Dīvs radz! /Saruna ar Annu Rancāni. II daļa

Dīvs radz! /Saruna ar Annu Rancāni. II daļa

Sarunys ar Annu Rancāni ūtruo daļa. Pyrmū daļu skaiti ITE.

Kaida ir Dīva lūma Jiusu dzeivē, cik daudz laika Jam veļtejat?
Tai navar eisti izdaleit – tys laiks sev, a tys laiks Dīvam. Dīvam jau pīdar vyss myusu laiks, bet mes dūmojam, ka mes poši varam sev laiku īdaleit. Jis var vīnā mirklī tū laiku myusim ari atjimt. Tāņ naseņ es gatavuoju vīnu sižetu, beju pasuokumā Jākubpilī, – lyugšonu brūkaškuos. Kaut kaida jauna tradiceja ir īsavīsuse pi myusu. Tys ir tai, ka saīt kūpā dažaidu konfeseju ļauds, gon goreidznīki, gon laiceigī ļauds, sēd pi goldim, ād, i palaikam ari lyudzās. Nazynu, deļ kam tū navarātu dareit lobuok bazneicā, bet tī jūs dareišona. Un beja taida sovaida līta, ka tamuos brūkaškuos, voi, kai Latgolā ir skaists vuords, reityškuos, vīnam cylvākam pieški palyka cīši slykti ar veseleibu. I vyss skaisti īcereitais pasuokums izjuka, vysi beja sasatraukuši. Piec tam mes sovā storpā runuojam, kai tūmār jebkurš scenarejs jebkurā mirklī var tikt izjaukts, puortaiseits pēc kaida cyta  pruota. Mes daudzreiz aizmierstam par tū, ka vyss ir Dīva rūkuos. Redzi, maņ varbyut ir drusku vīnkuoršuok, jo es tai asu audzynuota jau nu bierneibys. Lai ari augu padūmju laikā, muna mama beja cīši ticeiga un jei tū īaudzynuoja. Jei poša kotru svātdini, cik beja īspiejams, jau pat krītnā vacumā brauce ar ritini iz bazneicu, kaut gon mes dzeivuojom septeni kilometri nu bazneicys Rogovkā. Jai tys vysod beja kai taids obligatais pasuokums. Tamā laikā jei munai ticeibai īlyka pamatus. Tūreiz školā tū napopularizieja, pat beja tai, ka školuotojs tod, kod beja kaidi svātki, stuovēja pi bazneicys duruovu i vērēs, kurš bārns īt, kurš naīt. I piec tam tūs bārnus kaunynuoja. Prūtams, ka nivīnam arī nasagribējuos, lai jū kaunynoj, tik stypri mes ari nabejom, lai uz tuo pastuovātu. Bet ari vacuoki myusim tū tai stypri nauzspīde, ari laikam beiduos. Bet jī tai nauzmuoceigi īlyka tik stipru ticeibys pamatu, ka piec tam jau tys pats par sevi īguoja.  Tod, kod es jau pabeidzu augstškolu Reigā, es poša atrodu Marijas  Magdalenys bazneicu, kurā beja dīvkolpuojumi latgaliski. Reigā dzeivojūt, tū volūdu cīši gribiejuos.

Un tod jau dreiži viņ suocēs atmūda, nūsadybynuojās Reigys latgalīšu bīdreiba „Trešuo zvaigzne”, kurā īsasaistieja ari prīsteri. Tūreizejais prelats Juoņs Pujats myusim laseja lekcejis par goreiguom temom. Jis tūlaik struoduoja pi jaunys lyugšonu gruomotys sakuortuošonys i nikod naaizmieršsu, cik es beju pacyluota, ka jis mani paaicynuoja paleidzeit ituos gruomotys topšonā. Tys beja 1986. gods, es beju tikkū beiguse augstškolu. Tuom dzīsmem vajadzēja drusku puortaiseit vuordus, modernizēt, padariet dzejiskuokus. Maņ beja baile pi tuo giutīs, bet Pujata puorraudzeibā tūmār šys un tys tyka izdareits, kū tāņ dzierdu bazneicā ik svātdīni dzīžūt. (Ruoda lyugšonu gruomotu) Itū maņ uzduovynuoja cīnejams latgalīšu kulturys darbinīks Juoņs Cibuļskis, Latgolys pyrmuos Atmūdys suocieja Andriva Jūrdža mozdāls. Kaut kai jaunu nasagrib pierkt, kaut gon itei īpaši ārta leidza nosuot nav. Tūreiz jau laikam dūmuoja, ka vairuok naizdūs, deļ tam te salyka vysu, gon psaļmes, gon cytu kū.

