Latgalīši trymdā – latgaliskuo gora uzturātuoji

LaKuGa 8. Oktobris, 2015. gods Comments Off on Latgalīši trymdā – latgaliskuo gora uzturātuoji

Autore: Gunta Nagle

Ūtruo pasauļa kara beiguos apmāram 120 000–140 000 Latvejis dzeivuotuoju patvārumu beja atroduši Rītumu zemēs. Ari vairuokys tyukstūšys latgalīšu, daļa nu kurim vāluok sevi sauce par latgalim, atstuoja dzymtū zemi. Latvju enciklopedejā saceits, ka 10 000 biegļu bejuši katuoli. Tai kai taišni Latgolā katuolicisms beja plašuok izplateits nakai cytvīt Latvejā, var pījimt, ka leluokuo daļa nu katuoļticeigūs biegļu beja latgalīši. Bet trymdys sabīdryskais darbinīks Bonifācijs Briška sovuos publikacejuos apgolvuojs, ka trymdā beja ap 7 000 latgalīšu.

Dzeive puori jiurai

Suokumā latgalīšus i puorejūs latvīšus kūpeigā nalaimē vīnuoja pīdereibys sajiuta vīnai vaļstei, tautai i cereiba par breivu i naatkareigu Latvejis vaļsti, kurā atsagrīzt. Tūmār, nasaverūt iz kūpeigū pīdereibys apziņu, latvīšu tautys trymda nav bejuse vīnuota. Jau biegļu nūmetņu laikā latgalīši daudzvīt atsadaleja nu kūpejuos latvīšu sabīdryskuos dzeivis, īspieju rūbežuos veidojūt sovu sabīdreibu.

Latvīšu trymdys puorstuovi beja dažuaidu zynuotniskūs i sabrīdryskūs organizaceju bīdri. Latvīšu inteligence puorsvorā puļcējuos ap izdevnīceibu „Daugava” Zvīdrejā, bet latgalīšu inteligence – ap Vladislava Luoča „Latgaļu izdevnīceibu” Minhenē, Vuocejā. Latgalīšu inteligence trymdā, piec volūdnīka Pītera Stroda īsacejuma, turpynuoja sevi saukt par latgalim, nūruodūt, ka latgali ir vīna nu senejuokom senlatvīšu tauteibom. Ituo vierzīņa puorstuovu īskotūs sovpus latvīšim latgali vysod ir bejuse tikai etnografiska grupa.

Trymdys latvīšu uzskoti dalejuos vairuokūs vaicojumūs. Golvonūkuort par volūdu, raksteibu i dīvakolpojumu volūdu bazneicā. Vīni saceja, ka biegļu vydā ir gona katuoļu nu Zemgalis, Vidzemis i Kūrzemis, deļtam bazneicā byutu juolītoj latvīšu literaruo volūda, ūtri uzsvēre, ka bazneicā juoskaņ latgalīšu volūdai. Ari atškireigais redzīņs par viesturis koncepceju i Uļmana autoritaruo režima viertiejums tikai paplašynuoja plaisu storp latvīšu tautys puorstuovim trymdā.

Atškireibys uzskotūs i redzīņūs natraucēja dorbu trymdys inteligencei. Dīnvydvuocejā aktivi dorbuojuos literati i sabīdryskūs organizaceju puorstuovi – Juoņs Klīdzējs, Leonards Latkovskis, Francis Murāns, Ontons Rupaiņs, Francis Teirumnīks. Tī beja ari gareidznīki i pošvaļdeibu darbinīki, kai Ontons Dzeņs, Aloizs Budže, kai ari cyti. Var saceit, vyss Latgolys zīds, kam vairs nabeja lamts īraudzeit Latvejis naatkareibys atjaunuošonu. Tymā pošā laikā Mikeļs Bukšs, vīns nu vāluokajim trymdys latgalīšu golvonajim intelektualim i ideologim, beja tics Zvīdrejā.

Vladislava Luoča veikums

Labi zynoms – lai dybynuotu organizaceju, vajadzeigi harizmatiski ļauds, kas prūt pasnēgt sovys idejis. Trymdā Vuocejā taids beja gruomotu izdeviejs Vladislavs Luocs. Juo vadeituo Latgaļu izdevnīceiba beja nūzeimeiga latgaliskuos identitatis saglobuotuoja trymdā. Vladislava Luoča Latgaļu izdevnīceiba dorbuojuos Daugovpilī nu 1939. leidz 1944. godam. Piec Ūtruo pasauļa kara tū puorvede iz Rītumim, kur tei nu 1944. da 1954. godam dorbuojuos Neuetingā, bet nu 1954. da 1984. godam – Minhenē, kur plašuok izvērse sovu darbeibu.

Vladislavs Luocs skaiteja, ka par latgalīšu rakstnīku var sauktīs tys autors, kas roksta i publicej sovus dorbus latgalīšu volūdā, deļtam, juo vadeitajā izdevnīceibā publicēja dorbus tikai latgaliski. Itaidā ziņā jam roduos nasaskanis ar vairuokim rakstnīkim nu Latgolys – Juoni Klīdzēju, Konstantinu Raudivi, Robertu Mūku, Tadeušu Puisānu i cytim. Sovus dorbus jī izavēlēja publicēt cytuos izdevnīceibuos i dabuoja leluoku skaiteituoju atbolstu nakai latgaliski rokstūšī autori.

