Īsaverūt Ludzys igauņu viesturē

Īsaverūt Ludzys igauņu viesturē

Ludzys igauni aba luci (lutsi) beja Vitebskys gubernis, Ludzys apriņčī dzeivojūša katuoļticeigūs Latvejis igauņu etniskuo grupa. Leluokuo daļa lucu dzeivuoja tagadejūs Pyldys, Nierzys i Ņukšu pogostu teritorejā. Līceibys par igaunim myusu dīnuos sasaglobuojušys vīneigi vītvuordūs i itymūs pogostūs pīraksteitajuos puosokuos i teikuos. Ludzys igauņu izceļsme nav precizi zynoma.

Ir veikti vairuoki pietejumi par tū, nu kurīnis i kod ir īsaroduši igauni Ludzā. Vīns nu Ludzys igauņu pietnīkim beja P. Voolaine. Jis 1963. godā publicēja nalelu raksteņu par Ludzys igaunim. Jis raksteja, ka 1463. goda karaguojīnī pleskavīši nu Vatselinys i Repikys atvaduši daudz igauņu kara giustekņu, kurus nūmatynuojuši gar Ludzys azaru, Zylupi, Pleskovys kņazisti, i ka igauņu kara giustekņi Leluo Ludzys azara krostā izcāluši cītūksni „Krasnyj gorodok”. P. Voolaine dūmuoja, ka igauni iz Ludzys rajonu varēja izceļuot ari 1695. –1697. godā, kod Igaunejā beja lels bods. Tuo laika dokumentūs ir nūruodejumi, ka igauni itymūs godūs bāguši iz Krīveju i Latgolu. Īspiejams, ari ap 1702. –1704. godu nūmatynuoti igauņu kara giustekņi. Igauņus kai lobus struodnīkus ap itū laiku varēja īpierkt ari grafs Borhs.

Iz vysa bīžuok sastūpomuo verseja ir, ka piec reformacejis nūtykumim Igaunejā, kod zvīdri īkaruoja Igauneju (luterani i pareizticeigī izspīde katuoļus), daudzi katuoļticeigī igauni, piec dažaidu olūtu ziņom, apmāram desmit tyukstūšys, ar jezuitu mūkim organizāti devēs iz Latgolu. Jī katuoļticeibys deļ beja spīsti pamest dzimtini. Kai simbolu jī leidza pajēme Tērbatys Jaunovys Marijis svātbiļdi, kurei sadaga Izvolta bazneicā 1941. goda guņsgrākā. Jim sekuoja daudz zemnīku, kuri nagribēja maineit ticeibu. Iz vysa vaira igauņu koloneju bejs Ludzys nūvodā. Piec 1895. goda tautys skaiteišonys datim, Vitebskys guberņā dzeivuoja leidz 4000 igauņu. Tai kai jī beja īceļuojuši nu Dīnavydigaunejis, runuoja sovā dialektā, kas atsaškeire nu igauņu literaruos volūdys.

Ludzas igauni

Dīnvydigauņu dialekta izplateibys areāls Igaunejis, Latvejis i Krīvejis teritorejā 19. gs. beiguos. Karteņa: lv.wikipedia.org

1893. godā igauņu etnografa Oskara Kallasa pietejumā tyka saskaiteiti 4387 Ludzys igauni. Leidz pat 20. gs. 70. godim apmāram 20 cylvāki protuši runuot dīnavydigauņu dialektā, kurā bejuši apmāram 180 aizgivumi nu latvīšu volūdys. Ar Ludzys igaunim sovu izceļsmi saista Bulu, Germovu, Jakimenko, Jarošenko, Kalvu, Mekšu, Paideru, Poikānu, Soikānu, Undu, Zepu, Ņukšu, Missa (Misāns) i cytys dzymtys.

1972. godā Ontona Breidaka vadeibā Ludzys rajonā tyka reikuota zynuotniskuo ekspediceja. Breidaks apkūpuoja leidzšiniejūs dažaidu tauteibu zynuotnīku pietejumus par latgaļu i sūmugru ciļšu etniskajim sakarim, volūdu i kulturu mejīdarbeibu. Jis 1972. goda „Dzimtenes balsī” raksteja, ka pyrmuos zinis par Ludzys igaunim snēdze A. Brants 1845. godā, kod ap Mihalovys (Mērdzinis) i Janopolis (Brigu) muižu dzeivuoja ap 3000 igauņu.

A. Breidaka ekspedicejai īsadeve konstatēt tikai kaidus 15 pusmyuža cylvākus, kas vēļ koč cik runuoja igauniski, zynuoja nūstuostus par puorsaceļšonu iz Ludzys nūvodu, seņču paražys i dzīsmis. Kai stuosta vīna nu Pyldys īdzeivuotuojom Indrika: „Kod beju moza, tāvs ar muoti runuoja igauniski, kab mes, bārni, nasaprostu. Ari ar dzedzi nu Škirpānim runuoja igauniski, bet myusus nazparkū navuiceja.” Tai ari volūda izneika.

Viesturnīks i rakstnīks Tadeušs Puisāns uzskaita, ka sovulaik igauni bāguši nu dzymtuos pusis i jim tyvuokuo i izdeveiguokuo vīta beja tagadejuo Latgola, it seviški Ludzys apleicīne, partū ka tūlaik tī platušīs leli meži, plaši pūri, bejušs izolātys sādžis i solys. Jis atzeimoj, ka ap 1830. godu igauni daleji puorguojuši pareizticeibā.

Latvejis igauni pīder pi faktiski napieteitajim viesturis vaicuojumim. Itū pietnīceibu sarežgej fakts, ka igauni dreiži asimilējuos i zaudēja sovys etniskuos i kulturys saknis. Deļtuo var pat atzeit, ka Latvejis igauņu pietnīceiba jau lelā mārā ir nūkavāta, moz ir sasaglobuojs ari izzinis olūtu i apvaicojamūs cylvāku.

Roksta autore: Rita Gruševa

Nūtikšonu kalendars

Dec
11
Ūtr
14:00 Viesturis šaļteņu pītura “Piemin... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Viesturis šaļteņu pītura “Piemin... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Dec 11 @ 14:00
Viesturis šaļteņu pīturā pīminēs vyspuseigū Latgolys personeibu Ontonu Slišānu, atguoduos kūpā muzejā pavadeituos šaļts, byus sasatikšona ar O. Slišāna tyvinīkim.Drukavuot
Dec
13
Cat
19:00 Gruomotys “Latgales pēdējie mohi... @ Reigā, Veru īlā 6
Gruomotys “Latgales pēdējie mohi... @ Reigā, Veru īlā 6
Dec 13 @ 19:00
Gruomotys "Latgales pēdējie mohikāņi" attaiseišona @  Reigā, Veru īlā 6 | Rīga | Latvija
Gruomota topuse vairuoku ekspediceju rezultatā, kuruos folkloriste i Zīdūņamuzeja pietneica Rūta Šmite kūpā ar antropologi i fotografi Elīnu Kursīti vuokušys cylvāku stuostus i īmyužynuojušys Latgolys mozcīmu īdzeivuotuojus fotografejuos. Gruomotu veidoj 52 stuosti, kurus papyldynoj vizuali boguoteigys[...]