Iz latgaliskom sasatikšonom augustā aicynoj Latgolys Kulturviesturis muzejs

Iz latgaliskom sasatikšonom augustā aicynoj Latgolys Kulturviesturis muzejs

Augusta mieness Rēzeknē īsasuoks cīši kruosains – nu 3. da 5. augustam byus tradicionalī piļsātys svātki, bet nu 3. da 10. augustam Rēzeknē sasapulcēs tyvi i tuoli gosti iz 3. Pasauļa latgalīšu saītu. Ari Latgolys Kulturviesturis muzejs nastuov molā, nu itymā laikā gaida gostūs iz vairuokim eipašim i latgaliskim pasuokumim.

3. augustā 11:00 – 15:00 leli i mozi ir gaideiti gostūs pakaitavuot latgalīšu kaitys, kab kūpā ar saimi labi i izgleitojūši pavadeitu laiku. Kaitavuosim „Latgalīšu dominu” ar īspieju īsapazeit ar 63 latgalīšu sadzeivē lītuotim vuordim, nu kaitā „Kuopsim augšā!”, kū seņuok bārni kaitavuoja gonūs eisynojūt laiku i izatālojūt vītys, kur jī grybātu nūbraukt, mozī varēs „izstaiguot” Rēzekni, nu lelī izzynuos, iz kureini guojs volūdnīks i kulturviesturnīks Mikeļs Bukšs.

3. augustā 15:00 byus vasalu diveju izstuožu atkluošona. Izstuodē „Pasauļs latgalīšu muoksla” apsaverami daudzu slavanu latgalīšu muokslenīku dorbi nu Latgolys Kulturviesturis muzeja orūdim – gleznys, skulpturys, grafikys i fotomuokslys dorbi nu Juoņa Gaiļa, Juoņa Gorsvāna, Ontona Zvīda, Kazimira Laura, Jezupa Dekšņa, Augusta Kudeika, Juoņa Trūpa, Benjameņa Ancāna, Alekša Rubuļa, Pītera Sivgaļa, Marejis Skutānis-Necys i c. autoru padareituo. Izstuodē „Latgolys dvēselis tulkam Mikeļam Bukšam – 100”, kas topuse Bolvu Centraluos bibliotekys eistynuotuo projekta laikā, apsaveramys kartenis i Mikeļa Bukša rūkroksti viestulēs, atmiņuos i gruomotys nu Latgolys Kulturviesturis muzeja kruojuma, Latvejis Nacionaluos bibliotekys i Rutys Cibulis privatuo arhiva. Izstuodē skaitomys ari Mikeļa Bukša bīdru pīmiņa par M. Bukša dzeivi i darbeibu i viesturis nūtikšonom Rēzeknē. Izstuodi papyldynoj videomateriali par M. Bukša dzeivisbīdris Janinys Bukšys pādejū gasteišonu Latvejā 20. godu symta 90. godūs. Izstuožu atkluošona byus eipaša i skaneiga, jo tiks prezentāti gon niu kai izdūtuo Mikeļa Bukša „Latgaļu atmūda”, gon kapelys „Dziga” jaunais albums „Gotovs”.

8. augustā 11:00 muzejā byus sasatikšona ar Sibira latgalīšim nu Tomskys, Novosibirskys i Ačinskys apgobolim, kab klauseitūs jūs stuostus par paguotni i šudiņdīnu, vaicuotu i diskutātu par latgalīšu volūdys i tradiceju kūpšonu i puormontuojameibu. Gostu vydā byus ari Latgalīšu bīdreibys vadeituojs A. Ugainovs nu Krasnojarskys apgobola Ačinksys. Par pīdzeivuotū ekspedicejuos iz Sibiri aicynuoti stuosteit ari prīsters Aigars Bernāns, prof. Lideja Leikuma, asoc. prof. Ilga Šuplinska i c.

8. augustā 18:30 skverā pi Latgolys Kulturviesturis muzeja pīminekļa atkluošona Latgolys kulturys darbinīkam, muokslenīkam i dzejnīkam Ontonam Kūkuojam (1940 – 2007). Pīminekli pasvieteis veiskups Juoņs Buļs, atkluošonā pīsadaleis O.Kūkuoja radne, nūvodnīki nu Rogovkys, Ludzys J. Soikāna muokslys školys audziekni i školuotuoji i c. Pīminekļa idejis autore i tielneica ir Svetlana Skačkova, pīmineklis dabiskā lelumā atlīts Sanktpīterburgā.

Karteņā – Mikeļs Bukšs muziceja ar meitom Stokholmā sovā dzeivūklī – pi klavīru Emerita, Irēna dzīž „Zīdi, zīdi rudzu vuorpa”, 1955. g., karteņa nu Latgolys Kulturviesturis muzeja kruojuma.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Sep
7
Sai
12:00 Latgolys piļsūniskuos leidzdalei... @ Daugovpiļs Dizaina i muosklys vydsškolys "Saulis Škola" pogolmā
Latgolys piļsūniskuos leidzdalei... @ Daugovpiļs Dizaina i muosklys vydsškolys "Saulis Škola" pogolmā
Sep 7 @ 12:00 – 16:00
Latgolys piļsūniskuos leidzdaleibys pīredzis tiergs "Kūpeigim spākim" @ Daugovpiļs Dizaina i muosklys vydsškolys "Saulis Škola" pogolmā
Navaļstiskuos organizacejis da 3. septembra aicynuotys dasaceit sovu daleibu pasuokumā ite: ej.uz/latgaleslidzdalibastirgus.  
14:00 “Piedzīvojumus var atrast it visā” @ "Homo Novus" festivala centrs
“Piedzīvojumus var atrast it visā” @ "Homo Novus" festivala centrs
Sep 7 @ 14:00 – 17:00
Monrealys storpdisciplinarais muokslinīku kolektivs “PME-ART” aicynoj izruodis dalinīkus apsasēst ap vīnu goldu i pošrūceigai puorraksteit gruomotu – itymā gadīnī latvīšu pyrmuos filozofis Mildys Palēvičys dīnysgruomotys. Puorjamūt i pīlāgojūt rakstneicys vuordus, mainūt i puorveidojūt tūs, īlīkūt[...]