Vuocīšu ceppelinu brīsmas /Vacūs gazetu viests

Vuocīšu ceppelinu brīsmas /Vacūs gazetu viests

Itūreiz rubrikā “Vacūs gazetu viests” viereiba na tik daudzi pošai nūtikšonai, cik 1917. goda volūdai. 

Nu solas Dago leidz Petrogradai pa taisnū liniju atsarūn apmāram 400 verstu, tys ir taids tuoļums, kuru vuocīšu daži tipi ceppelinu puorskīn uz vīnu un ūtru golu bez atpyutas. Pašu laik vuocīšu gaisa flotē atsarūn treis tipi:

1) tai saucamais, jiuru tips, lieluma māŗā, kurs aptver 27 000 kubiskū metru, skrīn apmāram 90 verstu stuņdē un bez nūstuošonas var skrīt tuolkumu ap 630 verstu.

2) Viers-ceppelins, lieluma mārā kurs aptver 30 000 kubiskū metru, skrīn apmāram 95 versti stuņdē un bez atsapyusšonas puorskīn apmāram 800 verstu. Tai tad šitam tipam bez atpyutas ir īspiejams puorskrīt nu Dago solas uz Petragradu i aizalaist atpakaļ.

3) Tai saucamais titan-viers-ceppelins, lieluma mārā kurs aptver 54 000 kubiskū metru, ar skrīšonmas dreižumu stundē apmāram 100 verstu, kurs var bez nūstuošonas puorskrīt nu 1000 leidz 1200 verstu.

Vuocīši seņ jau beja aizinteresēti šimā, lai apguost myusu Baltijas jiuras aizsorgojuma liniju un pītyvynuot sovus ceppelinus tik tyvu, ka byutu varams ar sovim ceppelinim sasnēgt Petrogradu.

Tagad jī šitū sasnēdza.

Na vīn titan-viers-ceppelini, kuri ceļas austumā apmāŗam 5 versti un var jemt leidza 15 tonnu (tonna sver apmāram sešdesmit divi pudi) gryutuma un 30 – 40 cylvāku, var aizskrītuz Petrogradu un atpakaļ, bet i viers-ceppelini. Bez tam titan-viers-ceppe;lins apbruņuots ar 10-12 lūžu metiejim, nas ar sevi divi dreiži šaunamus lelgobolus un apmāram 100 bombu.

Olūts: DRYWA– Rēzekne, 1917. g. 11. oktobrī. – Nr. 38. – 3. pl.

Karteņa “Cepelins puor Reigu” nu letonika.lv materialim.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Mar
30
Sai
15:00 Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Mar 30 @ 15:00 – 16:30
Izruodis pamatā ir ukraiņu dramaturga Aleksandra Mardaņa luga “Muotis i meitys” (“Дочки-матери”), lugu latgaliski tulkuojuse Kristīne Veinšteina. Tei byus gondreiž kriminala komedeja Olega Šapošnikova režejā i viesteis par div liktiņa nalutynuotom sīvītem, kurys par speiti vysim[...]
Mar
31
Svā
all-day Izstuode “Latgales keramikas stā... @ Daugovpiļs Muola muokslys centrs
Izstuode “Latgales keramikas stā... @ Daugovpiļs Muola muokslys centrs
Mar 31 all-day
Da 31. marta Daugovpiļs Muola muokslys centra izstuožu zālē apsaverama Tautys lītiškuos muokslys studejis “Latgale” izstuode “Latgales keramikas stāsti”, kurā apkūpuoti studejis lobuokī dorbi, viestej informaceja Daugovpiļs piļsātys sātyslopā. “Kotrys dorbs sovā byuteibā ir unikals i naatkuortojams, kotram[...]