Iļja Čašniks – pasaulī pazeistams suprematists nu Ludzys

Iļja Čašniks – pasaulī pazeistams suprematists nu Ludzys

Roksta autore: Sandra Ūdre

Ludzā dzymušais krīvu avangarda puorstuovs IĻJA ČAŠNIKS (1902–1929) sovā napylnus 27 godus eisajā myužā muokslu radeja gryutūs nabadzeibys, pieckara i piecrevoluceju apstuokļūs – Vitebskā i Petrogradā. 2016. godā Londonā, pasauļa slovonajā “Sotheby’s” torgu (izsūļu) nomā, vaira par 2,4 miljonim Lelbritanejis sterleņu mārceņu tyka puordūts juo dorbs “Septeituo dimeņseja, suprematiskais reļjefs” (1920). Muokslys viesturnīki juo dailradi raksturoj kai dinamiskū suprematismu, kas koncentrejās iz kruosys i formys izmontuošonu, kab radeitu kusteibys sajiutu telpā.

Pi izcylu školuotuoju

Iļja pīdzyma 1902. goda 13. (voi 12.) junī (piec v. st.) Ludzā (tūlaik Lucynā) ebreju tierguotuoja i amatnīka saimē kai jaunuokais nu ostoņu bārnu. 1913. godā saime puorsacēle iz Vitebsku, tī jū īkuortuoja par muocekli stuņdinīku darbneicā, beja juostruodoj 10–11 stuņdis dīnā. Svātdīnēs puiškins apmeklēja Judeļa Pena, Marka Šagāla školuotuoja, zeimiešonys i gleznuošonys darbneicu.

1918. godā jis devēs iz Moskovu vuiceitīs arhitekturu, bet, padzierds, ka Vitebskā īsarads M. Šagāls, kurs puorjiems i reorganiziejs J. Pena muokslys školu, Iļja atsagrīze Vitebskā. 1919. goda vosorā sareikuotajā školys atskaitis izstuodē Iļjis dorbu premēja i rekomeņdēja školys muzeja kolekcejai.

Nu septembra Iļja vuicejuos Lazara Lisicka grafikys, drukys i arhitekturys darbneicā, apmeklēja ari M. Šagāla nūdarbeibys. Iļjis dorbu styls puorsameja – jis īsavuiceja geometriskuos abstrakcejis pamatus. Kubismu, futurismu īpazyna jau školys aizdavumūs, bet jū vysvaira interesēja dorbuotīs ar suprematiskū telpu.

Kod Vitebskā puorjimt Šagāla stuņdis īsaroda Kazimirs Malevičs, suprematisma īdybynuotuojs i slovonuo “Malnuo kvadrata” autors, Iļja i Nikolajs Sujetins izacēle par lobuokajim pi Maleviča i vysu myužu palyka uzticeigi sova školuotuoja idejom.

Suprematisma byuteiba

19. i 20. g. s. mejis rodūšuo paaudze, pīdzeivuojuši lelūs satrycynuojumus, kai molekulys atkluošona, relativitatis teorejis, Pyrmais pasauļa kars, impereju sabrukums, revolucejis, saprota, ka pasauļs vaira nav taids, kaidu jū da ituo redzēja i saprota. Nūtyka zamapziniska atsasaceišona nu realisma, tys radeja vysaidys jaunys izpausmis muokslā.

Suprematisma vierzīņs roduos Krīvejā Pyrmuo pasauļa kara laikā. Terminam pamatā ir latiņu vuords suprēmus – ‘vysaugstuokais, galejais, galeigais, pādejais’. Vierzīņa radeituojs i teoretiks K. Malevičs ar tū saprota realitatis rūbežu puorsnīgšonu. 1915. godā jis publicēja suprematisma manifestu (tūlaik tai beja pījimts) i sareikuoja pyrmū izstuodi, apvīnuoja dūmubīdrus muokslinīku grupā, 1920. godā radeja plašu avangarda muokslinīku apvīneibu “Уновис“ (Утвердители нового искусства). Apvīneibā izcēle dailradis kolektivismu, nabeja pījimts paraksteit dorbus. Taišni nu suoku Čašniks beja lels kolektivuos kusteibys entuziasts, pat uzastuoja pret individualisma izpausmem. Tūmār pats Malevičs reikuoja ari personalizstuodis.

I. Čašniks “Suprematisms”, 1923, Vaļsts Tretjakova galereja.

Suprematistu dorbūs asimetriskys kompozicejis veidoj atškireigu kruosu i lelumu geometriskūs figuru salykumi. Formu, izmāru i leņču vysaideiba roda itamuos kompozicejuos dziļuma sajiutu, padorūt laukumus, riņčus i taisnstyurus kusteigus kosmosā. Teik izcalts kruosys puoruokums par vysim puorejim gleznīceibys leidzeklim. Kruosa teik atbreivuota nu paleiglūmu, nu kolpuošonys cytim mierkim.

