Autors: Valentins Lukaševičs

Bronislavs Asāns (19. g. s. ūtrei puse–?)

Ruodīs, ka Bronislavs Asāns ir Ignata Asāna radinīks, var byut pat bruoļs^[1]. Lelus pādus latgalīšu rakstnīceibā Bronislavs navā atstuojs, bet vīns juo teksts ir dyžan efekteigs, ar nūzeimeigu kulturviesturisku i volūdnīcisku vierteibu.

1914. goda pavasarī jis vairuokūs turpynuojumūs gazetā „Jaunas Zinias” publicēja stuostu par latgalīšu peļņā braukšonu iz Klusuo okeana krostim.

Dokumentalajā kinā „Latgalīši Sibirī”^[2] Arņs Slobožanins skaita fragmentus nu ituo stuosta i kinys taiseituoju maršruts lelā mārā īt pa Bronislava Asāna apraksteitajom vītom.

Tys Bronislava Asāna garais stuosts saucās „Garī rubli”. Kas ir tī garī rubli? Nā, tei nav vīgluo nauda. Tei ir nauda, kura naatsarūn tiuli, a nazkur aiz gara gobola. Tei ir cereiba, ka nazkur tuoli, iz kurīni tu aizbrauc, tu struodoj smogi, bet par tū dorbu tu sajem daudzi vairuok nakai sātā.

Tymūs laikūs peļņā brauciejus sauce par burlakim. I stuosts „Garī rubli” ir par burlaku kasdīnu i pīdzeivuojumim, par tū, kai cylvāki pasamaina voi sagloboj stuoju svešūs, sovā ziņā pat ekstremalūs apstuokļūs.

Stuosts kai ba autobiografisks. Autors roksta, ka izbrauce nu sātys 1913. goda 26. martā – kūpā ar cytim 16 cylvākim nu sova cīma. Brauc vaci i jauni Latgolys puiši peļņā iz Vladivostoku.

Jau pa ceļam iz Zylupis aba Rozenovys dzeļžaceļa staceju sapierka šņopsu, brauce dzardami, jūkuodamīs i dzīduodami. Jau ceļā da pyrmajai stacejai kaids pazaudēja sovys montys, ari puors cylvāku nazkur propūla.

Nu Zylupis jī brauc na iz austrumim, bet iz rītumim – iz staceju Rēzekne I, kur nūteik kūpeiguo puļceišonuos dorba devieju uzraudzeibā.

Teik saformeits ešelons nu 24 vagonu, ar kuru burlaceibā devēs vaira nakai tyukstūts cylvāku. Pyrms izbraukšonys kai smogim dorbim nagodni iz sātu tyka atpruoveiti cīši jauni puiškyni voi naspiejeigi veči.

Viļcīņs ar burlaku puorpiļdeitim vagonim aba vāgim nūbrauce iz Daugovpili, tod Vitebsku, Tulu, Ufu. Te grybātuoji varēja īt iz kukni i nūpierkt par 4 kapeikom kuopūstu ar zivi virīni.

Dorba deviejs burlakim apmoksuoja braucīni, ari deve kotram peļņā brauciejam 50 kapeikys dīnā iedīņam.

Burlaki pa naktim naguļ, troki dzer, vysu laiku kaunās.

Braucūt pasamaina laika jūslys, palīk soltuoks, niu kotrā stacejā var dabuot parveļti korstu izvuoreitu iudini.

Ceļā jī pīdzeivoj ari Leldini, kuru itymūs apstuokļūs svietej tikai rešais, kaut ari jūs vagonā vysi braucūšī ir katuoli.

Leluoka stuoviešona pa ceļam da Reitu okeana beja Irkutskā, deļ tuo stuosta varūņs izīt iz piļsātu i tū smolki iztiemej. Jam pateik apsavērt jaunys vītys, nūvāruot cylvākus i izdarēt secynuojumus.

Apsaver Irkutskys vagzalu, bet tī nikuo interesanta. Piļsātā jis sateik sovus bīdrus, kuri sauc jū aizkūst i īdzert. Jis naatsasoka. Pa ceļam atpakaļ nūteik mozs incidents ar gaisa balonu tierguotuoju – burlaki jau napaīs garom, kab kaidu jūku nasataiseit!

Tuoļuok brauc jī ap Baikala azaru i kolnūs pa tunelim. 18. aprelī ībrauce Čitā. „Te mes redzejom wysaidus kinìšu rìkstus un ari pašus kinìšus, ap kurim myusu burlaceni tai i apbyra breinodamìs nu jùs garom bizem. Daži sew atliòwe paraut aiz bizes, gribadami zynot, woì stypri jej uz golwas turìs.”^[3]

Kotrā stacejā kaids aizakavej i naatīt iz viļcīni.

