Literari muzykaluo Andrejdīna itūgod byus Lūznovā

Literari muzykaluo Andrejdīna itūgod byus Lūznovā

30. novembrī iz tradicionalū sasatikšonu vysus grybātuojus aicynoj literari muzykaluo nūtikšona “Andrejdīna”, kurei ir Rēzeknis Tehnologeju akademejis (īprīšk Rēzeknis Augstškolys) tradiceja. Pyrmū reizi Andrejdīna brauks gostūs iz Lūznovys muižu, viestej informaceja muižys sātyslopā.

Ituo goda Andrejdīnā byus raudzeišona sasatikt ar Fraņci Kempu i jam veļteituo romana “Aizlauztais spaits” raksteituojim Sandru Ūdri i Juoni Ryučānu, taipat byus kūpeiga īsavieršona DVD “Viļakys ticiejumi”, kuruo prezentaceja nūtyka tikū Viļakā, i “Senī omoti Dagdā”.

Tradicionali naiztikt ari bez literaturys i muzykys. Tekstus itūgod izdzeivuos Anna Rancāne, Raibīs, Betija Berga, Ineta Atpile-Jugane, Anita Mileika, Guntis Rasims, Līveja Liepdruviete, Inga Kaļva, Ligeja Purinaša, Māreite Krasnobaja, Meldra Gailāne, Māreite Slišāne, Leiga Čevere i gosti nu Pleskovys Vaļsts universitatis. Taipat muzicēs muokslinīku radūšuo apvīneiba “Rūnas”.

Andrejdīna Lūznovā byus ari simbolisks 9. Storptautyskuos latgalistikys konfereņcis pyrmuos dīnys nūslāgums. Konfereņce itūgod 30. i 1. decembrī nūtiks Rēzeknē. Andrejdīnys interesentim ir vareiba da 28. novembra, rokstūt ilga13@inbox.lv, dasaceit vītu autobusā Rēzekne–Lūznova–Rēzekne.

Andrejdīnys tradiceja tuolaika Rēzeknis Augstškolā pīdzymuse 1998. godā. Niu folklorys tradiceju, literaru i muzykalu prīcu pylnuo Andrejdīna nu vīteja mārūga nūtikšonys ir klivuse par dažaidu paaudžu, redzīņu i puorlīceibu sasatikšonys vītu i vīnuotuoju. Nu 2003. goda kasgods nūteik jaunūs ailinīku i muziķu konkurss par Andrejdīnys goda bolvu – Uoksta capuri, kurū ir sovulaik sajiemuši latgalīšu literaturys rynduos labi zynomī Raibīs, Valentins Lukaševičs, Iveta Ratinīka, Karonhisake, Līga Seiksta i cyti. Kotrys Andrejdīnys naatjemama daļa ir kaidys gruomotys voi diska prezentaceja – ari itys gods nabyus izjāmums.

Nūtikšonu finansiali podtur:

  • Kulturys ministreja, projekts Latvejis vaļsts symtu godim “Latgales kongresam 100”, projektu eistynoj Rēzeknis Tehnologeju akademeja;
  • Latgalīšu Kulturys bīdreiba, Vaļsts kulturkapitala fonda Latgolys kulturys programys projekts “Franča Kempa 140 gadu atceres pasākumi”;
  • Izgleiteibys i zynuotnis ministreja, projekts “Novadmācība”, projektu eistynoj Rēzeknis Tehnologeju akademeja.

Karteņa: Anita Austvika (momenti.lv)

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Apr
27
Sai
all-day “Satiec savu meistaru!” @ Latgola
“Satiec savu meistaru!” @ Latgola
Apr 27 – Apr 28 all-day
Tradicionalais pasuokums “Satiec savu meistaru!” itūgod byus vysa apreļa garumā i kotru nedeļgolu aicynuos interesentus iz kaidu nu latvīšu viesturiskajom zemem i Reigu izzynuot myusu namaterialū kulturys montuojumu meistarklasēs, praktiskuos nūdarbeibuos i lekcejuos, informej Latvejis[...]
10:00 “Vuolyudzāni” i latgalīšu rokstu... @ Rēzeknis Vaļsts gimnazeja
“Vuolyudzāni” i latgalīšu rokstu... @ Rēzeknis Vaļsts gimnazeja
Apr 27 @ 10:00 – 14:00
27. aprelī, Latgolys kongresa dīnā, Rēzeknis Vaļsts 1. gimnazejā (Dziernovu īlā 3a) nūtiks 24. skotuvis runys konkurss “Vuolyudzāni” i 23. atkluotuo latgalīšu rokstu volūdys i kulturviesturis olimpiade, informej Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociacejis vadeituoja[...]
14:00 Dirigentis Andys Lipskys jubilej... @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
Dirigentis Andys Lipskys jubilej... @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
Apr 27 @ 14:00 – 15:15
Jau gondreiž 40 godu kordirigente Anda Lipska struodoj sovā profesejā. Dzīd. I īdrūsynoj dzīduot cytim. Ka kaids īrūsynoj, aizsuoc i mes dzīdim leidza, saīt dzīduošona voi varbyut dzīdynuošona? Nu rauduošonys aicynuojuma saīt raudynuošona, nu doncuošonys[...]