Kalenders

May
26
Sat
Izruode “Lutišķi. Simtgade” @ Daugovpiļs teatris
May 26 @ 18:00

Izruode byus kai sabīdreibys spīgeļattāls iz vaļsts symtgadis slīkšņa, darbeiba nūsarysynoj īdūmuotā Latvejis austrumu pīrūbežys cīmā.

Stuosta varūni ir cīma dzeivuotuoji i jauna redzineica, kas ar vītejuo amatirteatra paleidzeibu cer Latvejis symtgadei par gūdu īstudēt Raiņa lugu “Spēlēju, dancoju”. Jaunītis lūluotuos iluzejis pamozom bryuk realitatis prīškā: lugys īstudiešonu apdraud na viņ radūšuos komandys volūdu barjera, bet ari atbylstūša finansiejuma i telpu tryukums.

Izruodē “Lutišķi. Simtgade” tiks apvīnuotys divejis myusu sabīdreibā leidzpastuovūšys kūpīnys, i skateituojam byus vareiba pasavērt iz tuom nu jauna, naatkareigā Latvejā dzymuša cylvāka acim.

Izruodi veidoj režisore Paula Pļavniece, dramaturge Justīne Kļava i muokslineica Dace Sloka.

Lūmuos: Zanda Mankopa, Miroslavs Blakunovs, Inese Ivulāne – Mežale, Kristīne Veinšteina, Mihails Abramovs, Jurijs Losevs, Žanna Lubgāne, Irina Kešiševa, Karīna Sidina


May
27
Sun
“Klūgu mūks” @ Latvejis Nacionalais teatris
May 27 @ 15:00
May
28
Mon
“Klūgu mūks” @ Latvejis Nacionalais teatris
May 28 @ 19:00
May
31
Thu
Izruode “Mežainis” @ Latvejis Nacionalais teatris
May 31 @ 18:30

Latvejis Nacionalajā teatrī skotoma izruode “Mežainis”, kas viestej par latgalīti, pretuošonuos kusteibys dalinīku Juoni Pīnupu, kurs nu meža izguoje tikai 1995. godā. Juo sliepšonuos dzymtajā pusē, Pelieču pogosta Vātraiņūs, ilga vasalu pusgodsymtu. Lugu “Mežainis” veidoj dramaturgs Juoņs (Jānis) Balodis i režisors Valters Sīlis, ryupeigi izpietūt J. Pīnupa dzeivis gaitys, nūvodnīku i rodu atminis. Suokūtnieji izruodi īstudēje Lītovā. 

Juoņs Pīnups dzims Pelieču pogosta Kotļeru sādžys Vātraiņūs 1925. godā. 1944. goda augustā Juoni Pīnupu kai Jaunaglyunys lauksaimnīceibys školys studentu īsauce Sorkonajā armejā. Ceiņā Madlīnys mežā, 1944. goda 19. septembrī, Juoni Pīnupu kontuzēja. Puori krytušūs mīsom guojuši vuocu soldoti, sperūt i šaunūt iz myrušajim. Juoņs Pīnups asūt guliejs iz zemis i gaidejs sovu liktini, bet palics vuocu karaveiru napamaneits. Piečuok izliems atsagrīzt sovā dzymtajā pusē.

Ceļš iz sātu bejs gars i gryuts. Juoņs Pīnups nūguoja apmāram 250 kilometru i 1944. goda 7. oktobra naktī tyka da sovai sātai. Nu tuo laika Juoņs Pīnups suoce slieptīs nu padūmu varys īstuodem i svešim ļaudim, partū ka par dezertiešonu nu Sorkonuos armejis jū varēja nūsaut ci izsyuteit iz Sibiri, kai ari varēja sūdeit juo saimis lūcekļus. 1991. godā, Latvejai atjaunojūt sovu vaļstiskumu, Juoņs Pīnups nasasteidze atkluot sovu personeibu, partū ka Krīvejis karaspāks vēļ beja Latvejā i jis beiduos. Tys nūtyka tikai piec dažim godim – 1995. goda 9. maijā Juoņs Pīnups grīzēs Pelieču pogosta policejā. Dreiž piec tam jam pīškeire Latvejis piļsūneibu i pasi.

Jun
1
Fri
Izruode “Mežainis” @ Latvejis Nacionalais teatris
Jun 1 @ 18:30

Latvejis Nacionalajā teatrī skotoma izruode “Mežainis”, kas viestej par latgalīti, pretuošonuos kusteibys dalinīku Juoni Pīnupu, kurs nu meža izguoje tikai 1995. godā. Juo sliepšonuos dzymtajā pusē, Pelieču pogosta Vātraiņūs, ilga vasalu pusgodsymtu. Lugu “Mežainis” veidoj dramaturgs Juoņs (Jānis) Balodis i režisors Valters Sīlis, ryupeigi izpietūt J. Pīnupa dzeivis gaitys, nūvodnīku i rodu atminis. Suokūtnieji izruodi īstudēje Lītovā. 

Juoņs Pīnups dzims Pelieču pogosta Kotļeru sādžys Vātraiņūs 1925. godā. 1944. goda augustā Juoni Pīnupu kai Jaunaglyunys lauksaimnīceibys školys studentu īsauce Sorkonajā armejā. Ceiņā Madlīnys mežā, 1944. goda 19. septembrī, Juoni Pīnupu kontuzēja. Puori krytušūs mīsom guojuši vuocu soldoti, sperūt i šaunūt iz myrušajim. Juoņs Pīnups asūt guliejs iz zemis i gaidejs sovu liktini, bet palics vuocu karaveiru napamaneits. Piečuok izliems atsagrīzt sovā dzymtajā pusē.

