Itūreiz rubrikā “Vacūs gazetu viests” viereiba na tik daudzi pošai nūtikšonai, cik 1917. goda volūdai. 

Nu solas Dago leidz Petrogradai pa taisnū liniju atsarūn apmāram 400 verstu, tys ir taids tuoļums, kuru vuocīšu daži tipi ceppelinu puorskīn uz vīnu un ūtru golu bez atpyutas. Pašu laik vuocīšu gaisa flotē atsarūn treis tipi:

1) tai saucamais, jiuru tips, lieluma māŗā, kurs aptver 27 000 kubiskū metru, skrīn apmāram 90 verstu stuņdē un bez nūstuošonas var skrīt tuolkumu ap 630 verstu.

2) Viers-ceppelins, lieluma mārā kurs aptver 30 000 kubiskū metru, skrīn apmāram 95 versti stuņdē un bez atsapyusšonas puorskīn apmāram 800 verstu. Tai tad šitam tipam bez atpyutas ir īspiejams puorskrīt nu Dago solas uz Petragradu i aizalaist atpakaļ.

3) Tai saucamais titan-viers-ceppelins, lieluma mārā kurs aptver 54 000 kubiskū metru, ar skrīšonmas dreižumu stundē apmāram 100 verstu, kurs var bez nūstuošonas puorskrīt nu 1000 leidz 1200 verstu.

Vuocīši seņ jau beja aizinteresēti šimā, lai apguost myusu Baltijas jiuras aizsorgojuma liniju un pītyvynuot sovus ceppelinus tik tyvu, ka byutu varams ar sovim ceppelinim sasnēgt Petrogradu.

Tagad jī šitū sasnēdza.

Na vīn titan-viers-ceppelini, kuri ceļas austumā apmāŗam 5 versti un var jemt leidza 15 tonnu (tonna sver apmāram sešdesmit divi pudi) gryutuma un 30 – 40 cylvāku, var aizskrītuz Petrogradu un atpakaļ, bet i viers-ceppelini. Bez tam titan-viers-ceppe;lins apbruņuots ar 10-12 lūžu metiejim, nas ar sevi divi dreiži šaunamus lelgobolus un apmāram 100 bombu.

Olūts: DRYWA. – Rēzekne, 1917. g. 11. oktobrī. – Nr. 38. – 3. pl.

Karteņa “Cepelins puor Reigu” nu letonika.lv materialim.