Šudiņ ar Sv. Mišu Nagļūs teik gūdynuota Nagļu bazneica tuos 150 godu jubilejā.

Nagļu Sv. Juoņa Kristeituoja Rūmys katuoļu bazneicu 1862. godā cieļs muižkunds Nābels. Kūka bazneica Nagļūs bejuse jau 18. godu symta vydā i tū apkolpuojuši bernadīšu myuki nu Viļānu. Jaunuo myura bazneica nu suoku bejuse Viļānu filialbazneica.

Nagļu bazneica ir nalela akmiņu āka – nu uora apmasta kaļkim i javā liktys akmiņu škambys. Ari nu īškys apmasta da grīstu. Grīsti taišni sagti, greida nu camanta flīzem. Bazneicā ir kora ustobys, kas bolstuos iz divejim pilarim, taipat nalelys varganis i ari harmonejs, kurī

sataiseiti jau 1873. godā. Lelajā oltorā ir suopju Dīvmuotis obrozs. Aiz dīvgola ir suonu oltori – pa keirai rūkai Kristus cīšonu oltors ar krystu, nu lobajā pusē Dīvmuotis obrozs. Bazneicā ir ari krystaceļa obrozi i svātuo Luksasa statuja.

Par Nagļu draudzi i banzeicys jubileja skaiti Genovefys Mežulis rokstā žurnala “Katōļu Dzeive” maja numerā (18.-19. puslopā)

Informaceja nu Nagļu pogosta sātyslopys

Karteņā – Nagļu Sv. Juoņa Kristeituoja Rūmys katuoļu bazneica, foto Edeite Husare