Fraņča Kempa monografeja “Latgalieši”

LaKuGa 24. Decembris, 2011. gods 219
Lakugys skaiteituojim Zīmyssvātku duovona – unikala īspieja īsapazeit ar latgalīšu atmūdys darbinīka Franča Kempa 1910. godā Cēsīs izdūtū monografeju “Latgalieši”. Gruomota ite īlykta PDF formatā ar laipnu autora dāla Leopolda Kempa atļuovi.

Taišni itymā viesturiskajā dorbā teik nūstyprynuots i īsaceits lītuošonai termini “Latgale” i “latgalieši”, lai izavaireitu nu svešuo i pūliskuo nūsaukuma Inflanteja i inflantīši. Pamatuojumu autors atrūn hronikuos, kur mināti vuordi Letigola i letigali, letgali.

Publicists i inžiners, vīns nu Pīterburgys latvīšu muzykaluos bīdreibys dybynuotuojim, avīzis “Gaisma”, žurnala “Austra”, kalendera “Daugava” i c. izdeviejs Fraņcs Kemps ir dzims 1876. goda 24. decembrī, pyrms 135 godu. Latgolys kongresā 1917. godā īsastuojs par atsadaleišonu nu Vitebskys gubernis i tikai tod pīsavīnuošonu Baltejis latvīšim. Bejs Latvejis Republikys Satversmis sapuļcis i 1. Saeimys deputats, Rēzeknis dūmis prīšksādātuojs, struoduojs Satiksmis ministrejā. Piec 1934. goda maja vairuokys reizis apcītynuots. Kara laikā nav emigriejs nu Latvejis, 1949. godā izsyuteits iz Sibiri i tī mirs 1952. godā.

Īdvasmai puorskaiteit itū interesnū vaira kai 100 godus vacū gruomotu – īskots juos nūbeigumā. Atguodynuošu, ka tymā laikā Baltejis latvīši drukoj ar gotu burtim, jim nav garumzeimu i cytu myusu dīnuos tik īrostūs zeimu.

“Cerības uz latgaliešu dialekta varmācīgu nomākšanu ar Baltijas literatūras valodu acumirklī jāatstāj malā. Latgaliešu izloksne pārāk savāda, īpatnēja; pat skolas, prese un literatūra to nespēs izskaust no Latgales novadiem. Lielākais, ko latgalieši varēs izdarīt priekš tuvošanās pie Baltijas latviešiem, būs baltiešu valodas iemācīšanās un viņu bagātās literatūras izmantošana. Baltiešiem tāpēc jācenšas uz to, ka turpmākie literatūras ražojumi iznāktu latīņu burtos, un abām pusēm jāpūlas nodibināt ortogrāfiju, kura apmierinātu i vienu, i otru dialektu.

Pārmetumi par latgaliešu atšķiršanos no Latvijas, par viņu separātismu nedrīkst būt pieminēti ne presē, nedz arī personiskā satiksmē. Kādu separātismu var redzēt tur, kur divas tautas nozares gadu simteņiem nodzīvojušas savrūp, bez vismazākās satiksmes? Latgalieši nav parādā baltiešiem ne graša. Ja viņi tagad pamostas, pastāvīgi cenšas uz priekšu, ar kādām tiesībām baltieši viņus grib apmētāt ar separātisma pārmetumiem?” [93.-94. pl.]

Īskeneitais gruomotys ejsemplars na mozuok interesnys – jis sovā laikā duovynuota Viļānu bibliotekai, par kū līcynoj autora autografs. Īspiejams, leidz bibliotekai nimoz nav tykuse – zeimūgu i nikaidu atzeimu jimā nav. Īspiejams, tei ir Franča Kempa laikabīdra Jezupa Spiergys naizdareiba – pamest gruomotu sovā sātā i nanūnest iz biblioteku. Kur tei tycamuok agri voi vieli tyktu iznycynuota. Apmāram 2009. godā gruomota liedz ar cytim rūkrokstim i gruomotom tyka atrosta Viļānu pogosta Spiergu sātys bejušajā cyuku klieveņā kūka kastē iz zemis. Breinumi nūteik!

Paļdis Ilmāram Poikānam, LU Matematikys i informatikys instituta Muoksleiguo intelekta laboratorejis pietnīkam, par gruomotys digitaliziešonu i sagataviešonu publiciešonai.

Paļdis Leopoldam Kempam par laipnū atļuovi publiskuot Franča Kempa dorbus “Lakugā”. Juo vuordi telepona sarunā: “Drukojit vysu, kū tik gribit! Lai naīt zudumā, lai palīk informaceja.” Tys lai Jaunā godā vysus skaiteituojus i autorus  īdvasmoj jaunim dorbim i publikacejom par Latgolys viesturi!

Rokstu publiciešonai sagatavēja Ilze Sperga.

latgalieshi

Komentari slāgti.