Francis Kemps

Autors: Valentins Lukaševičs


Francis Kemps (1876–1952)


Francis Kemps ir daudzu lītu pyrmsuociejs latgalīšu socialajā i kulturys dzeivē.

Jis, nivīnam naprosūt atļuovi, izdūmuoja, ka Infļanteji juosauc par Latgolu, a  pamatīdzeivuotuojus – par latgalīšim. Vīna cylvāka aizsuokta sabīdriska iniciativa giva taidu vyspuoreju atbolstu, ka vuordu Latgola suoka lītuot ari puornūvadnīki i pat varysveiri.

Francis Kemps izdeve pyrmū latgalīšu gazetu. Palaist pasaulē gruomotu nav vīgli, bet gazetu vēļ gryušuok – vajag īvāruot regularitati, juosalosa redakceja i korespondenti, juonūsadorboj ar sludynuojumim i reklamu, juoizsyuta gazeta pa postu i tt. Tys prosa daudz regulara, reizē ari naprognozejama dorba.

Franča Kempa izdūtuo i redigietuo gazeta „Gaisma” naizguoja ilgi – nu 1905. leidz 1906. godam, kūpā 26. numeri.

Mozzynoms ir tys fakts, ka Francis Kemps ir ari pyrmuo latgalīšu žurnala izdeviejs. „Austra” izguoja 1908. godā, pyrmais numers beja ari pādejais. Stepons Seiļs par žurnala izdūšonys apstuoklim roksta: „Sabīdriskā dzeivē beja nūvārojams atslōbums. Inteligences entuziasms tautyskā dorbā beja mozynōjīs. Latgalīšu muzyksliskō bīdrība Pīterpilī beja pōrsavārtuse, kai Fr. Kemps soka, par „tancuļku”. Laiceiga un daudz moz breivōka satura laikroksta nabeja. Par taida izdūšonu beja sōcis dūmōt Fr. Kemps – šūreiz žurnala veidā. [..] Gondreiž vīns pats sarakstejis un salasejis personeigūs leidzekļus, Fr. Kemps izdūd „Austru” – „literaturas, mōkslas un sabīdrības žurnalu”. Tū beja dūmōts izdūt kotru mēnesi. Nūdrukōja 2 000 eksempļarūs (kotrs 16. l. p.). Ar izplatīšonu gōja ļūti slykti. Napīsateice nivīns abonents. Pīterpilī izpērka ap 100 eksempļaru, pōrejī nūgulēja blōčūs vai tyka par veļti izdalīti pi baznīcom un cytur”[1].

Žurnals „Austra”[2] ir lyls ratums, naesmu jū redziejs. Latgalīšu poezejis antologejā „Kūkle” (1914) ir vairuoki dzejūli, pi kurim nūruodeits, ka jī pajimti nu pyrmpubliciejuma žurnalā „Austra”.

Jau 1903. godā Picerī pi Muzykaliskuos bīdreibys tyka nūdybynuota dramatiskuo sekceja, kū var skaiteit par pasaulē pyrmū latgalīšu teatri. 1903. goda oktobrī jī suoce ruodēt publikai sovys pyrmuos izruodis. Ari Francis Kemps beja storp itim teatra entuziastim.

 Tikai 1907. godā Rēzeknē, Trešajūs i Catūrtajūs Zīmyssvātkūs, nūteik pošā Latgolā pyrmuos teatra izruodis latgaliski, kurys sareikuoja atbraukušī picerīši.

Latgalīšu teatra pyrmsuokumūs akterus varēja sameklēt, bet beja gryuteibys ar režiju, ar scenografeju. Bet pošys leluokuos problemys beja ar dramaturgeju.

I ite pats laiks pasaceit, ka Franci Kempu var skaiteit par vīnu nu myusu pyrmajim dramaturgim. Ka Ontona Skryndys „Pādejī divi rubli” i Ontona Rubyna[3] „Pi advokata” ir lokaliziejumi, to liriskuo izruode „Latvija”, kuru ar lelym panuokumim izruodēja tamā laikā, ir Franča Kempa originalteksts.

Liriskajā izruodē „Latvija” iz skotivis vairuokys reizis mainejās scenografeja i naruneigi akteri, sovueiļ tekstu vysys izruodis garumā teice deklamators – sierms vaidelots. Izruodis suokumā beja radzama seņūs latgaļu piļs Daugovys krostā, laimeiga i puorticeiga vītejūs cylvāku dzeive. Tod īsarūn bruninīki, kuri izpūsta itū idiliskū dzeivi – vītejūs cylvākus padora par vaņginīkim, līk jim byuvēt myura pilis i tt. Apspīsteibys laiki iļgst daudzejus godu symtus.

Catūrtā ainā paruodeita breiveibys atgiušona – bruninīku piļs ir sagruvuse, vītejī cylvāki ir līksmi i cereibu pylni.               

     „Beidzamī vaideloša, deklamatora vōrdi izvaduma nūslāgumā skaņ sekūši:

           Celīs, celīs latv’u tauta,

           Muna vacō mōmuleņa:

           Gon jau beja vōrgu cīst,

           Svešim kungim kolpojūt.

                Lic gaļveņā vainadzeņu,

                Apveļc boltu vylnōneiti.

