Literari muzykaluo Andrejdīna itūgod byus Lūznovā

LaKuGa 4. Novembris, 2016. gods Comments Off on Literari muzykaluo Andrejdīna itūgod byus Lūznovā
Literari muzykaluo Andrejdīna itūgod byus Lūznovā

30. novembrī iz tradicionalū sasatikšonu vysus grybātuojus aicynoj literari muzykaluo nūtikšona “Andrejdīna”, kurei ir Rēzeknis Tehnologeju akademejis (īprīšk Rēzeknis Augstškolys) tradiceja. Pyrmū reizi Andrejdīna brauks gostūs iz Lūznovys muižu, viestej informaceja muižys sātyslopā.

Ituo goda Andrejdīnā byus raudzeišona sasatikt ar Fraņci Kempu i jam veļteituo romana “Aizlauztais spaits” raksteituojim Sandru Ūdri i Juoni Ryučānu, taipat byus kūpeiga īsavieršona DVD “Viļakys ticiejumi”, kuruo prezentaceja nūtyka tikū Viļakā, i “Senī omoti Dagdā”.

Tradicionali naiztikt ari bez literaturys i muzykys. Tekstus itūgod izdzeivuos Anna Rancāne, Raibīs, Betija Berga, Ineta Atpile-Jugane, Anita Mileika, Guntis Rasims, Līveja Liepdruviete, Inga Kaļva, Ligeja Purinaša, Māreite Krasnobaja, Meldra Gailāne, Māreite Slišāne, Leiga Čevere i gosti nu Pleskovys Vaļsts universitatis. Taipat muzicēs muokslinīku radūšuo apvīneiba “Rūnas”.

Andrejdīna Lūznovā byus ari simbolisks 9. Storptautyskuos latgalistikys konfereņcis pyrmuos dīnys nūslāgums. Konfereņce itūgod 30. i 1. decembrī nūtiks Rēzeknē. Andrejdīnys interesentim ir vareiba da 28. novembra, rokstūt ilga13@inbox.lv, dasaceit vītu autobusā Rēzekne–Lūznova–Rēzekne.

Andrejdīnys tradiceja tuolaika Rēzeknis Augstškolā pīdzymuse 1998. godā. Niu folklorys tradiceju, literaru i muzykalu prīcu pylnuo Andrejdīna nu vīteja mārūga nūtikšonys ir klivuse par dažaidu paaudžu, redzīņu i puorlīceibu sasatikšonys vītu i vīnuotuoju. Nu 2003. goda kasgods nūteik jaunūs ailinīku i muziķu konkurss par Andrejdīnys goda bolvu – Uoksta capuri, kurū ir sovulaik sajiemuši latgalīšu literaturys rynduos labi zynomī Raibīs, Valentins Lukaševičs, Iveta Ratinīka, Karonhisake, Līga Seiksta i cyti. Kotrys Andrejdīnys naatjemama daļa ir kaidys gruomotys voi diska prezentaceja – ari itys gods nabyus izjāmums.

Nūtikšonu finansiali podtur:

  • Kulturys ministreja, projekts Latvejis vaļsts symtu godim “Latgales kongresam 100”, projektu eistynoj Rēzeknis Tehnologeju akademeja;
  • Latgalīšu Kulturys bīdreiba, Vaļsts kulturkapitala fonda Latgolys kulturys programys projekts “Franča Kempa 140 gadu atceres pasākumi”;
  • Izgleiteibys i zynuotnis ministreja, projekts “Novadmācība”, projektu eistynoj Rēzeknis Tehnologeju akademeja.

Karteņa: Anita Austvika (momenti.lv)

Komentari slāgti.