Latgaļu izdevnīceibā izdeve gazetu „Latgolas Bolss”, kurā atkluoti kritizēja Kārļa Uļmana autoritarū režimu i politiku. Bet tū sovā laikā Latvīšu nacionaluos padūmis prezidejs nūsūdeja kai trymdys latvīšu sabīdreibys vīnuoteibys graušonu.

Nasaverūt iz idejiskom i materialom gryuteibom, Vladislava Luoča izdevnīceibys davums latgalīšu literaturys izdūšonā ir nanūviertejams. Leidz ar brošurom trymdā izdeve taidus fundamentalus dorbus kai Mikeļa Bukša „Latgaļu literaturas vēsture”, „Skices un dokumenti nu Latvijas tapšonas laikim”, „Latgaļu atmūda”, „Pret straumi”, Ontona Rupaiņa „Tauta grib dzeivuot”, kai ari cytys gruomotys.

Kūpumā Latgaļu izdevnīceibā izdeve 51 godagruomotu „Tāvu zemes kalendars”, apmāram 150 gruomotu, gazetys „Latgolys Bolss” 40 godaguojumus i „Latgoys” divus godaguojumus, žurnala „Dzeive” 38 godaguojumus, septeņus rokstu kruojumus „Olūts” i sešus zynuotniskūs kruojumus „Acta Latgalica”. Tys leluokā mārā tyka padareit, Vladislava Luoča fanatisma i energejis deļ. Seikuok īpasazeit ar Vladislava Luoča myuža guojumu i apsavērt Latgaļu izdevnīceibys izdūtuos gruomotys var „Vladislava Lōča latgaļu rakstnīceibas muzejā” Rēzeknē.

Taipat Vladislava Luoča īrūsmē 1949. godā dybynuota pyrmuo latgalīšu sabīdryskuo organizaceja uorzemēs – „A. Jurdža fonds”. Tymā dorbuojuos ari Mikeļs Bukšs, Leonards Latkovskis, Alberts Spogis, Dimantu saime Amerikā i daudzi cyti. Vīns nu golvonajim fonda darbeibys mierkim beja izdūt gruomotys i periodiku latgalīšu volūdā.

„Latgolas Petniceibas instituta” dorbs

Pietnīceibys jūmā trymdys latgalīšim dominēja sovys tautys paguotnys izzynuošona. Tuo sakarā nūzeimeiga beja „Latgolas Petniceibas instituta” dybynuošona, kur sovu īguļdejumu deve Bonifācijs Briška, profesors Leonards Latkovskis, Mikeļs Bukšs, Stanislavs Škutāns i daudzi cyti. Institutā dorbuojuos zynuotnīki nu Latgolys, kas struoduoja pi kruojuma „Acta Latgalica” veiduošonys. „Latgolas Petniceibas instituta” dybynuošona beja kai protesta forma pret latgalīšu viesturis, kulturys, literaturys izpietis ignoriešonu Padūmu Latvejā. Atkluošonys sapuļcē Mikeļs Bukšs asūt sacejs, ka instituta golvonais mierkis ir atspākuot oplomus apgolvojumus, kai ari radeit jaunus i lobuokus dorbus.

Pyrmuo „Latgolas Petniceibas instituta” atkluotuo sēde nūtyka 1960. goda 2. julī Indianapolē (ASV), i piec mieneša tū atkluoja Minhenē (Vuocejā). Suocūt dorbu, tyka izvierzeiti vairuoki aizdavumi sakarā ar vieturis, kulturys i etnografejis izzynuošonu, rokstu kruojumu izdūšonu, muzeju i biblioteku organiziešonu, kai ari izgleitojūšuo dorba veikšonu.

Instituta vadeibu uzajēme profesors Leonards Latkovskis, kurs tymā laikā patvārumu beja atrads ASV, viceprezidents beja Mikeļs Bukšs Zvīdrejā, generalsekretars –Jezups Leļs ASV, taipat ASV leidzdorbuojuos Bonifacijs Briška i Alberts Spogis, kurs pošlaik sovā cīnejamā 90 godu vacumā dzeivoj Vuocejā.

Minsterē Vuocejā tyka izveiduota „Latgolas Petniceibas instituta” biblioteka, kas ar Alberta Spoģa i viesturis doktoris Genovefys Barkovskys atbolstu tyka nūguoduota iz Daugovpiļs Universitati, kur biblioteka itūšaļt pīejama studentim i školānim.

Trymdys latgalīši veikuši nanūviertejamu dorbu i īguļdejumu Latgolys viesturis izzynuošonā, volūdys i kulturys saglobuošonā, kai ari snāguši lelu atbolstu tautīšim Latgolā. Tūmār myusu dīnuos trymdys latgalīšu davums nateik pīteikūši akcentāts. Paguojušū godu Alberts Spogis svieteja sovu 90. jubileju, itūvosor Varakļuonu pilī nūtyka „Latgolas Petniceibas instituta” pyrmajam prezidentam Leonardam Latkovskim veļteits atceris pasuokums, itūvosor myužeibā nūguoja juo dāls Leonhards Latkovskis. Vēļ aizviņ latgalīšu sabīdreibys vydā nūteik diskusejis par pīminekļa pastateišonu Latgaļu izdevnīceibys vadeituojam Vladislavam Luočam. Tymā pošā laikā, kod teik stateiti pīminekli karalim i prīsterim, padūtys bolvys par gūdu vītejim gareigajim i sabīdryskajim darbinīkim, mes nadreikstim aizmierst par tim, kas Latgolys vuordu i volūdu turiejuši dzeivu plašajā pasaulī.

Komentari slāgti.