Itei nedeļa LaKuGā kai i vysur cytur pasaulī paguojuse taidā svātku nūskaņā. Kotru dīnu reitu suocom ar Zīmyssvātku ailem latgaliski i Snīga aileņom, kab varbyut taidā veidā ar dūmu spāku sagaideitu boltus Zīmyssvātkus. Latgolā snīgs ir i leidz ar tū miseja veiksmeigai dabeigta. Nedelis suokumā sataiseita ari speciala sadaļa „Apsveikumim”, kurymā LaKuGys skaiteituoji var pasavērt vielejumus latgalīšu rokstu volūdā i atrost ailenis par Zīmyssvātkim i zīmu latgaliski, kab sovim meilajim, draugim, rodim i kolēgim varātu syuteit sveicīņus latgaliski.

Ari cyti nūtykumi i apraksteitī pasuocīni leluokā ci mozuokā mārā saisteiti ar svātkim – viestejom par dažaidim iz Zīmyssvātkim Latgolā paradzātim pasuocīnim – koncertim, teatra izruodem, par egleitis rūtuošonu Leivuonūs, par Zīmys saulgrīžim i atrodom Daiņu skapa čyguonūs īšonys dzīsmis, kai ari raudzejam apkūpuot vysus vairuok ci mozuok latgaliskūs pasuocīņus, kas pa itim svātkim paradzāti Latgolā.

Svātku nūskaņu Latgola itymā nedeļā beja atvaduse ari iz Reigu – Spīkeru kvartalā nūtyka pyrmais Latgolys Zīmyssvātku tierdzeņš, kurā pabeja ari LaKuGa i sataiseja nalelu foto galereju par itū nūtykumu.

Nasaverūt iz svātkim, pa nedeli nūtics ari vysa kas cyts – decembra suokumā izguoja gruomota par latvīšim Sibirī i LaKuGa ari stuosteja par itū gruomotu, atsavērem iz Berkenelē nūtykušū pasuocīni La-La-Dra, taipat ari aicynuojom iz fotografeju izstuodi Latgolys Kulturviesturis muzejā „Juoņa Gleizda kruosu pasauļs” i iz Dagdys folklorys kūpys „Olūteņi” 15 godu jubileji.

Vakar leli svātki beja Frančam Kempam – 135. jubilejis goda dīna, kurai par gūdu LaKuGā publicāta Kempa monografeja „Latgalieši”.

Nedeļa paskriejuse, svātki atguojuši i pyrmajūs Zīmyssvātkus sovu sveicīni i pateiceibu vysim skaiteituojim syuta ari LaKuGa i Latgolys Studentu centrs!

.