Nikodems Rancāns

Autors: Valentins Lukaševičs


Nikodems Rancāns (1870–1933)


Nikodems Rancāns paīt nu Latgolā slovonys dzymtys. Kaut ari dzims kai parosta zemnīka dāls, te juopatur pruotā, ka juo muotis bruoļs beja Pīters Miglinīks, bet tyvi radinīki – Francis Kemps, Juoņs Miglinīks i c.

      Nu suokuma Nikodems Rancāns vuiciejīs kara školā, sepinēja byut par generalu, beja aizsyuteits stažeitīs iz kara školu Francejā. Tī jis izdūmuoja, ka izastuos nu kara školys i īzastuos goreigajā seminarā, tys ir, munderi nūmainēs pret sutanu.

      Francejā Nikodems Rancāns tyuli i napastorpynuoti uzzynuoja par nūtykumim, kuri nūtyka ituos vaļsts kolnainū dīnvydu mozajā piļsieteņā Lurdā 1858. goda pavasarī i vosorā. Sasaskoršona ar Lurdys breinumu beja tys, kas pamainēja juo dzeivis celi: na ar zūbynu i lelgobolim, bet ar vuordu i sovu pīmāru ir juopuorveidoj pasaule.

      1892. godā Vincenta dāls Nikodems īsastuoja Pīterpiļs katuoļu goreigajā seminarā.

      Militaruo izneseiba i disciplina jimā palyka, bet pyrmajā vītā tuoļuok jau beja kolpuošona Dīvam. Ūtrajā vītā socialuo taisneiguma i tautys izgleituošonys vaicuojumi. Trešajā vītā augļu kūku i puču duorzi, bitis. Tai da pošai juo nuovei nu sirds trīkys 1933. goda 21. juļā 9 nu reita.

      Daudzi latgalīšu literati beja aizrauteigi bitinīki. Kai tikū Nikodems Rancāns tyka nūsyuteits iz jaunu vītu, vīns nu pyrmajim dorbim, kū jis dareja, beja bišu duorza aba dravys īreikuošona. Par biškūpeibu ir latgalīšu literatu saraksteitys gruomotys – Juzefa Akileviča „Eysa mociba ap audzieyszonu biszu…” (1832, Viļņa), Nikodema Rancāna „Bišu kùpšona” (1911, Rēzekne) i c.

      Nikodems Rancāns raksteja ari goreiga satura gruomotys. Te mozs fragments nu vīnys – par progoreibu (alkateibu, montkuoreibu).

      „Progorigs natur milibas uz tywoku, napaleidz ubogim, nabogim, atraitnem, borinim, ir skups, par daudzi pyulejas par sowa monta palelynošonu, dasalaiž wysaidas wiltibas, pat monišonas, zagšonos un laupišonas. Progorigs miļ tisotis, jam naw ari sweša swatzadziba, nudewiba, ticibas aizaligšona, tykuma pazaudešona un t. t.”[1]

      Nikodems Rancāns kai literats ir lobs humorists. Par vysu kū, kas nagodns i par kū var pasasmīt, ir juo eisū stuostu gruomateņā „Ceļuojums pa Latgolu”, kuru jis izdeve kai Krystops Brems.

      Par kū tik tī nav! I kaids plošs emocionalais diapozons! Tū kaleidoskopiskumu var redzēt stuostā „Vēstule sīvai”. Golvonais personažs te ir groteska, eklektiska syutejuma autors:

      „Roksti, kas dorōs sātā. Bet naaizmērsti, sīveņ, kū es tev pīsaceju, izbraucūt nu Napraškom: sābru Jōņam nadūd ni laseites šmakovkas. Soki, ka naasam. Un, jo tu tai pastōveigi vēļ mirkšinōsi ar acim uz tō Ignata, kai tū pādejū vokor, un nadasavērsi, lai labi izkolstu īsols, tod tai i zyni, ka slūtas kōts nav vēļ salauzeits uz tovas mugoras…

      Nu, palic vasala, muna bolūdeit! Najem par ļaunu. [..] Dzeivoj stypra, vasala tu, munu ceiruleit!”[2]

      Sovā dzeivē Nikodems Rancāns ir izveiduojs na vīnu viņ školu. Deļ pīvaduma, 1916. godā burtliču školu Rēzeknē.

„Par šòs školas iniciatoru beja plaši zynomajs ar sowu centibu b-gs N. R a n c a n s, kurs, kùpâ ar cytim tautas darbinikim, sastateja školas projektu un ìsnedze lyugumu pacitušu nu kara apgodibas pylnwarnikam P. M i c h a i l o w a m, kurs projektu pijeme un atliowe  ìzdùt nu „Z i m e l – P a l e i d z i b a s” organizacijas kapitala wajadzigu naudas sumu del’ školniku burtliču saturešonas.

Tipografijas „D o r b s un Z i n i b a” Sabidriba laipni atliowe sowas telpas un materjalus del školniku praktikas. Un tai škola tyka nudybynota ar 2 godu kursu.

