Sūļs iz prīšku

Sūļs iz prīšku

Ar unuceņu škurynuojom vosorā skaitamuos gruomotys voi tai saucamū „obligatū literaturu”. Jis riekinuoja, cik godu kurs autors ir nūdzeivuojs. Kod daguojom da Margaritys Stārastis, suocem apbreinuot juos boguotū myužu. Jau 98! A puisāns saceja: „Es dūmoju, ka jei tik iļgi dzeivoj par tū, ka jai pošai ir prīca par sovim zeimiejumim, lela prīca bārnim i ari Dīvam.”

Muokslineica teišam ir lobs pīmārs tam, kai dzeivis laikā sasnēgt taidu sova dorba atzeišonu. Tikai… Na jau vysod tys ir atkareigs nu poša ceņteiguo dareituoja. Es itamā sakareibā par latgalīšu volūdnīkim i tū, ka vysai gars i kryvasains beja ceļš leidz LR Tīslītu ministrejis Vaļsts volūdys centrā 2007.goda 28.septembrī pījimtūs i apstyprynuotūs „Latgalīšu pareizraksteibys nūsacejumu”. Puormatumu par jūs golvom ir birs daudz, ari niu tī nav beigušīs. Vysu leluokais „krisšonys akmiņs” izaruodeja divskaņa „uo” pīduovuojums. Leidz tam latgalīšu raksteibā itys divskaņs beja viņ garuo ō izskotā.

Nu ir jau juoatzeist, ka mes, latgalīši, asam stypri viņ konservativi cylvāki. Pošai, lai gon ar latgaliskuos raksteibys lītom ir bejuse saskare jau nu paguojušuo godu symta 70. godu, kod studieju LU Filologejis fakultatis Žurnalistikys nūdaļā i interesiejūs par Latgolys presis viesturi, beja gryuši itū jaunynuojumu pījimt. I tai eisti tys nūtyka viņ tod, kod goda garumā „Latgales Radio” vadeju rubriku „Volūdys vaicuojums” i latgaliskūs tekstus beja juoroksta vairumā. Tod saprotu, ka ar divskani tys ir daudz organiskuok, plyustūšuok, vīgļuok.

Pi tam jaunī „Latgalīšu pareizraksteibys nūsacejumi” ir vysai elasteigi i saprūtūši attīceibā iz vacuokuos paaudzis īmīļuotū ō. Nūteikumūs tū ir atļauts lītuot. Saprūtams, viņ vīna roksta ītvorūs nadreikst byut sajaukta „putra ar kuopustim”, prūti, lītuots gon vīns, gon ūtrys.

Ari satraukumam par tū, ka teik apīti veiskupa prof. Pītera Stroda i juo komandys izstruoduotī pareizraksteibys nūsacejumi, nav pamata, jo 1929. godā Izgleiteibys ministrejā apstyprynuotī nūsacejumi ir paredziejuši turpmuoku raksteibys problemu rysynuošonu ar divskaņa „uo”, „ie” īvīsšonu i golūtņu sakuortuošonu.

Deļ tuo, atdzymstūt latgaliskajai presei i literaturai, 1989. godā tyka izveiduota ortografejis komiseja profesora Ontona Breidaka vadeibā, a piec profesora aizīšonys myužeibā 2002.godā, Latgalīšu raksteibys apakškomisejis prīkšsādātuoja pi LR Tīslītu ministrejis Vaļsts volūdys centra Latvīšu volūdys ekspertu komisejis beja volūdneica Dr. philol. Anna Stafecka. Tuos sastuovā ari volūdneica Dr. philol.  Lideja Leikuma i Dr. philol. Anna Vulāne.

Sirsneigs Paļdis latgalīšu raksteibys patriarham veiskupam Pīteram Strodam i myusu dīnu volūdnīkim, ari cytim ituos komisejis daleibnīkim: Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis skūluotuoju asociacejis vadeituojai Veronikai Dundurei, dzejneicai Annai Rancānei, Dr. philol. Skaidreitei Kalvānei, Dr. Philol. Ilzei Spergai, Latgolys Studentu centra vaļdis pr. Ilonai Zaicevai, prīsteram Lic. theol. Edgaram Cakulam, diplomatam i volūdnīkam Albertam Sarkaņam, LKC izdevnīceibys vadeituojam Juoņam Elkšņam. A vysleluokais paļdis myusu Muotei Latgolai par taidu sirdsgudru, sovu volūdu „sauleitē ceļt” grybūšu meitu i dālu aukliejumu!!!

