Prīsters Juoņs Svylāns (15.02.1916.-26.09.1996.) bejs izcils Latvejis katuoļu bazneicu i draudžu viesturis pietnīks, sovus pietejumus apkūpuojs gruomotuos „Latvijas Romas – katoļu baznīcas un kapelas (1.daļa)”, „Kardināls Julians Vaivods”, „Latvijas Romas katoļu baznīcas un kapelas” (1.daļa), „Latvijas Romas katoļu baznīcas” (2.daļa), kai ari apkūpuojs daudzi cytu viesturisku i biografisku aprokstu. Svietejūt prīstereibys 45 godu jubileju, prīsters apkūpuoja sovys muoceibys, sadolūt tuos sadareibā ar bazneicys liturgiskū godu – trejūs cyklūs: A, B i C gods, i kotrs cykls suocās ar pyrmū Adventa svātdīni. Anna Raubena prīstera Juoņa Svylāna sagataveituos muoceibys beja īsiejuse treis poštaiseituos gruomotuos.

Izguojusei gruomota „Jānis Svilāns. Sprediķi” ir breineigs ceļveds tūpūšajim i jaunajim prīsterim kolpuošonys ceļā. Gruomotā ir treis dalis: „Muoceibys „A” goda svātdīnuos i svietejamuos dīnuos”, „Muoceibys „B” goda svātdīnuos i svietejamuos dīnuos” i „Muoceibys „C” goda svātdīnuos i svietejamuos dīnuos”. Gruomota drukavuota Latgolys kulturys centra izdevnīceibā.

Prīstera Juoņa Svylāna myužs ar Zīmeļlatgolu bejs saisteits nu 1945. goda, kod jū īciele par Kuprovys i Līpnys draudžu pravestu. Tai kai kora godūs Līpnā beja nūdadzynuota bazneica i dzeivojamuo sāta, tod ar prīstera guodeibu 1947. godā izciele kūka sātu, kuru sadaleja divejuos daļuos: vīnā dīvnoms, ūtrā ustobys prīsteram. Pyrmū reizi prīsters Kupravys i Līpnys draudzēs kolpuoja da 1949. goda, to nu 1953. da 1969. godam otkon atsagrīze kolpuot Bolvu, Kuprovys i Līpnys draudzēs. Pādejuo kolpuošonys vīta nu 1976. goda – Baļtinovys draudzē, apryupejūt ari Škilbanu draudzi. Pravests Juoņs Svylāns myužeibā nūguoja 1996. goda 26. septembrī i paglobuots Vileks piļsātys Mīra kopūs (Sv. Mateuša kopi).

Tyvuokā laikā Vilekī byus ituos gruomotys prezentaceja. Vysai jaunai informacejai var sekuot leidza nūvoda sātyslopā www.vilaka.lv

Muoceibys fragments:

„Tī ir myusu dīnu ļauds, ka nagryb īt pi spoveds, nu aizabyldynoj, ka navar padareit cik daudz nūruodejumu, pīprasejumu… tī ir myusu dīnu ļauds, kas nūlaideibys i slynkuma deļ naīt iz Sv. Mišu. Tī ir tī izdzīdynuotī spitaleigī, kas aizmierst atīt pi Jezus pasateikt. Nu Dīva mes sajemam vysaidus lobumus – gareigūs i materialūs. Nu kur gon ir myusu pateiceiba? Sv. Juoņs Hrizostoms soka: „Kai gon me snu Dīva varam lyugt jaunys lītys, ka par vacajom naasom pasateikušs?” Sv. Puovuls soka kolosīšim: „Esit pateiceigi!” Kod cylvāks pasateic Dīvam, caur jū pasateic, caur jū pasateic vysa radeiba. Izīmūt caur bazneicu, lai zynom, mes īmam Dīva lyugt, na iz paradu! Muote nūlyka bārnam iz golda šykaladu. Tāvs soka: „Kū niu saceisi mameņai?” „Dūd vēļ” atsoka bārns. Ari mes izaturim leidzeigi. „Kungs, dūd maņ vēļ monta, veseleibys, paleiga!” Nu pasateikt par sajimtū aizmierstam. .. Pateiceiba ir skaistai i cāla eipašeiba. Egoists pateiceibys napazeist. .. Kotru reizi, kod pīsadolom Sv. Mišā, tū beidzam ar vuordim: „DEO GRATIAS!” – PATEICEIBA DĪVAM par vysom žielasteibom i svieteibom. Leidzeigi, kod mes byusim svieteigi nūdzeivuojuši sovu myužu, tuo golā, lai sokom: „DEO GRATIAS!””

Sagatavieja Vineta Zeltkalne, Vileks nūvods

Karteņuos: Stelly Eļksnis gruomotys vuoka dizains