Svātī olūti Latgolys i Igaunejis rūbežlinejuos

Svātī olūti Latgolys i Igaunejis rūbežlinejuos

Roksta autore: Ināra Groce, žurnals “A12”

Austrumu rūbežā nu seneju laiku ir bejušys vītys, kurom pīškēre eipašys spiejis. Pi Pasīnis Ludzys pusē zynuotuoji meklej ocu dzīdynūšūs olūteņus, bet Igaunejā storp Peipusa azaru i Narvu ir Pihtica, tī – Pihticys Dīvamuotis aizmigšonys sīvīšu klūsters. Pihticys klūstera vīta nu seneju laiku skaiteita par svātu, kur kaids gons pīredziejs augstuoku spāku sūpluokumu pi olūta. Svātais olūts vys ir itamā vītā, i vītys nūsaukumu tulkoj kai “svāts”. Pi ituo klūstera jau nazcik godu symtus ir bejuši breinumaini izdzīdynuošonys gadejumi, kuri saisteiti ar div olūtim. Olūteni atsakluoj ari cytuos vītuos klūstera teritorejā, vīns nu jūs paleidzs uorstēt acs.

Pihtica ir vīneigais pareizticeigūs klūsters Igaunejā. Pihticys klūstera arhitekturys ansamblis ītver īspaideigu bazneicu ar pīcim kupolim, kūka ākys mūkinem, školu, sātu vacim cylvākim i hospitali, telpys svātceļuotuojim, kopus i svātuo olūta kompleksu, kurs ir lobīkuortuots i daīmams sevkuram apmaklātuojam. Iz klūsteri mūkinis brauc nu Krīvejis. Piec goda kolpuošonys juos var izalaseit, ci palikt par pastuoveigom dzeivuotuojom i veļteit sovu dzeivi Dīvam ci atsagrīzt laiceigajā dzeivē.

Klūstera teritorejā. Karteite: Māris Justs.

Pihticys klūsters dzeivoj kai naatkareiga kūpīna, kura sevi var nūdrūsynuot. Pihticys klūstera vadeiba naīsasaista sarunuos ar medejim i presi, pīzeistūt, ka svareiguokais ir lyugt Dīvu, dareit lobus dorbus, na dūt intervejis. Raksturojūt dzeivi pīrūbežā, klūstera vadeiba pastreipoj, ka naasūts cylvāki nu Austrumu pīrūbeža, bet gon ticeigī ļauds nu Krīvejis, kuru golvonais mierkis ir kolpuošona Dīvam.

Klūstera mistiskais svātolūts ir pīlāguots peļdei, vīnaida temperaturā i zīmu, i vosoru. Zaļa kūka ustabeņa nūgloboj olūta apmaklātuojus puorejim ryndā stuovūšajim. Treis reizis vajagūt īnirt dzīdnīcyskajūs iudiņūs. Pīdzeivuotūs breinumus i izaveseļuošonys pīroksta specialā gruomotā, i, kai stuosteja vīna nu klūstera muosu, jūs nav mozums. Pošys mūkinis maudojās itymūs iudiņūs kotru dīnu – pyrma reita i vokora lyugšonys. Apleik olūtim ir sakūpti lauki, kab nūdrūsynuotu vysu klūstera saimi ar iztikšonu. Pādejā laikā gon asūts palics mozuok ticeigūs. Klūstera muosys tū saista ar cylvāku leluoku pīsagrīzšonu kasdīnys ryupem, goreigais palīk cytā planā.

Roksts sagataveits sadarbeibā ar portalu lakuga.lv ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektā “Robežlīnijas”.

Nūtikšonu kalendars

Dec
13
Cat
19:00 Gruomotys “Latgales pēdējie mohi... @ Reigā, Veru īlā 6
Gruomotys “Latgales pēdējie mohi... @ Reigā, Veru īlā 6
Dec 13 @ 19:00
Gruomotys "Latgales pēdējie mohikāņi" attaiseišona @  Reigā, Veru īlā 6 | Rīga | Latvija
Gruomota topuse vairuoku ekspediceju rezultatā, kuruos folkloriste i Zīdūņamuzeja pietneica Rūta Šmite kūpā ar antropologi i fotografi Elīnu Kursīti vuokušys cylvāku stuostus i īmyužynuojušys Latgolys mozcīmu īdzeivuotuojus fotografejuos. Gruomotu veidoj 52 stuosti, kurus papyldynoj vizuali boguoteigys[...]