“Kolnasāta” 20. julī

“Kolnasāta” 20. julī

“Kolnasātā” itūnedeļ izskaņ ūtruo daļa sarunai ar Līgu Kondrāti. Jei ir Ludzys nūvoda Turisma i informacejis centra vadeituoja i Latgolys turisma asociacejis „Ezerzeme” vaļdis prīšksādātuoja.

Sižetā nu Latgolys stuosts par Cirīša azara vylynuojumu Aglyunys nūvodā. Paguojšnedeļ Aglyunā, glaznainuo Cirīša azara krostūs, nūtics vierīneigs sporta i atpyutys pasuokums saimem “Cirīša azara vylynojums”. Tymā nūtyka sporta sacenseibys kai lelajim, tai vysu vacumu bārnim. Pasuokuma dalinīki īpazyna zvejnīku tradicejis, informativi izgleitojūšū dobys stygu, kai ari zorbingu azarā “Atbreivoj sovu īkšejuo kāmi”. Nūslāgumā vysi prīcojuos i doncuoja zaļumbalā. Ari Guna Zvīdre pabeja pi Cirīša azara i ir gotova par tū pastuosteit ari jums.

Vuordineicā Valentins Lukaševičs pastuosteis par Eliaša dīnu, kurū itū sastdiņ atzeimuoja piec vacuo kalendera.  Izaruod, ka tei ir svynoma dīna i senejī latgalīši taidu cīši labi zynuojuši. Kas ir Eliašs i kas ir juo dīna? Tū pastuosteis Vaļuks.

Kolnasata_juonugys

Zinis eisumā

Vysu vosoru, leidz 1. septembram, Latvejis Televizejis pyrmajā kanalā ruoda raidejumu cyklu „Cytaidi latviskais”, kas stuosta par Latgolu i latgalīšu kulturu. Kūpā byus 10 raidejumi. Raidejuma „Cytaidi latviskais” nūsaukums īt nu „Kolnasātys” klauseituojim zynamuo dzejnīka Valentina Lukaševiča dzejūļa. Raidejuma pamatdūmu izsoka vuordi: „latgalīši – jī ir tī poši latvīši, tikai cytaidi”.

Vosorā nav mīra latgalīšu grupai „Borowa MC”, kas klauseituoju viertiejumam julī nūdavuse dzīsmi „Rūtoj”, kurā tautyskī motivi atsakluoj myusdīneigā apdarē. Grupa atzeist, ka ar jaunū dzīsmi grib atsagrīzt pi sakņu – pi latgalīšu folklorys. Ideja par tautys dzīsmis „Rūtoj” apdari dzymuse grupys solistei Guntrai Kuzminai. Itymā vosorā grupa pīsadola ari dažaidūs piļsātu svātkūs i planavoj jauna albuma īraksteišonu.

Jau nu atkluošonys breiža turisti izruoda lelu interesi par Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centru i Austrumeiropā unikalū īspieju īpasazeit ar muokslinīka, abstraktuo ekspresionisma pamatlicieja Marka Rotko originaldorbim. Statistika ruoda, ka nu atkluošonys breiža gostūs bejušys vaira kai 22 tyukstūšys ļaužu, pyrmuos div tyukstūšys – jau pyrmajā dorba nedeļā. Apmaklātuoju vydā ir turisti kai nu pošu vaļsts, tai ari nu uorzemu – na viņ nu Eiropys, bet ari ASV, Kanadys i Australejis.

Daugovpilī, Saulis školā, ir sataiseita programa, kas pīduovoj div godu laikā apgiut pamatprasmis dorbam iz skotuvis. Tei nav bakalaura izgleiteiba, tok interesentim nu Latgolys ļaus apgiut aktīra profeseju i palikt struoduot Daugovpiļs teatrī. Taidā veidā pastuov cereiba īgiut papyldynuoju teatra trupai. Īstuojpuorbaudejumi īsasuoks augustā, gaideiti pretendenti nu 18 leidz 40 godim ar videjū izgleiteibu. Daugovpiļs teatris jau godim struodoj bez profesionaluo papyldynuojuma i juo trupa ir sarukuse leidz 16 aktīrim, kas naļaun veiduot daudzveideigu repertuaru i par daudz nūslūgoj asūšūs aktīrus.

Vēļ tikai julī apsaverama cyta izstuode – Latgolys regiona laikmeteiguos muokslys ekspoziceju „Untitledno2013” Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centrā, vaira nakai 60 muokslinīku dorbi.

27. julī 20 stuņdēs Preiļu piļsātys estradē nūtiks kasgadejuo Latgolys Šlagermuzykantu paruode, kurā apmaklātuojus prīcynuos pazeistamys i īcīneitys Latgolys grupys i izpiļdeituoji: „Drycānu dominante”, „Zenīts”, grupa „Ginc un es”, dueti Inga i Normunds, kai ari Kristīne i Alvis. Koncertā pīsadaleis Latvejis skaneiguokuo saime – ituo goda televizejis šova „Dzīdūšuos saimis” uzvarātuoji – Tihovsku saime nu Ludzys. Pasuokuma nūslāgumā ļusteigs nakts bals ar grupu „Bruģis”.