Itai jau īt leidza cyta vierteiba.
Paruodeišu vēļ vīnu, kas izdūta pošā 20.gs. suokumā. Tik lela i bīza, ka itū jau prūtams nosuot leidza navar. Itai  gruomotai ir interesanta viesture. Jei pīderēja munai styprynuotajai krystamuotei Annai. Juos ar munu mamu, ari Annu, beja lobas dzīduotuojis i nu ituos gruomotys dzīduoja psaļmis. Te ir tuos eistuos psaļmis. Kad juos tai kūpā dzīduoja, es vysod iz itū gruomotu vierūs ar kuoreigu aci, ka es jū grybu sev. Juos beja tai sarunuojušys, kura pyrmuo nūmiers, tei  gruomota paliks pi ūtrys, bet beiguos tai gruomotai juonūnuok pi manis. Tai tys ari nūtyka. Mama nūmyra pyrmuo, gruomotu atdeve krystamuotei, bet piec juos aizīšonys jei nūnuoce pi mane. Pyrmais ituos gruomotys izdavums beja vēļ drukys aizlīguma laikā. Maņ cīši pateik ari tei volūda, kas te ir. Var palasiet.

Gryuts laseit, gribīs paviļkt garuok.
Nu tuo var redzēt, kai tei latgalīšu raksteiba ir mainiejusēs, bet tī teksti ir cīši skaisti, jū vajadzātu kaidreiz izdūt taidu, kaida jei ir, te ir tik skaistys lyugšonys. Prūtams, ka tys ir dīzgon duorgs prīks. Mes navaram pat Mikeļa Bukša „Latgaļu atmūdu” izdūt. (Interveja beja pyrma vys tik padareituo dorba – LaKuGa). Tys ir taids unikāls dorbs, Latgolys kultūrā vēļ ūtrs nav taids uzraksteits.  Tāņ Latgolys kulturys izdevnīceibā jau ir sagatavuots ituos gruomotys salykums, varbyut, ka jū tūmār izdūs, bet pītryukst diveju tyukstūšu latu vēļ. Tei gruomota byutu juoizlosa jebkuram Latgolys kultūras, sabīdriskajam darbinīkam. Jis tur roksta par viesturi, suocūt nu pošu  seņuokūs laiku, nu atmūdys laika, Pīterpiļs laika, leidz pat myusu dīnom. Bukšs nūmyra 1977. godā Zvīdrejā. Itei gruomota izguoja godu pirms juo nuovis. Jam vēļ ir 17 gruomotys, kas dīmžāl nivīna Latvejā nava izguojuse. Juo 100 godu jubilejā, pi Bukša dzymtuos sātys tyka atkluots pīmineklis, kurā ir tī 17 gruomotu siejumi tai cyts iz cyta salykti.

Bet par tū volūdu runojūt vēļ, – nivīnys volūdys ortografeja nav sastynguse i nadzeiva, ari latgalīšu volūdai tāņ volūdnīki kūpeigi ar literatim ir izstruoduojuši jaunūs pareizraksteibys nūsacejumus, kas ir tyvuoki runys formai, nakai vacī, bet paraleli teik pījimti ari daži vacī nūsacejumi, pīmāram, divskaņa uo raksteiba ar garū ō, kai beja vacajā ortografejā.  Nazyn, voi par tū byutu tāņ juolauž škiepi, kai daļa vacuos ortografejis aizstuovu tū dora.

Runojūt par lyugšonu gruomotu. Kaida beja sajiuta lyugšonu dzīsmis pīlobojūt?
Dažuos vītuos nimoz tuo navajadzēja, bet dažys lītys es dzieržu kotru svātdīni, sajiuta ir taida naparosta. Es laikam tū nikur naasmu stuostiejuse, varbyut ari navajag stuosteit, vajag palikt anonimam, jo tī, kas pyrms tam tū rakstieja, ari palykuši anonimi. Dīvs radz! Bet tys dorbs beja taids, kurs patyka, pat na tys dorbs tik daudzi, kai saskare ar taidu lelu personeibu, kai Juoņs Pujats, tānejais kardinals. Es atguodoju, ka jis beja cīši vīnkuoršs, sirsneigs. Jis ari tagad ir vīnkuoršs un pīejams. Nu, golu golā, es tūlaik pat vēļ laikam nabeju beiguse augstškolu, pādejā kursā beju. Jis vysod uzlika teju, saceidams, ka  studenteņam gribīs ēst. Taids ļūti vīnkuoršs, kai eists latgalīts.

