Autors: Valentins Lukaševičs

Kazimirs Skrynda (1875–1919)

Nazynu, voi jū pošu tys interesēja, bet piec nuovis daudzi par jū sacēja – „jis varēja byut myusu pyrmais veiskups!” Bazneickungs Kazimirs Skrynda^[1] nūmyra uorpus Latgolys 1919. goda 25. majā, par pyrmū veiskupu iz latgalīšu vyds tyka īcalts Antonijs Springovičs.

      Kazimirs Skrynda beja saticeiga rakstura, varēja atrast kūpeigu volūdu teju ar vysim. Jis nabeja ambiciozs i kareiveigs, lelā mārā pretstots obim Frančim – Trasunam i Kempam.

      Kazimirs Skrynda nabeja viņ ideju generators, bet ari narimteigs malnuo dorba dareituojs. Na par veļti juo pseidonims ir Skudra^[2].

      1907. godā Aglyunā beja latgalīšu bazneickungu sapuļce, kurā par dybynomuos gazetys „Drywa” redaktoru teik pazeimuots Kazimirs Skrynda. Beja vajadzeigs cylvāks, kurs ir autoritate, kurs ir gudrys^[3], kuram ir strategisks redzīņs i kurs prūt organizeit. Kurs ir objektivs, var pasaceļt puori sovom voi kaida vīna grupiejuma interesem.

      Juo toleranci i labesteibu daudzi izmontuoja, a cyti skaiteja tū par vuojuma pazeimi.

      Desmit godus Kazimirs Skrynda voda gazetu „Drywa”. Dūd tribini cytim. Pamona i atbolsta jaunūs talantus.

      Ari pats roksta. Jis sovu aicynuojumu redz publicistikā, kai ari religiska i praktiska  īvirzīņa tekstu saraksteišonā. Ka jis grybātu, jis sacarātu dzejūļus i raksteitu pastuostus na švakuok par tīm, kuru dzīsmenis i feļetonus publicej sovā gazetā.

      Kazimira Skryndys volūda nav puorsuotynuota ar muokslinīcyskuos izteiksmis leidzeklim, jis labi prūt izstuosteit nūtykumus i sataiseit interesantys atkuopis.

      1909. goda vosorā jis kūpā ar divim cytim bazneickungim pavoda veiskupu Juoni Cepļaku vizitacejā pa katuoļu parapejom Sibirī^[4], par itū braucīni saroksta rokstu cyklu, kurā daudz etnografisku, geografisku i viesturisku pīzeimu.

      „Celš nu Irkuckas uz Čitu ir dyžan jauks. Natoli nu Irkuckas socas wyslelokajs Sibires azars, kuru wìtejì dzeiwotoji sauc par Swatù jyuru. Tys azars ir Baikala azars. Ilgu laiku  braucem pa azarmali, jo dzelž-celš porwasts pa šò azara krosta molai. Nu wilcìnia atsakloj dyžan jauks izskots. Winâ pusê Baikala azars, lels kai jyura, bez gola, bez molas; utrà pusê augsti Aizbaikala kolni. Porbraucem daudzi tuneliu. Par tunelem sauc tòs witas, kur dzelža celš it zam zemem, zam kolnim, kai pa olom. Tuneles naw garas. Winumar braucem pa taidom witom, kur dzelž-celš izcarsts taišni klinšu wydâ, kuras likas kai augstas sìnas nu obejom pusem. Tù sìnu wersa dažu reizi nawar saredzet. Taids celš pa akminim stìpas ap 200 werstu, winumar grùzidamis un lùcidamis, kai torps, pa lejom. Doba un skoti liùti jauki. Braucut uz Čitu 1 Junijâ redzejom wel snìgu. Čitâ ìbraucem 2 Junija reitâ. Te styprinojos 490 personu. Baznicinia  kûka, bet gleita. Pilsata ari jauka.”^[5]

      Izstuosta tymūs rokstūs par bokseru sasaceļšonu i kīnīšu frizūrom, guņsgrākim taigā i hunguzu bandom, par Sahalinys solā satyktu latgalīšu saimi nu Bērzpiļs pusis i daudz kū cytu.

      „Wocišu inženeri, kas te ir atbraukuši, aplicynoj, ka Sachalinas kolnûs asut liuti daudz petroleja (karasinas). Kai wysâ Zabaikales apgabalî, tai sewiški Sachalinas solâ, ir zynoma suniu lìtošona del braukšonas zimas laikâ. Kad sajyudz trejspadsmit suniu, tad ji raun liuti stipri un skrin mudri. Ši suni naad maizes, bet dzeiwoj ar ziwim; ustobâ ji nikod nait, gul’ wysod pi ustobas durowom, – spolwa pi jim biza un gara, – pa snigu war skrit tur, kur nawar i sulia paspert zyrgs.”^[6]

      Kazimirs Skrynda tulkuoja i atdzejuoja nu cytom volūdom. Nūsadorbuoja ari ar volūdnīceibys i pedagogejis lītom.

      Kai tyka atcalts Drukys aizlīgums latgalīšim, tai roduos na tikai prese i gruomotys latgaliski, bet suocēs ari rūseiba ap školom.