Tod jī ībrauce Mandžurejā. Te braucieji dzēre jau na brandini, a spirtu i kandžu. Daudzus piec dzeršonys nūnese iz slimineicu, a daži i nūmyra.

Vīnu reitu, kod myusu varūņs izamūst nu mīga, jis uzzynoj jaunumus. „Wìns nu braucèjim, gribadams pòrìt uz ùtru wagonu pèc „chanžas”, izkòpe uz wagona jumta, bet tymâ breidî wilcìns òtri skrèja un „chanžas” maklatòjs nùkrita uz relsim zam wilcìnia. Daži nu braucèjim dzèrdeja, kai nalaimigajs, krisdams, sauce sew paleiga, un gribadami jù glòbt nu nowès, kèrès apstòdet wilcìni, bet cyti saklìdze, ka nawajag tò darit, jo par wilcinia apstòdišonu braucèji teik stròpeti.”^[4]

Nūbrauc jī leidz stacejai. Izaruoda, ka tamā viļcīnī brauc ari izkrytušuo veirīša dāls. Īdūd jim prīkšnīks drezinu, brauc jī nalaimeiguo meklēt.

Dāls atrūn tāvu ar nūgrīztu rūku, kuru jis ītiņs saplāstā kraklā. Atvad jū iz staceju, tī jū īlīk slimineicā, bet jis pavysam vuojs.

26. aprelī, piec vasala mieneša ceļā, Latgolys burlaki ībrauce Vladivostokā. Storp jim ir i taidi, kuri brauc iz šani na pyrmū reizi!

Kod sadola pa dorbim, stuosta varūni nūreikoj iz pyrmū učastku aba fortu. Īruoda barakys – caurumainom sīnom, bez apkuris. Sastdiņ atbraucieji atsapyute, a pyrmūdiņ jau suocēs dorbs.

Piec mieneša burlaki sajēme pyrmū olgu. Otkon suocēs dzeršona i kartu spieļuošona. Vysu olgu iz rūkom nadeve, zynūt, kas var nūtikt. Bet beja i taidi, kuri nūdzēre vysys sovys montys i palyka par zimagorim.

„Par „zimagorim” Wladiwostoká sauc taidus cylwàkus, kuri aiz leidzekliu tryukuma woi pa kaidim cytim dzeiwes apstòklim, nawar izbraukt uz sowu Dzimtini. Storp jim atsarùn wysaidi cylwàki: i izsyutiti uz spaidu dorbim Sachalinas solà un Japonu kara laikâ nu spaidim atlaistì, i nùsadzàrušì zemnìku dàli, i cytu kòrtu liauds.”^[5]

Dorbus burlaki var dabuot pi militarpersonom, privatim uzjiemiejim voi artelēs. Labi apmoksuota dorba myusu stuosta varūņam nav. Bet jis struodoj – a kū cytu dareit, i meklej lobuokus variantus.

Papruoviejs i pamainiejs dažaidus dorbus, stuosta varūņs teik par paleigu pi telepona kabeļa likšonys tam speciali izroktūs gruovūs. „Šitymâ dorbâ es stròdoju leidz 1 nowembram. Wysa bâda beja tikai ar tù, ka dìnu pastròdojis, nazyni, kù darit nakt. Ireibušì „zimagori” dzìd, doncoj, pa wysim koktim garmoniku zurzynoj, tai ka aizmigt nimoz nawar. Un te wèl plaktis un cyta kustùne nadùd mìra.”^[6]

Vālu rudinī dorbi beidzēs. Izdeve nūpeļneitū naudu. „Kai atbraucem nu Wladiwostoka leidz sàtai, – narakstišu, jo es i tai ar sowu garù stòstu nùkomoju cìnijamùs lasitojus. Tikai atzeimošu, ka celš ròdijòs wìgloks, kai uz tìni braucùt. Laikam tòdel, ka gors beja jautroks un pròtâ stòweja sowa saime, rodi, draugi un wysa meilò jaukò dzeiwe Dzimtinê.”^[7]

^[1] Nazkaids Bronislavs Asāns tymā laika dzeivuoja Landskoronā. Varātum byut tys pats.

^[2] https://youtu.be/-34sM3I2XRU (skat. 14.02.2023)

^[3] Assàns B. Garì rubli // „Jaunas Zinias”, 05.03.1914.

^[4] Assàns B. Garì rubli // „Jaunas Zinias”, 05.03.1914.

^[5] Assàns B. Garì rubli // „Jaunas Zinias”, 19.03.1914.

^[6] Assàns B. Garì rubli // „Jaunas Zinias”, 19.03.1914.

^[7] Assàns B. Garì rubli // „Jaunas Zinias”, 27.03.1914