Latgolys Kulturviesturis muzejā Rēzeknē leidz 28. juļam izstuodē „Saulgrīži” apsaveramys muosklinīka Bronislava Pavlovska gleznys eļlis tehnikā i keramika Viktora Pankovska graciozī svečturi i vāzis.

Tim, kas nav bejuši Latgolys viestnīceibys „Gors” atkluošonā i redziejuši uzvadumu „Kieneņmeita. Latgolys puorsoka”, ir īspieja itū latgaliskūs daņču i dzīšmu spēli baudeit Storptautyskuo Baltejis jiurys regiona vaļstu eiskinu festivala „Open Place” laikā 31. julī. Uzvadumā pīsadola ap symts cylvāku, juo laikā paruodūt sovpateigū, dažaidu naceju ītekmātū Latgolys folklorys boguoteibu, ituos pusis muzykantu, doncuotuoju i spālātuoju prasmis. Storptautyskais Baltejis jiurys regiona vaļstu eisūs kinu festivals „Open Place” Rēzeknē nūtiks nu 31. juļa leidz 4. augustam Latgolys viestnīceibys „Gors”. Juo moto ir – dzeive kai kina. Festivals pīduovoj ari aktīra Ivara Kaļneņa jubilejis vokoru, Pleskovys simfonsikuo orkestra koncerts, 10. Storptautyskuo akardeonistu festivala nūslāguma koncerts.

Raidejuma komanda: Aigars Runčis, Daira Kokoreviča i Ilze Sperga.
Ka raidejums nasuoc skanēt automatiski, tod klausīs ITE.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Jan
26
Tre
vysu dīnu Nūvodpietnīceibys lasejumi prāve... @ Bolvu Nūvoda muzejs, tīšsaiste
Nūvodpietnīceibys lasejumi prāve... @ Bolvu Nūvoda muzejs, tīšsaiste
Jan 26 vysu dīnu
Nūvodpietnīceibys lasejumi prāvesta Alberta Budžis pīmiņai @ Bolvu Nūvoda muzejs, tīšsaiste
Gūdynojūt prāvesta Alberta Budžis (1930–1957–2017) atceri, Bolvu Centraluo biblioteka aicynoj pietnīkus pīsadaleit “Novadpētniecības lasījumos prāvesta Alberta Budžes piemiņai”. Tēmu lūks nav īrūbežuots, jis ītvar sevkuru pietnīku interesejūšu jūmu, kurys izpietis teritoreja ir Bolvu nūvods. Lasejumu[...]
Jan
28
Pīk
19:00 Gruomotys “Mīlas kastings” muzyk... @ Babeitis Kulturizgleiteibys centrs
Gruomotys “Mīlas kastings” muzyk... @ Babeitis Kulturizgleiteibys centrs
Jan 28 @ 19:00 – 21:00
Gruomotys "Mīlas kastings" muzykaluo prezentaceja @ Babeitis Kulturizgleiteibys centrs
28. janvarī 19.00 Babeitis Kulturizgleiteibys centra lelajā zalē, Piņkūs, nūtiks rakstneicys Ilzis Aizsilys gruomotys “Mīlas kastings” muzykaluo prezentaceja.   Par latgalisku nūskaņu pasaryupēs: rakstneica Ilze Aizsila i improvizators Viesturs Vizulis; muzykys grupa “Dabasu Durovys”; videjuos[...]
Jan
31
Pyr
22:00 Referatu pīsaceišona Latgolys ko... @ Tīšsaistē
Referatu pīsaceišona Latgolys ko... @ Tīšsaistē
Jan 31 @ 22:00
Referatu pīsaceišona Latgolys kongresam @ Tīšsaistē
2022. gods 31. janvars ir pādejuo dīna, kod 27.-29. aprelī nūteikūšajam Latgolys kongresam var pīsaceit sovus referatus. Kongresa tema – “Latgaliskuma kods Eiropā: nu volūdys da ekonomikai”. Aicynuojums pīsadaleit kongresā (ar referatu voi stenda referatu) ITE.[...]
Feb
5
Sai
18:30 Izruode “Pa Laimes lāča pēdām” @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Pa Laimes lāča pēdām” @ Daugovpiļs teatris
Feb 5 @ 18:30
Izruode "Pa Laimes lāča pēdām" @ Daugovpiļs teatris
5. februarī 18.30 stuņdēs Daugovpiļs teatrī byus nūsaverama muzykala puorsoka pīaugušajim “Pa Laimes lāča pēdām” Oļega Šapošnikova režejā, kas pyrmizruodi ar stuovaplausim pīdzeivuoja 10. decembrī. Izruode veiduota piec Andreja Upīša stuosta “Sūnu ciema zēni” motivu[...]
Feb
6
Svā
15:00 Izruode “Pa Laimes lāča pēdām” @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Pa Laimes lāča pēdām” @ Daugovpiļs teatris
Feb 6 @ 15:00
Izruode "Pa Laimes lāča pēdām" @ Daugovpiļs teatris
 6. februarī 15.00 stuņdēs Daugovpiļs teatrī byus nūsaverama muzykala puorsoka pīaugušajim “Pa Laimes lāča pēdām” Oļega Šapošnikova režejā, kas pyrmizruodi ar stuovaplausim pīdzeivuoja 10. decembrī. Izruode veiduota piec Andreja Upīša stuosta “Sūnu ciema zēni” motivu[...]