      Pyrmī latgalīšu školuotuoju sagatavuošonys kursi aizasuoce Pīterpilī 1907. godā^[7], tūs organizēja i vadēja Kazimirs Skrynda. Tymūs kursūs apvuicēja vysom tom lītom, lai kursants varātu kai eksterns voi pošvuiceibnīks nūkuortuot ekzamenus i dabuot školuotuoja tīseibys. Ekzameni beja krīvu volūdā, partū dūmoju, ka pamatā ari apvuiceibys volūda kursūs beja krīvu. Dūmoju, ka kursūs sovā storpā latgalīši runuoja latgaliski. Cīši īspiejams, ka kursūs tyka vuiceita ari latgalīšu volūda i stuosteits par Latgolys viesturi.

      Jezupata Krīvane^[8], vīna nu pyrmajom latgalīšu školuotuojom, sovuos atmiņuos roksta: „Asmu dzymuse mozzemnīka saimē Rudiņu sadžā, Jezupovas draudzē, Naujeņu pogostā, Daugavpiļs apriņkī, kur sovu bērneibu pavadeju, atškērta nu vyskaidas sabīdreibas, auklejūt sovus mozūs brōļus un mōsas, kai ari pīpaleidzūt vacōkim vysūs lauku dorbūs. [..] 1907. g. sōkumā, nasaskotūt uz vacōkūs  pretōšonūs, atstōju dzimtini un aizbrauču uz Pīterpili ar styngru apsajemšonu īgyut vairōk zynōšonu. I patīši tymā lapnajā piļsātā naturēju rodu un pazeistamu, vīneigi bkgs Kazimirs Skrynda palyka par munu aizbiļdni un par ūtru tāvu. Jys ryupējos na tik par izgleiteibu, audzynōšonu, bet par vysom ikdīniškom munom vajadzeibom. Bkgs Kazimirs Skrynda 1907. g. Pīterpilī nūdybynōja školōtōju kursus. Par pyrmajim myusu školōtōjim beja Ontons Skrynda, Apolonija Laurinovič, vēļōk Valentina Mirska un students Ontons Laizans, kai specials matematikas pasnēdzējs. Pōrzine un audzynōtōja beja Amalija Brzezinska. Par morales audzynōtōjim un ticeibas pasnēdzējim beja bkgs Kazimirs Skrynda un bkgs Pīters Dzeņs. [..] Dzīdōšonu 1907.–1908. g. pasnēdze Fr. Obšteins, bet vysvairuok lyka pyules b-li bkgs Kazimirs Skrynda un Dr. Ontons Skrynda. [..] 1910. g. 10. aprelī Vaļsts Apgobola pōrbaudējumu zalā pi 6-tōs gimnazijas pēc pōrbaudējumim, kuri turpynōjās vasalu mēnesi, sajēmu apsveikumu par laimeigu ekzamenu nūlikšonu. [..] 1910. g. školōtōju kursu meitiņu klase beja likvidēta, bet puiku Gatčinā tyka pōrorganizēta profesiju kursūs. Pēc apmāram goda bkgs K. Skrynda grīzēs otkon uz Pīterpili; kai tur tōļōk veidōjōs školōtōju sagatavōšona nazynu, jo es pēc kursu beigšonas atsagrīžu uz sovu dzimtini”^[9].

      1925. godā dzejnīks Juoņs Strods publicēja 14 četrrindis garu dzejūli „Bzkga Kazimira Skrindas pīmiņai”. Dzejūļs suocās ar taidu kai kūpsavylkumu:

    „Ar gryutībom pi gaismas Tu tiki,

    Tautas dzeivē gaismas pamatus liki,

    Tu tautas kryutaines vacaines plēsi,

    Kotram, kam spēji sōpes, osoras dzēsi”^[10].

^[1] Dzimis 1875. godā 2. augustā Līpu Mukuonu solā Dīnvydlatgolā. Sūpluok ir Lelī i c. Mukuoni.

^[2] Esmu dzierdiejs verseju, ka pseidonims taids partū, ka Skrynda i Skudra cīši leidzeigi skaņ,

^[3] 1901. godā absolvēja Goreigū akademeju Picerī – na kotru tī pījēme i na kotram tys beja pa spākam.

^[4] Brauc gondreiž pusgodu – nu apreļa leidz semptembram (nu Pīterpiļs iz Harbinu i atpakaļ).

^[5] Skrinda K. Sibire. Weiskupa celš // „Drywa”, 08.07.1909.

^[6] Skrinda K. Weiskupa celš pa Sibiri // „Drywa”, 10.11.1909.

^[7] Skryuzmaņs J. Atmiņas nu bazneickunga Kazimira Skryndas laikim Gatčinā // „Latgolas Škola”, 1931., Nr. 3.–4.

^[8] Meitys uzvuordā Vagale.

^[9] Krīvan J. Brōli Skryndas kai muni audzynōtōji // „Latgolas Škola”, 1930., Nr. 3.

^[10] Strods J. Bzkga Kazimira Skrindas pīmiņai // „Zīdūnis”, 1925., Nr. 3.