Šimâ školâ tyka pijamts 12 školniku (nu tim trejs meitines). Pec školas programas jimâ teik pijemti pacìtuši nu kara un bòrini  bàrni, puikas un meitines nu 13 – 18 godu, kuri ir beiguši pogosta wai kaidu cytu na zamoku par 3 klasu školu.

Par školotojim ir jkdze W. Reinik, kura pasnadz wysporejos izgleitibas lekcijas un Ed. K o z l o w s k i s, kurs moca školnikus praktiskim druka dorbim. Mocišonas laiks: 4 st. dinâ uz wysporejom izgleitibas lekcijom un 4 st. uz praktikas. Školniki dzeiwoj kupdzeiwê un teik apgodoti ar pylnu portyku. Liuti žàl, ka šimâ školâ nawar pijemt leloka bàrnu skaita aiz witas tryukuma. Škola dorbojas jau nu 15 septembra un jos sekmes jau ir sajutamas: diweju menešu laikâ školniki zam školotoju wadibas jau spèja salikt un nùdrukot latwysku pyrmmocibas gromotu „L o b ò  s à k l a”.”[3]

      Nikodems Rancāns Pyrmuo pasaulis kara i Latgolys kongresa laikā beja Rēzeknis katuoļu dekans. Jam beja lela autoritate, ar jū riekinuojēs.

      1918. goda febralī keizariskuos Vuocejis karaspāks ījēme vysu Latgolu. „18 Maja Rezeknes pilsatu aplaimoja ar sowu apmeklešonu WINIA AUGSTIBA PRINCS LEOPOLDS BAWARIJAS. Pilsata  beja gleiši izpuškota ar zaliumim, wysgarum ìlom, pa kurom braucia WINIA AUGSTIBA, stoweja karauls nu wocišu karaweirim, nu Rezeknes Gunsdzeseju bidribas lùceklim. WINIA AUGSTIBA, pec karaspaka apraudzišonas, pijemia nu pilsatas idzeiwotojim deputaciju, kura sastoweja nu Latwišu, Puliu, un Žeidu naciju prikšstowim un nu goridznicibas. WINIA AUGSTIBA pamidzia prikšstowim  rukas un aplaimoja ar laipnu runu, izklausidams prikšstowu lyugumus par wìteju liaužu wajadzibom.

Atbildidams uz K-ga Soltana un B-ga Rancana runom, par Latgales apwinošonu ar cytom Latwijas daliom, WINIA AUGSTIBA izsaceja nokušu: – Na nu manis tys atkarigs, bet es darišu zynomu par jyusu welešonom un ceru, ka tos byus izpilditas.”[4]

Myuža pādejūs godūs Nikodems Rancāns beja Rezeknis Vaļsts skūluotuoju instituta direktors. Juo laikūs i pi juo te vuicējēs Mareja Andžāne, kura sovam školuotuojam ir veļtejuse dzejūli „Atmiņu dōrzā”:  

„Prīkš sovim godim pōrōk traucūšs gaitā

Jys jaunōtnes un Mōras zemes draugs,

Bej vīnmār radzams tautas dālu skaitā…

Nyu augļu pōrpylns leikst jō ražas lauks!

Tik mirkli atmiņā – un izpeļd skaista aina

Par rūžu kryumu sērmgalvs nūsalīc,–

Lai kūptu tū… bet dzeive seju maina…

Jau zemes mōte pēc jō rūku snīdz.

Mes, jaunō paaudze, pi kopa līcam golvu,

Lai kluseibā par auzgōjēju lyugt

Un boltōs rūzes – pateiceibas bolvu,

Dēļ Tautas Dōrznīka lai steidzam plyukt”[5].


[1] Rancans N. Ticibas pamati. (Pilnigóks katechizms). – Rezekne: Dorbs un Ziniba, 1923., 100. lpp.

[2] Brems K. Vēstule sīvai // Brems K. Ceļōjums pa Latgolu. – Rēzekne: Latgolas Kulturas centra izdevnīceiba, 2002., 6. lpp.

[3] Burtliču Škola Rèzeknê // „Drywa”, 30.11.1916.

[4] Winia Augstiba Princs Leopolds Bawarijas Rezeknê // „Jaunò Driwa”, 25.05.1918.

[5] Andžāne M. Atmiņu dōrzā // „Jaunais Vōrds”, 27.07.1939.

Kalenders

Apr
12
Pīk
15:00 Andra Kalinina izstuodis “Klusā ... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Andra Kalinina izstuodis “Klusā ... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Apr 12 @ 15:00 – 16:00
Vuordam “doba” skaidrojūšajā vuordineicā ir div nūzeimis – vysupyrma, tys apzeimej vysa apleik eksistejūšuo uorejū veidūlu ainaviskā izpratnē, pa ūtram, par “dobu” teik sauktys ari kaidys paruodeibys golvonuos eipašeibys, kas varātu izsaceit tūs byuteibu. Reflektejūt[...]