Kas kūpeigs cylvākam i muolam? Izruode baļsteita intervejuos ar myusu dīnu keramikim i stuostūs par jau aizguojušim Latgolys pūdnīkim. Latvejis kulturys kanonā īkļautuo Latgolys pūdnīceiba tyvplanā atkluoj vierteibu maiņu viesturi, laikmatu miersteibu, tradiceju sasajaukšonu, cylvāka ceņtīņus vysūs laikūs apvīnuot izdzeivuošonu ar skaistuo radeišonu.

Vairuokuos religejuos cylvāka izaceļšona ir saisteita ar muolu. Latgolys keramika kai metafora atkluoj latgalīšu volūdys i kulturys trauslumu. Meistaru paaudzis, kuruos ar muolu dorbojās vysa saime, lelys personeibys i naatlaideiba saglobuoja tautys pūdnīceibu leidz šudiņdīnai vysmoz vīnā Latvejis nūvodā. Kai atguodynuojums, ka cylvāks var stuotīs preteimā napateiceigam laikmatam, pyrma atdūt sevi atpakaļ muolam.

Izruodis laikā, īelpojūt muola smuordu i dasaskorūt tam, skateituoji teik aicynuoti pīsadaleit ceļuojumā nu aizviesturis da myusu dīnu. Nu muola pykys da lausku. Nu bārna, kurs apmekliejs vīnu keramikys nūdarbeibu, da muokslinīka, kurs materialam atdevs vysu dzeivi. Šaļtim – pat puoruok daudz.

Režisors: Mārtiņš Eihe

Scenografeja i kostimi: Paraskēva Deikina

Dramaturgeja: Rūta Holendere

Muzyka: Liene Skrebinska

Pīsadola: Jānis Kronis, Liene Skrebinska, Liena Šmukste.

Izruode latvīšu i latgalīšu volūdā

Izruodis ilgums: 1h 45min

Paguojuši 15 godi, kai JRT roduos izruode “Melnais piens”. Itei izruode paruoda, ka teatram nav obligati vysod juobyut baļsteitam iz destrukceju i konfliktim. Tys var byut ari par harmoneju i skaistumu, koč i skumeigu. Vizuali poetiskys īstudiejums, kur horeografeja i dokumentali latvīšu stuosti metaforu volūdā viestej par tū pagaisynuotū paradizi, nu kuruos mes vysi īmam i kurū pīminim tik myglainai.

“Pannas Teātris” skateituojim pīduovoj izruodi – slovonuokuos myusu dīnu Latgolys lugu autoris Danskovītis jaunuokū komedeju.

Izruodis režisors Juris Rijnieks liks akterim Zanei Daudziņai, Aldim Siliņam, Elīnai Vānei, Jānim Skanim voi Jurim Lisneram runuot ari latgaliski i īsajust mozpiļsātys dzeivē ar sirsneibu i humoru.

Gribīs naz kuo eista i sirsneiga! Tai bīži dzierdāts vysapleik. Gribīs dareit koč kū tai, kai pošam teik – vīnkuorši i nu sirds! Tod nu mozpiļsāta Latgolā ir eistuo vīta, kur tam vysam nūtikt! Tī pat kačim auru laiks turpynojās vysu godu. Tī izbejuši deputati laižās pavadeit pensejis godus, kab vys vēļ sasajustu leli i cīnejami.

I tīpat ari Eiropys ceļus izstaiguojuse mārga Eva atsagrīž sovā dzymtajā pusē, lai suoktu dzeivuot nu jauna. Juos vizeite pi muoseicys sagrīž kuojom gaisā vysu īrostū dzeivis ritiejumu i suoc nūtikt naparostys lītys – piļsātys policists sasarūsej i suoc pletēt jiuzys, vītejī krišnaiti tiergoj apreibynūšus kekseņus, bejušajam deputatam nakts striptizs atgrīž veiriškū spāku i, prūtams, Eva sateik sovu Odumu, kurū jei atmūdynoj nu vacpuiša letargiskuo mīga.

Lauku zaļumballe, reita pastaiga myglā, saulis sagaideišona cīšūs apskuovīņūs i biznesa perspektiva, kas nas īnuokumus, ļaun jai tikt saskaņā ar sevi. Latgola – tylts pošam da seve!

Lugys autore: Danskovīte

Režisors: Juris Rijnieks

Lūmuos: Zane Daudziņa, Aldis Siliņš, Elīna Vāne, Jānis Skanis voi Juris Lisners.

Scenografs: Ivars Noviks

Muzykalais nūformiejums: Vinsents Kūkuojs, Artūrs Uškāns

Kostimu muokslineica: Una Bērziņa

Producents: “Pannas Teātris”

Beleti: “Biļešu Paradīzes” kasēs

Izruode divejuos daļuos ar storpbreidi. 

Paguojuši 15 godi, kai JRT roduos izruode “Melnais piens”. Itei izruode paruoda, ka teatram nav obligati vysod juobyut baļsteitam iz destrukceju i konfliktim. Tys var byut ari par harmoneju i skaistumu, koč i skumeigu. Vizuali poetiskys īstudiejums, kur horeografeja i dokumentali latvīšu stuosti metaforu volūdā viestej par tū pagaisynuotū paradizi, nu kuruos mes vysi īmam i kurū pīminim tik myglainai.