Sūļs iz prīšku

Sūļs iz prīšku

Ar unuceņu škurynuojom vosorā skaitamuos gruomotys voi tai saucamū „obligatū literaturu”. Jis riekinuoja, cik godu kurs autors ir nūdzeivuojs. Kod daguojom da Margaritys Stārastis, suocem apbreinuot juos boguotū myužu. Jau 98! A puisāns saceja: „Es dūmoju, ka jei tik iļgi dzeivoj par tū, ka jai pošai ir prīca par sovim zeimiejumim, lela prīca bārnim i ari Dīvam.”

Muokslineica teišam ir lobs pīmārs tam, kai dzeivis laikā sasnēgt taidu sova dorba atzeišonu. Tikai… Na jau vysod tys ir atkareigs nu poša ceņteiguo dareituoja. Es itamā sakareibā par latgalīšu volūdnīkim i tū, ka vysai gars i kryvasains beja ceļš leidz LR Tīslītu ministrejis Vaļsts volūdys centrā 2007.goda 28.septembrī pījimtūs i apstyprynuotūs „Latgalīšu pareizraksteibys nūsacejumu”. Puormatumu par jūs golvom ir birs daudz, ari niu tī nav beigušīs. Vysu leluokais „krisšonys akmiņs” izaruodeja divskaņa „uo” pīduovuojums. Leidz tam latgalīšu raksteibā itys divskaņs beja viņ garuo ō izskotā.

Nu ir jau juoatzeist, ka mes, latgalīši, asam stypri viņ konservativi cylvāki. Pošai, lai gon ar latgaliskuos raksteibys lītom ir bejuse saskare jau nu paguojušuo godu symta 70. godu, kod studieju LU Filologejis fakultatis Žurnalistikys nūdaļā i interesiejūs par Latgolys presis viesturi, beja gryuši itū jaunynuojumu pījimt. I tai eisti tys nūtyka viņ tod, kod goda garumā „Latgales Radio” vadeju rubriku „Volūdys vaicuojums” i latgaliskūs tekstus beja juoroksta vairumā. Tod saprotu, ka ar divskani tys ir daudz organiskuok, plyustūšuok, vīgļuok.

Pi tam jaunī „Latgalīšu pareizraksteibys nūsacejumi” ir vysai elasteigi i saprūtūši attīceibā iz vacuokuos paaudzis īmīļuotū ō. Nūteikumūs tū ir atļauts lītuot. Saprūtams, viņ vīna roksta ītvorūs nadreikst byut sajaukta „putra ar kuopustim”, prūti, lītuots gon vīns, gon ūtrys.

Ari satraukumam par tū, ka teik apīti veiskupa prof. Pītera Stroda i juo komandys izstruoduotī pareizraksteibys nūsacejumi, nav pamata, jo 1929. godā Izgleiteibys ministrejā apstyprynuotī nūsacejumi ir paredziejuši turpmuoku raksteibys problemu rysynuošonu ar divskaņa „uo”, „ie” īvīsšonu i golūtņu sakuortuošonu.

Deļ tuo, atdzymstūt latgaliskajai presei i literaturai, 1989. godā tyka izveiduota ortografejis komiseja profesora Ontona Breidaka vadeibā, a piec profesora aizīšonys myužeibā 2002.godā, Latgalīšu raksteibys apakškomisejis prīkšsādātuoja pi LR Tīslītu ministrejis Vaļsts volūdys centra Latvīšu volūdys ekspertu komisejis beja volūdneica Dr. philol. Anna Stafecka. Tuos sastuovā ari volūdneica Dr. philol.  Lideja Leikuma i Dr. philol. Anna Vulāne.

Sirsneigs Paļdis latgalīšu raksteibys patriarham veiskupam Pīteram Strodam i myusu dīnu volūdnīkim, ari cytim ituos komisejis daleibnīkim: Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis skūluotuoju asociacejis vadeituojai Veronikai Dundurei, dzejneicai Annai Rancānei, Dr. philol. Skaidreitei Kalvānei, Dr. Philol. Ilzei Spergai, Latgolys Studentu centra vaļdis pr. Ilonai Zaicevai, prīsteram Lic. theol. Edgaram Cakulam, diplomatam i volūdnīkam Albertam Sarkaņam, LKC izdevnīceibys vadeituojam Juoņam Elkšņam. A vysleluokais paļdis myusu Muotei Latgolai par taidu sirdsgudru, sovu volūdu „sauleitē ceļt” grybūšu meitu i dālu aukliejumu!!!

Nu praktika vīdūkļa verūtīs, bet žurnalists taids praktiks ari ir – tikai volūdnīku īveiktuo lītuotuojs, jūs izstruoduotūs volūdys normu īvāruotuojs – varu saceit, ka golvonuo pozitivuo divskaņa „uo” nūzeime byus latgalīšu raksteibu vuicūtīs. Prīks, ka tū ir pījāmuši jaunuos paaudzis cylvāki, kuru rūkuos latgaliskuos raksteibys byut voi nabyut, nuokūtne. I niu teišam ir pādejuo šalteņa tū dareit skūluos, jo pretejā gadejumā myusu volūdys atteisteibys īspieja paliks tikai mutvuordūs, par tū ka cīši labi zynu, cik ir tūs realūs raksteituoju latgaliski.