Daiļrade trejatā

Vitebskā muokslinīku triumvirats Malevičs, Čašniks i Sujetins vysur aplīcynuoja vīnuoteibu: jūs dorbi izstuodēs vysod tyka eksponāti kūpā i navarēja atškiert piec autora, jī nūformēja Vitebsku i Smolensku sorkonūs svātkim. 1922. godā Maleviču īcēle par Muokslys kulturys muzeja vadeituoju Petrogradā, Iļja i Nikolajs puordzeivuoja rodūšū atkareibu nu sova školuotuoja, bet ceņtēs tū puorvarēt, atrūnūt sovu suprematisma interpretaceju.

Čašniks “Kompoziceja”, 1926–1927, privatkolekceja.

Ka Sujetinu raksturoj kai mīreigu, nūslāgtu, ar nūslīci iz lirismu i maigumu, tod Čašniks bejs juo rakstura pretstots – cīši aktivs, artistisks, ar nūslīci iz osumu, dūmys skaidreibu, filozofs i jaunu koncepceju generators. Jī palyka naškirami draugi da Iļjis nuovis, vāluok ari radinīki – Iļjis dāls apprecēja Nikolaja meitu.

Muokslys metropolē Petrogradā

1922. godā beja beigts instituts, ari Iļja i Nikolajs devēs iz Petrogradu i, kaudamīs ar nabadzeibu, beja gotovi struoduot sevkuru dorbu – suoce nūsadorbuot ar dizainu i reklamys plakatim. Iļja beja muokslys instruktors struodnīku klubūs i Muokslinīcyskuos ražuošonys komitejā, zynuotniskais leidzstruodnīks Vaļsts muokslys kulturys iņstitutā i Dekorativajā institutā, kai muokslinīks-polihromists apkruosuoja izcaltuos sātys, kai dizainers izstruoduoja tekstileju i tapešu rokstus, projektēja mebelis.

1923. godā Iļjis dailrade pasagrīze iz panuokumu pusi. Iļja i Nikolajs suoce struoduot Petrogradys porcelana ryupneicā. Iļja porcelana traukus apgleznuoja i ar sovom, i ar Maleviča suprematisma kompozicejom. 1925. goda storptautiskajā dekorativuos muokslys izstuodē Parizē itim traukim beja leli panuokumi. 1924. godā Časniks, sekojūt Malevičam, pīsagrīze eksperimentim ar bezprīkšmetiskim gipša modelim – arhitektonim, jis radeja sovu kombinātū plastiku. Originaluokais juo dorbs – krysts ar jam viersā izlyktu riņči.

Čašniks dailradē daguoja pi originalys kruosys i formys interpretacejis. Jis pamatā struoduoja ar četrom kruosom – boltu, malnu, sorkonu, zylu. Suprematisms juo izpratnē beja bezprīkšmetisku, dabisku i kosmisku salykumu pasauļa izjiuta.

Muokslinīka cīneiga nuove

1929. goda 4. martā Iļja nūmyra pavysam jauns nu peritonita – nadadzeivuojs pylnu 27 godu. Juo pādejī vuordi bejuši: “Pasoki Malevičam, ka es nūmyru kai jaunuos dailradis muokslinīks.”

Juo bēris pats K. Malevičs puorvērte par suprematisku ritualu. Iz kopa izlyka boltu kubu ar malnu kvadratu, iz kura beja raksteits: “Pasauļs kai bezprīškmatiskums.”

I. Čašniks. Sorkons aplis iz malnys viersmys, 1925.g.

30. godūs suprematisma vaira napīzyna, partū ka Stalinam napatyka. Čašņika, kolektivuos muokslys pīkritieja, pyrmuo personalizstuode nūtyka viņ 1978. godā Diseldorfā i Berlinē, 1979. godā – Ņujorkā. Rītumūs roduos interese par krīvu suprematismu i par Čašnika dorbim torgūs tureigī kolekcionari niule gotovi moksuot īvārojamys sumys. Krīvejā i krīvu emigrantu sabīdreibā gon skaita, ka 70. godūs Leningradā gultys matracī globuotī Čašnika dorbi tyka ar vyltu izmuoneiti nu navareiguos atraitis i muokslinīka dāla it kai restauracejai, bet ar diplomatiskū transportu nūguoduoti iz Rītumim. Par tū Niks Iļjins pat vasalu gruomotu sarakstejs.

Roksts sagataveits ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.

Nūtikšonu kalendars

Dec
13
Cat
19:00 Gruomotys “Latgales pēdējie mohi... @ Reigā, Veru īlā 6
Gruomotys “Latgales pēdējie mohi... @ Reigā, Veru īlā 6
Dec 13 @ 19:00
Gruomotys "Latgales pēdējie mohikāņi" attaiseišona @  Reigā, Veru īlā 6 | Rīga | Latvija
Gruomota topuse vairuoku ekspediceju rezultatā, kuruos folkloriste i Zīdūņamuzeja pietneica Rūta Šmite kūpā ar antropologi i fotografi Elīnu Kursīti vuokušys cylvāku stuostus i īmyužynuojušys Latgolys mozcīmu īdzeivuotuojus fotografejuos. Gruomotu veidoj 52 stuosti, kurus papyldynoj vizuali boguoteigys[...]