Nu praktika vīdūkļa verūtīs, bet žurnalists taids praktiks ari ir – tikai volūdnīku īveiktuo lītuotuojs, jūs izstruoduotūs volūdys normu īvāruotuojs – varu saceit, ka golvonuo pozitivuo divskaņa „uo” nūzeime byus latgalīšu raksteibu vuicūtīs. Prīks, ka tū ir pījāmuši jaunuos paaudzis cylvāki, kuru rūkuos latgaliskuos raksteibys byut voi nabyut, nuokūtne. I niu teišam ir pādejuo šalteņa tū dareit skūluos, jo pretejā gadejumā myusu volūdys atteisteibys īspieja paliks tikai mutvuordūs, par tū ka cīši labi zynu, cik ir tūs realūs raksteituoju latgaliski.

I pīminēsim vīnu, ka nakreit jau volūdnīkim tuos atzinis „nu gaisa”: teik skaiteiti i puorskaiteiti senejī i vyssenejuokī rokstu dorbi (latgalīšim pyrmuo Latgolys latvīšu rokstu volūdā sasaglobuojušuo gruomota ir evaņgeleju tulkuojumi „Evangelia toto anno..” 1753), pieteiti i saleidzynuoti dialekti, tūs izplateibys areals, teik vātrainai sprīsts, puorsprīsts i izsuopāts… Na veļti profesors Leonards Latkovskis (sen.), kurs zynuoja 15 volūdu, asūt naktīs sepiniejs par naatrysynuotim latgalīšu raksteibys vaicuojumim. Deļ tuo varu drūši saceit, ka tys, kas izdareits tagad, ir lels sūļs iz prīšku. Pi tam vyss tī ir piec veiskupa Pītera Stroda īceru, viņ eistynuots cytys paaudzis laikā.

Maruta Latkovska

Kartenis nu Marutys Latkovskys personeiguo arhiva

Print Friendly, PDF & Email

Komentari

Nūtikšonu kalendars

Jun
19
Sai
09:00 Lielais latgaļu tirgus Ludzā @ Ludza
Lielais latgaļu tirgus Ludzā @ Ludza
Jun 19 @ 09:00 – 14:00
Lielais latgaļu tirgus Ludzā @ Ludza
19. junī nu 9.00 leidz 14.00 stuņdem Ludzys vacpiļsātā byus Lelais latgaļu tiergs.  Vaira informacejis par tiergu ITE.   
Jun
24
Cat
19:00 Jura Ostrovska 40 godu jubilejis... @ Mozuo Ludzys azara krosts
Jura Ostrovska 40 godu jubilejis... @ Mozuo Ludzys azara krosts
Jun 24 @ 19:00
Jura Ostrovska 40 godu jubilejis koncerts "Hej, bruoļ, latgalīt" @ Mozuo Ludzys azara krosts
24. junī 19.00 stuņdēs grupys “Dvinskas muzikanti” dalinīks Jurs Ostrovskis svieteis sovu 40 godu jubileju ar koncertu Ludzys azarā. Grybātuoji ir aicynuoti nūsadrūsynuot ar piknika pakluojenim i īt iz Mozuo Ludzys azara krostu, lai varātu[...]
Jun
27
Svā
20:00 Māra Čačkys personalizstuode “Kl... @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Māra Čačkys personalizstuode “Kl... @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Jun 27 @ 20:00
Māra Čačkys personalizstuode "Klātienes dialogi" Daugovpilī @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Nu 7. leidz 27 juņam Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejā var apsavērt muokslinīka Māra Čačkys lelformata dorbu personaliztuodi “Klātienes dialogi”. Izstuode īzeimej sasatikšonu jeb īspieju otkol apmeklēt muzejus i izstuodis kluotīnē, publiski sasatikt ar Māra[...]
Jul
4
Svā
20:00 Tematiskuo izstuode “Politiķei, ... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Tematiskuo izstuode “Politiķei, ... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Jul 4 @ 20:00
Tematiskuo izstuode "Politiķei, pedagoģei un sabiedriskajai darbiniecei V. Seilei 130" @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Atzeimejūt pedagogis, politikis i sabīdryskuos darbinīcis Valerejis Seilis (1891-1970) 130 jubileju, nu 15. maja da 4. juļa Latgolys Kulturviesturis muzejā varēs apskateit tematiskū izstuodi par gūdu V. Seilei, kai ari īsapazeit ar juos davumu i[...]
Jul
16
Pīk
20:00 Dasasaceišona vosorys kursim “Vo... @ Tīšsaistē
Dasasaceišona vosorys kursim “Vo... @ Tīšsaistē
Jul 16 @ 20:00
Dasasaceišona vosorys kursim "Vosoruošona 2021" @ Tīšsaistē
Nu 8. da 14. augusta Rēzeknis nūvoda Rogovkā nūtiks latgalīšu volūdys i kulturys vosorys kursi “Vosoruošona – 2021”. Tymūs aicynuoti dasadaleit školuotuoji nu vysys Latvejis, kas školuos vuica ci tyvuokajā laikā planavoj vuiceit latgalīšu rokstu[...]