I pīminēsim vīnu, ka nakreit jau volūdnīkim tuos atzinis „nu gaisa”: teik skaiteiti i puorskaiteiti senejī i vyssenejuokī rokstu dorbi (latgalīšim pyrmuo Latgolys latvīšu rokstu volūdā sasaglobuojušuo gruomota ir evaņgeleju tulkuojumi „Evangelia toto anno..” 1753), pieteiti i saleidzynuoti dialekti, tūs izplateibys areals, teik vātrainai sprīsts, puorsprīsts i izsuopāts… Na veļti profesors Leonards Latkovskis (sen.), kurs zynuoja 15 volūdu, asūt naktīs sepiniejs par naatrysynuotim latgalīšu raksteibys vaicuojumim. Deļ tuo varu drūši saceit, ka tys, kas izdareits tagad, ir lels sūļs iz prīšku. Pi tam vyss tī ir piec veiskupa Pītera Stroda īceru, viņ eistynuots cytys paaudzis laikā.

Maruta Latkovska

Kartenis nu Marutys Latkovskys personeiguo arhiva

Print Friendly, PDF & Email

Komentari

Nūtikšonu kalendars

Oct
29
Pīk
19:00 Grupys “Baltie lāči” koncertprog... @ Preiļu nūvoda kulturys centrs
Grupys “Baltie lāči” koncertprog... @ Preiļu nūvoda kulturys centrs
Oct 29 @ 19:00
Grupys “Baltie lāči” koncertprograma “Tirgus stāsti” @ Preiļu nūvoda kulturys centrs
Grupa “Baltie lāči” aicynoj iz jaunu koncertprogramu “Tirgus stāsti”. Itymā naparostajā tiergā ir vareiba saklauseit i izjust vysu, kū sirds gryb – gon dzīsmis i dzeju, gon smīklus i osorys. Ar dzīsmem i dzeju izdaiļuots,[...]
Oct
30
Sai
09:45 Dorbu īsnīgšona Latgolys muoksli... @ Latgolys Kulturviesturys muzejs
Dorbu īsnīgšona Latgolys muoksli... @ Latgolys Kulturviesturys muzejs
Oct 30 @ 09:45
Dorbu īsnīgšona Latgolys muokslinīku izstuodei Rudens 2021 "Pēdas/Pādi" @ Latgolys Kulturviesturys muzejs
Latgolys Kulturviesturis muzejs aicynoj Latgolys muokslinīkus leidz 30. oktobram īsnīgt dorbus rudiņa izstuodei. Ituo gods rudiņa izstuodis moto ir tema “Pēdas” aba latgaliski “Pādi”. Pādi, kū mums atstuoj nūtikšonys, satyktī cylvāki, šaļtenis.  Izstuodis aptuvenais laiks[...]
Oct
31
Svā
14:00 Spēle “Ziemeļlatgales detektīvi” @ Zīmeļlatgola
Spēle “Ziemeļlatgales detektīvi” @ Zīmeļlatgola
Oct 31 @ 14:00
Spēle "Ziemeļlatgales detektīvi" @ Zīmeļlatgola
Aicynoj pīsadaleit spēlē, kura topuse Bolvu Centralajai bibliotekai sadarbeibā ar Viļakys nūvodu turisma informacejis specialistem, projektā “Ziemeļlatgales detektīvi”.  Spēlē varēs īpazeit Zīmeļlatgolys dobys i kulturviesturis objektus, kai ari turisma pīduvuojumu – kūpā izpyldūt 121 aizdavumu. [...]
18:00 Foto izstuode “Raiņa dzejolis fo... @ Raiņa muzejs "Jasmuiža"
Foto izstuode “Raiņa dzejolis fo... @ Raiņa muzejs "Jasmuiža"
Oct 31 @ 18:00
Foto izstuode "Raiņa dzejolis fotogrāfijā" @ Raiņa muzejs "Jasmuiža"
Nu 5. maja da 31. oktobra Raiņa muzeja “Jasmuiža” breivdobys teritorejā, Preiļu nūvoda Aizkaļnē, apsaverama foto izstuode “Raiņa dzejolis fotogrāfijā”. Vaira informacejis par izstuodi ITE. 
Nov
5
Pīk
15:30 Ievys Pīgoznis tīšsaistis lekcej... @ Tīšsaistē
Ievys Pīgoznis tīšsaistis lekcej... @ Tīšsaistē
Nov 5 @ 15:30 – 15:50
Laikā nu 1. da 5. novembra byus Latvejis Kulturys akademejis starptautyskuo konferenču sereja “Kultūras krustpunkti XV”, kurys laikā tīšsaistē. varēs dzierdēt kulturviesturnīcis Ievys Pīgoznis lekceju “Tradicionālā apģēba pētniecības un rekonstrukcijas problēmas: ieskats Latgales zeķu izpētē”. [...]