Laura Melne, Nautrānu vydsškola

Vīnu reizi maņ beja īdūta aptauja, i tymā vīns nu vaicuojumu beja: „Par kū jius sevi uzskotot?” I atbiļžu varianti beja — latvīts, latgalīts, krīvs, pūļs i vēļ nazcik variantu. Atzeimieju, ka asu latvīte, gribieju jau viļkt krystu i pi latgalītis, a viņ tod īsavieru, ka pi vaicuojuma ir īkovys, kuruos pasaceits, ka var byut tik vīns variants. I es vaira nasaprotu, kū dareit. Īlikt divejis atbiļdis par speiti īkovom? Puorviļkt streipi atzeimietajai atbiļdei? Beiguos laikam vaira nikuo namaineju, tok navarieju saprast — voi latgalīts navar byut latvīts?

Es mīļoju Latveju. Nazynu, kai ruodīs nu molys, tok es sevi skaitu par patriotu — Zaļmuižys, Rogovkys, Latgolys i Latvejis. Na viņ 11. i 18. novembrī, na viņ 4. majā. Dzimtine jau kotram ir vīna, i izalaseit juos navar, taipat kai muotis i tāva. Vīnkuorši ir juopījem juos tryukumi i juopaleidz izamaineit iz lobu. Maņ ruodīs, ka mīlesteibai pret Latveju ir juobyut sirdī vysu laiku. Itim datumim viņ vajadzātu likt padūmuot par tū, kū mes kotrs dorom sovys vaļsts lobā i voi mes vyspuor kū naviņ dorom voi gaidom, kod kaids cyts izdareis myusu vītā.

Pyrms kuortejū reizi stuosti, ka Latvejā vyss ir cīši švaki i brīsmeigi, padūmoj, kū tu esi darejs, kab tai nabyutu. I navajag stuosteit, ka vaļsts tovā lobā nikuo nadora, partū i tu juos lobā nasataisi nikuo dareit. Mes kotrs tok asam daļa nu vaļsts. Aptaujis ruoda piļneigu bezcereibu par tū, ka cylvāki niule naītu iz barikadem. Tod kam mes te vyspuor dzeivojam, ka navarim byut spiejeigi aizstuovēt sovu vaļsti?