Voi bierneibā nabeja kaidi starpgadejumi školā ticeibys dēļ?
Maņ pošai nabeja, jo maņ jau mama beja cīši gudra, jei naizguoja iz konfliktim. Mes parosti braucem iz cytu draudzi, lai mes, bārni aizītu pi grāksyudzis, pi komunejis. Mes nu reita aizbraucem iz Kuorsovu, tur taida cīši skaista kūka bazneiceņa, es atguodoju tūs agrūs reitus, tuos laikam beja Roratu Misis Kuorsovā taidā pustymsā, soltā bazneiceņā. Vīneigi tys, ka, dzeivojūt internatā, kod beja Kūčys dīna pyrma Zīmassvātku, gavieņs, vysod školys pušdīnēs beja gale. Tod vysod tuos kotletis ruodiejuos cīši garšeigys, bet nu kai tu iessi, ja jau nu bierneibys īaudzinuots, ka navar.

Kaida beja attīksme nu puorejūs bārnu?
Kai kurs. Cyts speciali pasasmēje, cyts otkon nā. Jo tūlaik jau daudzim tai beja – sātā muoca vīnu, školā cytu.

Šūbreid ir vīgli vai gryuši ticēt?
Laikam nav vīgli. Jo tei vyspuorejuo nūskaņa tūmār ir taida cīši sekulara, laiceiga. Turētīs pi sova ir dīzgon pagryuši. Bet ari tys tai cīši labi, ka tev vismoz ir, pi kuo pīsaturēt.
Sociālajā portālā facebook es asu sasarakstejuse ar cylvākim nu vysa pasauļa, naseņ es Markam, muokslenīkam nu Skotejis, pasaceju, ka tāņ maņ iz kaidu laiku juopuortrauc sarakste, ka īšu iz Svātū Misi. Jis beja taids pīkluojeigi  puorsteigts par tū, ka Eiropā tai naasūt pīrosts kotru svātdīni īt iz bazneicu.

Kaidi ir leluokī izaicynuojumi ticeibai šūbreid?
Prūtams, ka cilvēks ir taida vuoja byutne, ka jam gribīs vysim viejim leidza lūceitīs. Ticeiba nu vīnys pusis īrūbežoj, it kai īlīk ramūs, a nu ūtrys pusis, ja tai padūmoj, jei dūd taisni spuornus, leluoku breiveibu, leluoku laimi. Es pat navarātu īsadūmuot, kai byutu dzeivuot, ja nabyutu taida pamata. Taida cīši nalaimeiga dzeive, jo, pyrmkuort, tu dzeivoj un jiuti, ka tova dzeive ir absolūti bezcereiga, ka tu esi atstuots vīns vysā pasaulī. Jo tagad tu ej kaut kur vīns pats, tev ir gryuši, bet tod tu padūmoj, ka ir kaids, kas tevi sorgoj, ka ir kaids, kurs tevi mīļoj. Pi tam tys ari dzeivi ītur taidūs ramūs, ari tī rituali dūd zynomu laimis sajiutu, prīcu, apmīrynuojumu. Maņ pošai beja tai, ka šūgod pyrms Leldīnis Lelajā nedeļā beja braucīņs iz Norvegeju. Braucīņs, prūtams, beja breiniškeigs, ari gruomotys prezentaceja viestnīceibā, bet tei beja Leluo nedeļa.  Un īt caturtdīne, īt pīktdine, bet bazneicā nateiku. Norvegejā vaļsts ticeiba ir luterani, bet jī taidi vāsī luterani. Jī pat navar saprast, kai tai tāņ catūrtdin kaut kur īt iz bazneicu, nā, nu vēļ iz  goreiguos muzykys koncertu, jā. Maņ nav ni pret vīnu konfeseju nikas pretim, bet tur lykuos cīši solts, vāss, napīejams. Un pieški pīktdīn mes guojom pa piļsātu un es īraudzieju, ka iz vīnys muojis raksteits, ka tei ir katuoļu bazneica. Tei muoja nabeja ni ar tūrnim, ni kuo, vīnkuorši kai taida školys āka voi kaut kaids pošvaļdeibys noms. Es izreizis īškā, un tī beja tikkū beidzīs Leluos pīktdinis dīvkolpuojums. Tuos Norvegejis luterāņu bazneicys ir patukšys, puorsvorā taidi labi situēti pensionari,  jaunīšus moz redzieju. A tur tamā ākā beja vīnkuoršs oltors i pylna zāle ar mozim aziatim, maņ ruodīs, ka tī mož beja filipīnīši. Un tur beja saimis ar bārnim, jaunīšim! Dīvkolpuojums jau beja beidzīs, jī guoja uorā. Īraudzieju taidu vīnkuoršu Krystus cīsšonu vītu, na jau tik skaistu i izpuškuotu, kai Latgolys bazneicuos, bet tamā breidī sasajutu kai sātā. Es nūkrytu ceļūs pi tuos vītys un piļneigi nu laimis aizrauduoju. Maņ beja taida sajiuta, ka tū pat gryuši vuordūs izsaceit. Prūtams, ka Dīvu var lyugt jebkur, īej ustobā i lyudz gorā i patīseibā, bet nu mes asam pīroduši pi tuo rituāla, pi tuos vītys, kas myusus pīsaista pi katuoļticeibys. Un ari tī vysi filipinīši maņ lykuos kai sovi cylvāki. Muni luteraņu draugi stuovieja, vērēs, jī navarieja saprast, kas te nūteik, laikam jīm ruodejuos, ka tys kaut kas taids jūceigs, ka mes laikam troki asam. Bet ari ka tu aizbrauc, voi iz Pūleju, voi Lītovu, voi Italeju, jiutīs kai sātā. Tys rituals laikam kaut kai apvīnoj cylvākus – zeimis, žesti, sajiutys ir vīnaidi, tys cylvākus vīnoj. Cīši labi, ka tai ir.

