Autors: Valentins Lukaševičs

Ontons Skrynda (1881–1918)

Latgalīšu daiļliteraturys vīna nu sovpateibom ir autoru daudzī pseidonimi. Tai tys beja 20. g. s. suokūs, mozuokā mārā, bet ir ari 21. godu symtā.

     20. g. s. pyrmajā pusē tū, ka autoram obligati beja pseidonims, vysbīžuok pat vairuoki, var izskaidruot ar divim apstuoklim.

     Pyrmkuort, daudzu tekstu autori beja katuoļu prīsteri. Tuo laika tradiceja beja taida, ka klera puorstuovs ar sovu eistū vuordu i uzvuordu apzeimēja sovys ar religeju saisteituos aktivitatis. Gareiguos kuortys puorstuovu estetiskuo darbeiba vysbīžuok tyka paraksteita ar pseidonimu. Taidā veidā puorejim cylvākim skaidri tyka dūta nūruode, ka dīviškais i skaistais nav vīns i tys pats – dīviškais ir skaists pats par sevi, bet skaistais bez dīviškuo tai ari palīk tikai skaistais.

     Ūtrkuort, ar pseidonimu daudzveideibu izdevieji i redaktori laseituojūs raudzeja radeit iluzeju, ka goreiguos dryvys kūpieju ir cīši daudz. Deļ pīvaduma, iz latgalīšu dzejis pyrmuos antologejis „Kūkle” (1914) vuoka raksteits, ka gruomotu ir sakuortuojs I. Leidumnīks, bet izdevis Ontons Skrynda. Eistineibā tei ir vīna i teipat persona.

     Daudzi autori, prūtams, izmontuoja pseidonimus ari cytys motivacejis dieļ – eifoneja, kautreiba, simbolisms, maskiešonuos i c.

     Pseidonimu puorboguoteiba karnevalizej latgalīšu literaturu, reizē roda ari identifikacejis gryuteibys.

     Pyrmuo pasaulis kara laikā gazetā „Drywa” tyka publiceita šaida viestule:

”C i n e j a m a j s   R e d a k t o r a    k-g s. Laipni lyudzu iwitot „Drywâ” nokušos eilenes:

     Padejâ laikâ „Drywâ” teik iwitots daudzi korespodenciu, parakstitu ar munu pseudonimu – „Celiaweirs”. Soku „ar munu pseudonimu”, jo pseudonimu „Celiaweirs” es, kai „Drywas” leidzstrodniks, soku litot pyrmajs.

     Lai naiwest maldynošonâ tus „Drywas” lasitojus, kuri mani personigi pazeist un zyna munu pseudonimu, laipni lyudzu cinejamus Korespodentus uz nokušim laikim muna pseudonima nalitot”^[1].

     Piec nailga laika tymā pat gazetā tyka publiceita atbiļde iz tū viestuli:

     ”Nasaprutama Celiaweira pretenzija, iwitoto 23 „Dr.” numerî. Taidi pseudonimi, kai Latgalits, Wydzemniks, Celiaweirs, Karaweirs un t. t. pa munom dumom war byut litojami nu wysim. Ji par daudzi ir wysporigi. Pisowynot kaidu winu nu jim tikai winam cylwakam, nikaidâ ziniâ naw ispejams.”^[2]

     Vīns i tys pats pseidonims nareti varēja byut vairuokim autorim dažaidūs laikūs:Ceļaveirs Ontonam Skryndai i Aleksandram Sylovam, Nūmaļnīks kaidam da šam naatšifreitam gazetys „Jaunas Zinias” autoram i Puovulam Prīkuļam, Dāls Zemnīka Juoņam Čakšam i Benediktam Skryndai, Indr. Leidumnīks Ontonam Skryndai i J. Leidumnīks J. Mozgai, Pūrmalīts Jezupam Lelim un Aloizam Budžei i tt. I ūtraiži – vīnam autoram varēja byut 40 i vaira pseidonimu.

     Daudzus sovus dzejūļus Ontons Skrynda paraksteja kai Leidumnīks. Tī dzejūli beja kai poša sacarāti, tai ari cytu autoru atdzejuojumi.

Lyugšonai varēja byut ari breiva forma, tys ir, varēja skaiteit na jau gotovys lyugšonys, bet kotrys cylvāks vareja pats izdūmuot, ar kaidu saturu i kaidā formā vērstīs pi Dīva.

Spylgti tū var redzēt I. Leidumnīka aba Ontona Skryndys (piec Gomulicka tekstu motiviem) sacerātajā dzejūlī „Lyugšona”:

„Uz pasaules plotòs tik timsi, tik dryumi;

Daudz bàdu, daudz skumiu tys cilwècinš jyut;

It bešâ i pròti, i gryudi. Kai dyumi

Wyslobokas cylwàka gribas ar’ zyud.

       O, Dìwin Tu Augstajs! Dùd’ breiwu mums wòrdu!

       Tu jaunu un jaukoku dzeiwi mums syut’!