Ceļš iz sātu bejs gars i gryuts. Juoņs Pīnups nūguoja apmāram 250 kilometru i 1944. goda 7. oktobra naktī tyka da sovai sātai. Nu tuo laika Juoņs Pīnups suoce slieptīs nu padūmu varys īstuodem i svešim ļaudim, partū ka par dezertiešonu nu Sorkonuos armejis jū varēja nūsaut ci izsyuteit iz Sibiri, kai ari varēja sūdeit juo saimis lūcekļus. 1991. godā, Latvejai atjaunojūt sovu vaļstiskumu, Juoņs Pīnups nasasteidze atkluot sovu personeibu, partū ka Krīvejis karaspāks vēļ beja Latvejā i jis beiduos. Tys nūtyka tikai piec dažim godim – 1995. goda 9. maijā Juoņs Pīnups grīzēs Pelieču pogosta policejā. Dreiž piec tam jam pīškeire Latvejis piļsūneibu i pasi.

Jun
3
Sun
Izruode “Mežainis” @ Latvejis Nacionalais teatris
Jun 3 @ 18:30

Latvejis Nacionalajā teatrī skotoma izruode “Mežainis”, kas viestej par latgalīti, pretuošonuos kusteibys dalinīku Juoni Pīnupu, kurs nu meža izguoje tikai 1995. godā. Juo sliepšonuos dzymtajā pusē, Pelieču pogosta Vātraiņūs, ilga vasalu pusgodsymtu. Lugu “Mežainis” veidoj dramaturgs Juoņs (Jānis) Balodis i režisors Valters Sīlis, ryupeigi izpietūt J. Pīnupa dzeivis gaitys, nūvodnīku i rodu atminis. Suokūtnieji izruodi īstudēje Lītovā. 

Juoņs Pīnups dzims Pelieču pogosta Kotļeru sādžys Vātraiņūs 1925. godā. 1944. goda augustā Juoni Pīnupu kai Jaunaglyunys lauksaimnīceibys školys studentu īsauce Sorkonajā armejā. Ceiņā Madlīnys mežā, 1944. goda 19. septembrī, Juoni Pīnupu kontuzēja. Puori krytušūs mīsom guojuši vuocu soldoti, sperūt i šaunūt iz myrušajim. Juoņs Pīnups asūt guliejs iz zemis i gaidejs sovu liktini, bet palics vuocu karaveiru napamaneits. Piečuok izliems atsagrīzt sovā dzymtajā pusē.

Ceļš iz sātu bejs gars i gryuts. Juoņs Pīnups nūguoja apmāram 250 kilometru i 1944. goda 7. oktobra naktī tyka da sovai sātai. Nu tuo laika Juoņs Pīnups suoce slieptīs nu padūmu varys īstuodem i svešim ļaudim, partū ka par dezertiešonu nu Sorkonuos armejis jū varēja nūsaut ci izsyuteit iz Sibiri, kai ari varēja sūdeit juo saimis lūcekļus. 1991. godā, Latvejai atjaunojūt sovu vaļstiskumu, Juoņs Pīnups nasasteidze atkluot sovu personeibu, partū ka Krīvejis karaspāks vēļ beja Latvejā i jis beiduos. Tys nūtyka tikai piec dažim godim – 1995. goda 9. maijā Juoņs Pīnups grīzēs Pelieču pogosta policejā. Dreiž piec tam jam pīškeire Latvejis piļsūneibu i pasi.

Jun
11
Mon
Izruode “Mežainis” @ Latvejis Nacionalais teatris
Jun 11 @ 18:30

Latvejis Nacionalajā teatrī skotoma izruode “Mežainis”, kas viestej par latgalīti, pretuošonuos kusteibys dalinīku Juoni Pīnupu, kurs nu meža izguoje tikai 1995. godā. Juo sliepšonuos dzymtajā pusē, Pelieču pogosta Vātraiņūs, ilga vasalu pusgodsymtu. Lugu “Mežainis” veidoj dramaturgs Juoņs (Jānis) Balodis i režisors Valters Sīlis, ryupeigi izpietūt J. Pīnupa dzeivis gaitys, nūvodnīku i rodu atminis. Suokūtnieji izruodi īstudēje Lītovā. 

Juoņs Pīnups dzims Pelieču pogosta Kotļeru sādžys Vātraiņūs 1925. godā. 1944. goda augustā Juoni Pīnupu kai Jaunaglyunys lauksaimnīceibys školys studentu īsauce Sorkonajā armejā. Ceiņā Madlīnys mežā, 1944. goda 19. septembrī, Juoni Pīnupu kontuzēja. Puori krytušūs mīsom guojuši vuocu soldoti, sperūt i šaunūt iz myrušajim. Juoņs Pīnups asūt guliejs iz zemis i gaidejs sovu liktini, bet palics vuocu karaveiru napamaneits. Piečuok izliems atsagrīzt sovā dzymtajā pusē.

Ceļš iz sātu bejs gars i gryuts. Juoņs Pīnups nūguoja apmāram 250 kilometru i 1944. goda 7. oktobra naktī tyka da sovai sātai. Nu tuo laika Juoņs Pīnups suoce slieptīs nu padūmu varys īstuodem i svešim ļaudim, partū ka par dezertiešonu nu Sorkonuos armejis jū varēja nūsaut ci izsyuteit iz Sibiri, kai ari varēja sūdeit juo saimis lūcekļus. 1991. godā, Latvejai atjaunojūt sovu vaļstiskumu, Juoņs Pīnups nasasteidze atkluot sovu personeibu, partū ka Krīvejis karaspāks vēļ beja Latvejā i jis beiduos. Tys nūtyka tikai piec dažim godim – 1995. goda 9. maijā Juoņs Pīnups grīzēs Pelieču pogosta policejā. Dreiž piec tam jam pīškeire Latvejis piļsūneibu i pasi.