Kū dareit, lai napazaudātu ticeibu?
Maņ ruodīs, ka, ja cilvākam tys bierneibā īlykts, dīz voi jis nu Dīva atkriss. Nu varbyut iz kaidu laiku atkriss, bet na vysod. Pats ļaunuokais, kū varātu vacuoki dareit, bārnam uzspīst kaut kū, naizskaidrojūt. Ja jam byus īškā īlykts mekliešonys ceļš un vieleišonuos meklēt, tod jis pi ticeibys nūnuoks. Varbyut piec kaida ilga laika, bet nūnuoks. Cīši svareigi, lai poša bazneica nabyutu nūslāgta, lai jei piec īspiejis kaidu sūli paspartu preteimā cylvākam, navys aizītu nu juo prūjom. Lai nabyutu augstpruoteiga, lai nabyutu taida nūzaslāguse. Kaut kur vaira juoatsagrīž pi tūs pyrmūs kristīšu vīnkuoršeibys. Jo arī tamā pošā katuoļu Bazneicys viesturī, tur bejis tik daudz, kas arvīn vairuok ir veds prūjom nu cylvāku. Jei kuodreiz ir bejuse cīši tyvu vīnkuoršajam cylvākam, vīnkuoršajam zvejnīkam, vīnkuoršajam zemnīkam. Tod jei ir guojuse, guojuse, guojuse paceli, puortopuse augstmaņu ticeibā. I tāņ jai byutu juoatsagrīž.

Un kai ir tagad – tei ir vairuok vydslaiku voi pyrmūs kristīšu Bazneica?
Maņ ruodīs, ka tagad vairuok atsagrīž pi pyrmsuokumim. Varbyut na vysur, bet vysmoz tai jiut. Tys ir ari zynomā mārā atkareigs nu poša prīstera personeibys. Bet lyugšonu kūpīnuos, ari jaunīšu kūpīnuos var just sirsneigumu, vīnkuoršeibu. Ari tū, ka tev nav juoatstum nivīns cylvāks, pat vysleluokais griecinīks, vajaga jū ari saprast, navys pasaceļt jam puori. Myusim jau ari bierneibā tys beja īlykts, ka Dīvs ir taids, kas stuov puori, kaut kur augši dzeivoj i tū viņ vysu laiku verās, kai tevi struopeit. Vīns prīsters maņ tū tai labi sacieja, ka navajaga dūmuot, ka Dīvs ir kai ceļu policists i tū vīn gaida, lai tev izlyktu kaidu struopi par uotruma puorsnīgšonu. Tūmār mes tai asam pīroduši nu Juo tikai beitīs, navys Jū mīļuot.

Nav gryuts pījimt, ka Dīvs nav taids borgs, ka Jis ir Mīlesteiba?
Tys ir gryuts, ja ilgu laiku tev ir muoceits, ka Jis ir borgais Dīvs, kurs tū viņ dora, kai vysus struopej. Kur atrost tū vydusceļu storp tim divejim?

Ar Annu Rancāni sasarunuoja Maija Zepa /Interveja gatavieta „Katuoļu kalenderam” 2013. godam/

Karteņa nu LaKuGys arhiva

Roksts sagataveits projekta “Latgalīšu rokstu volūdys vosorys seminars “Roksti!”” laikā ar Vaļsts Kulturkapitala fonda Latgolys Kulturys programys i Kulturys ministrejis atbolstu.

Print Friendly, PDF & Email