       Lai gryudi mums olkonim auglius dùd gordus,

       Lai nacìšam wòrgu, lai nawa tik gryut!”^[3]

Šei lyugšona ir na par sevi individuali (veseleibu maņ, kaidys lītys izadūšonu i tt.), bet par tautu kūpumā – dūd, Dīveņ, jai breiveibu, dūd jai izgleiteibu, kulturu, car kū jai dabuot izaugsmi.

Ontons Skrynda lokalizēja cytu autoru prozu i lugys. Pats spieļuoja teatri, raksteja rokstus gazetom, izdeve gruomotys.

Ontons Skrynda lauluojēs divys reizis, pirmū reizi – 1910. godā – jū lauluoja vīns bruoļs, ūtrreiz – 1912. godā – ūtrs bruoļs.

„31. janwarî Leiksnas baznicâ tyka salauloti doktors Ontons Skrinda ar Antoninu Buchhol’c. Lauloja brol’s bk. Benedikts, eisu mocibu saceja brol’s bk. Kazimirs. Uz laulibas aktu nu Piterburgas beja atbraukuši latwišu studenti: k-gi Ontons Laizans, Juzups Kindzulis, Powuls Laizans un kg. Wladislaws Krops. Nu Augš-Kurzemes beja kg. W. Silinš. K-dze Antonina wel namok pa latwyski runot, bet stipri mòcas.

Uz guda, kurs nutyka dzymtâ k-ga O. Skrindas solâ – Lìpas–Mukonûs, beja sabraucis daudz wisu. Del winim beja nuspalats juka gabalinš: „Padeji diwi rubli”, kurs liuti patyka klotasušim.”^[4]

Kod Antonina Buholca nūmyra, Ontons Skrynda apprecēja sovu attuolu radineici Olgu.

„Swatdin 15. aprilî Rezeknes baznicâ dr. Ontons Skrinda sasalauloja ar jndz. Olgu Skrinda, Rezeknes Terdzibas škol. školotoju. Lauloja brols bk. Kaz. Skrinda. Pi laulibas beja klotu brols bk. Bened. Skrinda, cin. Rezeknes dekans bk. N. Rancans, bk. Kangars un cyti wisi.”^[5]

            Latgalīšu kulturys darbinīks, uorsts Ontons Skrynda Pyrmuo pasauļa kara laikā tyka mobilizāts armejā, varūneigi karuoja pyrmajuos linejuos, tod tyka pi īnaidnīka giustā, bet piec kaida laika palaists breiveibā. „Ejūt laukā nu nūmetnes, jys nalaimeigā kōrtā uzagryude uz nūmetņu dzalūņdrōšu žūga un īvaiņōja sevi sejā. Jau byudams ceļā uz dzimtini, jys saslyma ar ašņa saindēšonu. Atsagrīžūt uz Rēzekni, jau beja ļūti slyms. Tymā pat vokorā jū aizvede uz Rēzeknes slimineicu, temperatura beja ļūti augsta. Rēzeknes slimineicā jam snēdze paleidzeibu kaids ōrsts Benislavskis, pūļu muižinīks nu Rušyunas, kurs izdareja operaciju vīns pats, jo nikaidu cytu ōrstu tymā laikā tur nabeja. Dr. Benislavskis slymajam Dr. O. Skryndai izvede specialu operaciju ar dziļu grīzīni, kas apturātu īkaisuma izaplateišonu. Pēc operacijas Dr. O. Skrynda zaudēja samaņu un nōkušā reitā, 31. martā 1918. godā, nanōkūt pi samaņas, pyrmajūs Leldines svātkūs jys myra.”^[6]

     Cīši īspiejams, ka atmiņu autore čupeit jauc i tys uorsts nu Rušyunys ir ar uzvuordu Dymša, a ni Benislavskis^[7].

     1923. godā žurnalā „Zīdūnis” raksteits: „Pīminēkļa vītā aug topoļs, kas līcynōs nōkūšai paaudzei, ka zam viņa sakņom guļ myužīgu dusu Lelajs Latgolas Darbinīks. Nōks laiks, tauta mūssīs, un zam kuplō topoļa zorim izceļs sovam Vodūņam pīnōcīgu pīminēkli”^[8].

     1975. goda 7. septembrī, kluot esūt lelam cylvāku daudzumam, Rēzeknis Mīra īlys kopūs tyka atkluots pīmineklis obim te paglobuotim bruolim – Kazimiram i Ontonam Skryndom.

^[1] Celiaweirs. Westule Redakcijai // „Drywa”, 17.06.1915.

^[2] –ts. [B.n.] // „Drywa”, 08.07.1915. 

^[3] Leidumnìks I. Lyugšona (pèc Gomulicka) // Kùkle (sast. I. Leidumnìks). – Rèzeknê: Dorbs un Ziniba, 1914., 9. lpp.

^[4] Wìsis. Leiksna // „Drywa”, 09.02.1910.

^[5] Kronika // „Drywa”, 25.04.1912.

^[6] Laurinoviča H. Helenas Oļgas Skryndas kuņdzes dzeives tragedijas st ōsts // „Dzeive”, 1966., Nr. 75.

^[7] Varēja byut i doktors Ontons Benislavskis, bet tod nu Rikopolis muižys.

^[8] Dr. Ontōns Skrinda // „Zīdūnis”, 1923., Nr. 2.