                Dzeivoj ilgu saules myužu,

                Dzeivoj, muna Latvija!”[4]

 Vīns nu Franča Kempa pseidonimim beja Skomba. Zam ituo pseidonima 1914. godā Picerī tyka publiceita puorsoka „Laimes maklātuoji”[5]. Ir cylvāki, kuri itymā pluonajā gruomateņā īrauga latgalīšu pyrmū runuošonu par dzeivnīku tīseibom.

    Franci Kempu interesēja volūdnīceiba, viesture, literatura, politika i daudzi kas cyts. Jauneibā vuicējēs par bazneickungu, bet liktiņs jem lēme cytu ceļu. Beja byuvinženers, jēmēs ar dzeļžacelim, šosejom, mozuok laika atlycynojūt poša zemei, sadam i patmaļom.

     1949. goda 25. martā Franci Kempu[6] kūpā ar juo ūtrū sīvu Mareju (1884–1963) izvede iz Sibiri. Apmatynuoja jūs Tomskys apgobola Tuganskys rajona Mihailovys dzeraunē, kur nu suoku jī dzeivuoja svešā styureitī.

     Francis Kemps 1952. goda 13. julī viestulē iz dzimteni roksta: „Myusus izraideja nu dzeivūkļa, kur nūdzeivōjam divi godi. Dagōja gōdōt par sovu personeigū ustobu. Nūpērkom vacu pussakrytušu ustabeni, bez cepļa, bez jumta. Sōkom poši sovim spākim remontēt. Šai tai īreikōsim sovu koktu, kaidi 10–12 kvadratmetru ryumes deļ mums divejim. Byus ari sovas 10 sotkas dōrza. Marija šū tū nūpeļnej ar šyušonu, apmāram litru pīna un mozu bļūdeņu tvoroga par dīnas dorbu”[7].

     Franča Kempa dāls Leopolds par tāva nuovi roksta tai: „1952. goda rudinī Kempi pōrsacēle uz sovu mōjeņu. Naktī nu 24. uz 25. oktobri mōjeņā izacēla guņsgrāks. Pādejā breidī izadevās izglōbt vysnapīcīšamōkū. Glōbdams sovus rūkrokstus, F. Kemps pats apdaga. Šū pādejū liktiņa trīcīni slymō sirds naizturēja un, nasagaidūt reita gaismas, F. Kemps myra ar sirdstrīku, kai tū līcynoj mēršonas aplīceiba. Jō mērsteigōs atlīkas apglobōja sādžas kopūs. Marija Kempa 1956. godā atsagrīze Latvijā, atveda F. Kempa rūkrokstus.”[8]

     Nu 20. g. s. 20. godu beigom Francis Kemps labi pazyna Alfonu Noviku – startēja nu vīna saroksta vieleišonuos, obi beja daleibnīki studentu korporacejā „Montania” i tt. Francis Kemps tod pagluobe Alfonu Noviku nu lelom napatikšonom i cerēja, ka generals Noviks tān jam izpaleidzēs sprukt prūm nu Sibira[9].

     1991. goda rudinī Franča Kempa miersteiguos atlīkys tyka puorvastys iz dzimtini i jis tyka apglobuots Zviergzdīnis kopūs.


[1] Seilis S. Pyrmais latgalīšu žurnals „Austra” // „Jaunais Vōrds”, 1930., Nr. 1.

[2] Žurnala „Austra” eksemplars tyka aizsyuteits ari iz Sanpaulo Brazilejā – tī izīmūšai Brazilejā dzeivojūšū latvīšu gazetai „Līdumnieks”. Ituos gazetys 1908. goda 10. decembra numerī ir informaceja par Franča Kempa izdūtū žurnalu, kai ari satura pozitivs nūviertiejums.

[3] Ontons Skrynda beja juo bruolāns.

[4] Apeļs M. Pyrmōs teatra izrōdes Latgolā // „Zīdūnis”, 1938., Nr. 10.

[5] Skomba. Laimes maklatoji – Piterburga: Ignats Assans, 1914.

[6] Kuram tod beja jau vaira kai septeņdesmit godu.

[7] Via Dolorosa // „Darba Karogs”, 05.10.1991.

[8] Via Dolorosa // „Darba Karogs”, 05.10.1991.

[9] Runuoja, ka Alfons Noviks piec kara stypri pagluobe sovu klasisbīdru Vitaleju Kalvānu.

Kalenders

May
25
Sai
19:00 Grupys “Raxtu Raxti” i “Sinfonie... @ koncertzāle "Lielais Dzintars"
Grupys “Raxtu Raxti” i “Sinfonie... @ koncertzāle "Lielais Dzintars"
May 25 @ 19:00 – 21:00
Līpuojis koncertzālis pavasara sezonys nūslāgumā iz leluos skotivis varēs pīdzeivuot eipašu mageju, kū veiduos mejīdarbeiba tautys i akademiskuos muzykys vydā – grupa “Raxtu Raxti” i kamerorkestris “Sinfonietta Rīga” dirigenta Normunda Šnē vadeibā. Kūpeigajā koncertprogramā skanēs[...]
19:00 Leluo Latgolys zaļumballe @ Lūznovys muiža
Leluo Latgolys zaļumballe @ Lūznovys muiža
May 25 @ 19:00 – 23:00
Zaļumballi īskandynuos grupa “TRIO Rāzna +”, bet vokora ūtrajā daļā apmaklātuojus energiski i skaneigi izklaidēs grupa “Stradivari”.   Īīšonys moksa 4,00 eiro.   Biletis “Biļešu paradīzes” kasēs i Lūznovys muižā.