20. janvarī 18 stuņdēs Rēzeknis Kulturys noma koncertzalā nūtiks Rēzeknis Augstškolys Studentu teatra „ĶerRA” jaunuokuo veikuma – Ivetys Ratinīkys aiļu kruojuma “Ryugts” („Rūgts”) dramatizejuma “Kas paliks piec myusu?” („Kas paliks pēc mums?”) – pyrmizruode ar pošys autoris pīsadaleišonu. Īeja breiva.

.
Dzejis kompoziceja taiseita kai prīšknasums, kur teksti i na viņ dzieržami, nu ari multimediali radzami, aktīru kusteibuos, žestūs i manipulacejuos ar prīkšmatim skotomi i puordzeivojami. RA Studentu teatris „ĶerRA” jau ūtrū godi dramatizej dzeju i itymā reizē tī ir Rēzeknē dzymušuos, RA studejušuos pazeistamuos aiļu kritikis, Āgenskolna Vaļsts gimnazejis latvīšu volūdys i literaturys školuotuojis Ivetys Ratinīkys pyrmuo kruojuma ailis. Prīšknasuma īcere saistuos ar aktīra i skateituoju rodūšuos iztēlis atraiseišonys daudzveideigajom īspiejom, iztverūt komplicātuokū nu vuorda muokslys veidim – ailis, pi tuo – jaunuokū.

.
2011. godā izguojušais Ivetys Ratinīkys aiļu kruojums “Ryugts” („Rūgts”) kompozicionali atguodynoj attīksmis maiņu hroniku, attīksmis pret tyvim ci kuodreiz tyvim cylvākim i c. radejumim. Tū var interpretēt ari kai vīnu cyklu („piecbeigu ainova sevi otkon turpynoj”), fragmentu, diapozitivu kūpu iz kaidys dzeivis, ar atsevišķi „īkadrātom” laika šaļtim, kū vīnoj ryugtuma sajiuta pakuopeneibā nu harmoniskuo ritualuo kuozu atslāgvuorda cauri daudzveideigajom ryugtuo garšys i smuorda variacejom – ar i bez solduma pīdavys – leidz disharmoniskajom puornastuos nūzeimis nanūvieršomeibom – kai jau cylvākbyutnis dzeivē nūvāruots (koč kas smogs, gryuts, suopeigs), uztaustūt vys tik īškejuos rezervis ituo dryumuo pūsma puorvariešonai (otkon harmoneja). Aiļu kruojums “Ryugts” („Rūgts”), īspiejams, ir muokslenīciski taiseita recepte (Ivetai Ratinīkai pateik gataveit) ryugtu patīseibu, vuiceibu, viļšonūs, atmiņu, vuorgu, puormatumu, pilīnu, bičeru i tml. – vīnā vuordā – „novembru” puorvariešonai cylvāka emoceju 12 mienešu kalenderā, kod „gribīs izskryuvēt lampeņu pakryutē”. Vīnlaiceigi ceiteigs hronikys pīroksts pilda īškejuos generalceineišonys funkceju – nūraksteit nu sevs tū, kas turpynoj suopēt: „Es napatiereju ailis. Ailis patierej mani. I izceina, ļaun izstrutuot, izklīgt i izkaruot atpakaļ pošai sevi.”

.

RA Studentu teatra „ĶerRA” prīšknasumam atlaseitys ailis, kas atkluoj attīksmis maiņu pret veirīti, kurs īīt sīvītis dzeivē i aizīt nu tuos. Izmontuotys Ivetys Ratinīkys aiļu stila dominantis – prīkšmatu, lītu formys tūs telpiskā atteisteibā (pusaplis, aplis, apli; trejstyurs, kvadrats, kvadrati), kruosu i skonu spēlis (zyluo i sorkonuo) laikā. Interesanti, ka modernisma literaturā laiks skaņ, atsakluoj dzierdis prīškstotūs, nu telpa vysod ir saradzama, Ivetys Ratinīkys dzejā nareši nūteik pavysam ūtraiži („o jūnijs…”). Vīni i tī poši prīškstoti kaidā hronikys pīrokstā ir bezgaleibys, pīvadumam, jiura, cytā – īrūbežuoteibys zeime. Vīlys napuortraukti maina sovus agregatstuovūkļus, skoni – muzykalū ītārpu i ritmu, ryugtums te pīaug, te nūplūk. Nūteik kusteiba, meklejūt, puordūmojūt, mainūt, i kas šaļti paužūt attīksmi – tai aiļu „es” definej sevi pasaulī. Deļtuo ari prīšknasumu veidoj iz šaļti atsadzeivojušs diapozitivi ci „īkadrejumi” sižetiskā atteisteibā nu diveju cylvāku tiveibys šaļts cauri vīntuleitys pūstumam leidz atziņai par kotrys hronikā īmyužynuotuos i ari nūklusātuos, nu pīdūmojamuos ainys napīcīšameibu, eipaši – rodūša cylvāka „dzeivis sviniešonys” napuortraukteibā.

.
Informaceju sagataveja: Olga Senkāne, RA Studentu teatra „ĶerRA” vadeituoja