jaunuokuos latgalīšu literaturys.
Skotuvis runys konkursa “Vuolyudzāni” nūlykums
23. atkluotajā latgalīšu rokstu volūdys i kulturviesturis olimpiadē var pīsadaleit vyspuorizgleitojūšūs školu 10.–12. klašu komandys 3–5 školānu sastuovā. Olimpiade tradicionali nūteik pīcuos kuortuos, nu kurūs 1. kuorta ar profesoris Lidejis Leikumys sagataveitū latgalīšu rokstu volūdys zynuošonu puorbaudi i 5. kuorta ar Latgolys kulturtestu, kū pīduovoj portala lakuga.lv komanda, palīk namaineigys. Itūgod 2. kuorta veļteita drukys aizlīguma latiņu burtim atceļšonys 120 godu atguoduošonai, 3. kuorta – Fraņča Trasuna 160. jubilejai, bet 4. kuortā vydsškolānim byus juoīpazeist jaunuokuo latgalīšu literatura – Oskara Seiksta gruomota “Atīsmis”.
Latgalīšu rokstu volūdys i kulturviesturis olimpiadis nūlykums
Kai konkursam, tai olimpiadei juopīsasoka leidz 20. apreļam.
