Tyvojās referendums i sabīdreibā volda vysaidys nūskanis. Tok leidzeigai bejs ari pyrms deveņdesmit godu, kod Latgolā beja divvolūdeiba. Kai tymā laikā iz tuo vērēs? Kaida rokstveža nu Rēzeknis puordūmys par divvolūdeibu. Puorpublicātys nu „Latgolas Wõrda” 1922. goda 18. janvara numera.

Nūvieršama paruodeiba

.
Latgolā lela daļa nu vaļsts īriednim ir krīvi voi cyttautīši, kuri latvyski naprūt ni laseit, ni raksteit. Taitod iznuok ļūti nalobvieleigs stuovūklis, kod krīvam īriedņam vajaga byut kluot paleigam latvīšam, kurs viņam varātu vysuos dareišonuos puortulkuot pa latvyski un krīvyski. Tai, pīm., es varu paziņuot par vīnu Rēzeknis piļsātys pošvaļdeibys īstuodi, kurā es struodoju kai rakstveds. Te myusu nūdaļā ir 8 darbinīki, storp kurim ir 4 krīvi, 3 baltīši un 1 latgalīts. Atbiļdeiguos vītys, kur ir nūlykta leluoka olga, ījam krīvi. Grybu pīminēt, ka tys pretim nabyutu, lai ari vini ījimtu leluokys vītys, kod tik vini byutu spiejeigi izpiļdeit attīceigus sovus uzdavumus. Bet te līta pavysam ūtraida, myusu nūdalis vadeituojam (krīvam), jo pīnuok kaids roksts nu cytom īstuodem (kuri piec vaļsts lykuma ir latvīšu volūdā), tod kai vaļsts volūdys napratiejam ir juosagrīžās pi latvīša dorbveža, kurs viņam mynātū rokstu izlaseitu un puortulkuotu pa krīviski; ar mutisku puortulkuojumu napīteik, vajag uz roksta; kod latvīšam tys tulkuojums naizīt gluds, tod par tū nu krīva administratora daboji krītnu ruojīni. Uz īnuokuša roksta dažreiz ari vajaga dūt atbiļdi, te tod otkon „krīvs” pa prīkšu saroksta sovā volūdā un tod dūd tev puortulkuot latvyski. Tu, uzrakstejis roksta saturu latvīšu volūdā, dūdi viņam paraksteit, tys paroksta! Bet voi jis zyna, kū paraksteja? Var jis pats sev paraksteit nuovis sprīdumu, jo nu roksta satura latvīšu volūdā jis naprūt it nikuo, izjamūt varbyut tik skaitļus, kuri vysim ir vīnaidi. Šaidūs gadejumūs var taiseit lelys bliedeibys, kas ari jau dažu reizi nūteik.

.
Caur tū vaļstei ceļās ļūti leli zaudejumi. Pyrmkuort, vajaga leluoku štatu īriedņu izturēt, ūtrkuort, treis reizis leluoki kancelejis izdavumi (rokstu darbeiba krīvu un latvīšu volūduos).

.
Ir gon nūteikts, ka leidz takūša goda oktobram vysim sveštauteibnīkim īriednim un školuotuojim ir juosamuoca latvīšu volūdu, cytaidi tiks atlaisti nu vītys. Leidz šam vēļ tī nimoz naizruoda grybys muoceitīs, nazkuo vys vēļ gaida. Aiz laika jau byutu juosuoc atvīglynuot vaļsti nu līkim izdavumim un nadareigim īriednim, jo par vīnu dīnu jī naizamuocēs volūdas un napaliks spiejeigi struoduot.

.
Taida pat napareiza paruodeiba ir pīlaista ari školuos. Rēzeknē un cytur niu pastuov pa divi krīvu gimnazejis (jo žeidi ari muocuos krīvyski), treša latvīšu, vysur nadaudz muocekļu. Štats, muojūklis, muoceibys leidzekli kotrai ir vajadzeigi atseviški. Cik vys līku izdavumu! Varātu byut vīna vaļsts gimnazeja voi ar paralelom cyttauteibnīku klasem (jau tys pulka samazynuotu izdavumus) voi otkon tik ar atseviškom volūdu stuņdem.

.
Žoržs-Žoržet

.
Olūts: Latgolas Wõrds. – Rēzekne, 1922. g. 18. janvarī. – Nr. 3. – 2. pl.
Vysa gazeta apsaverama ite: http://data.lnb.lv/nba01/LatgolasWords/1922/LatgolasWords1922-003.pdf