Senejūs pūdnīceibys tradiceju globuotuoji – Ušpeļu saime

Senejūs pūdnīceibys tradiceju globuotuoji – Ušpeļu saime

Ušpeļu dzymtys puorstuovi jau daudzus godus nu paaudzis paaudzē sagloboj i turpynoj sovu tāvu pūdnīceibys tradicejis. Ituos dzymtys puorstuovi pīder pi Sylajuoņu keramikys školys, nu kurys īt ari pazeistamuos keramiku dzymtys – Vylcāni, Pāvulāni. Ušpeļu keramikys dzymtys aizsuociejs beja Ontons Ušpeļs (vacuokais). Dzims 1912. godā Rēzeknis apriņča Sylajuoņu pogosta “Dūbēs” (tagadejā Rībeņu nūvodā), mirs 1993. godā.

Omotu vuiciejīs nu tāva, vītejim meistarim i rodim, kur bīži viņ gasteja Polikarpa Vylcāna i bruoļu Ryuču darbneicuos. Juo raženuokais darbeibys laiks ir piec Ūtruo pasauļa kara. Struoduojs Sylajuoņu tautys keramikys tradicejuos, darynuojs puorsvorā skrūzis, vāzis, īvuorejuma pūdus, kai ari svečturus. Dorbuojīs ari seikplastikā, seviški myuža nūgalē. Rodūši izkūps vysus Sylajuoņu tautys keramikai rakstureigūs tipus: vāzis, skrūzis, medaunīkus, ellis traukus. Darynuojs pušdīņu, kopeja i ola servizis, dekorativūs sīnys škeivus i svečturus. Veiduojs traukus ar daleju viersmys glaziejumu. Dorbi eksponāti nūvodu, republikys, Padūmu Savīneibys, kai ari Ušpeļu dzymtys izstuodēs Juosmuižā, Rēzeknē, Reigā. Dorbi atsarūn vysu nūzeimeiguokūs Latvejis muzeju fondūs, kai ari daudzuos privatkolekcejuos.

Pūdnīku gaitys turpynuoja juo treis dāli – Ontons, Pīters i Viktors. Ontons Ušpeļs jaunuokais dzims 1944. godā, vuicejīs Rēzeknis Lītiškuos muokslys vydsškolys Keramikys nūdaļā, kur beidzūt pīsavierš tautys pūdnīceibai, saglobuodams Sylajuoņu keramikys centra tradicejis. Jis stažējuos pi tāva i kaimiņa Polikarpa Černavska. Jis ir cīši saisteits ar vacū zemnīku pasauļa pūdnīceibu, labi pazeist vacuos pūdu darinuošonys tradicejis. 1972. godā nu “Dūbem” puorsaceļ iz Garīmkolnim, natuoli nu Maltys. Taisa vāzis, kur formys atlasynuotys nu saimnīceibys trauku apveidim.

Ontons uspels

Ontons Ušpeļs izruoda sovus dorbus Jasmuižā. Karteņa: LaKuGys arhivs.

Rads daudzveideigys variacejis vāraunīka, medaunīka i tūs apvārstū formu vāzem. Pīsavierš sīnys škeivu taiseišonai, škeivi rūtuoti ar molu viļņuojumu, plastiskūs īspaidejumu jūslom i vyrpys leiklūčim. Pasaruoda ar ūtu gleznuotī roksti. Ontons Ušpeļs darynoj ari svečturus, panuokumi sasnāgti mienesteņa i jumteņa tipa plokonajūs svečturūs. 1972. godā uzjimts Muokslinīku savīneibā. 1982. godā nūtyka personalizstuode Moskovā. Pi juo darbneicā stažiejīs Leonards Vincevičs i Voldemārs Voguls.

Pīters Ušpeļs pīdzims 1950. godā, mirs 2003. godā, keramiku vuicejīs pi tāva Ontona i dzymtys rodim Sylajuoņūs, meistareibu pylnveiduojs pi A.Paulāna. Sasnīdzs augstu meistareibys pakuopi saimnīceibys i dekorativūs trauku darynuošonā. Keramikai rakstureiga silueta lineju teireiba i kolorita smolkums. Lela nūzeime P.Ušpeļa topšonā par keramiki beja dzymtys tradicejom. Tautys daiļomota meistare ir ari juo dzeivisbīdre Staņislava. P. Ušpeļa dorbi Latgolys keramikys labuokuos tradicejis apvīnoj ar rodūši meklejūšuo gora individuali naatkuortojamom izpausmem.

Viktors Ušpeļs dzims 1957. godā, darynoj golvonūkuort lītojamus i dekorativus traukus – vāzis, skrūzis, pūdus, medaunīkus i ellis traukus. Apdarē izmontoj daudzveideigus grafiskūs, gleznīciskūs i plastiskūs izteiksmis leidzekļus.

Aivars Ušpeļs dzims 1974. godā, omotu īsavuicejs pi dzeda Ontona, tāva Ontona, dzjadzem Viktora i Pītera. Jau pīcu godu vacumā suocs veiduot svilpaunīkus, kurim sekuojušys naudys kruotuveitis, stabulis, rūtuotys ar tautu meitom, tautu dālim, muzykantim i puosoku tālim. Atsakuopūt nu Sylajuoņu meistarim rakstureiguos kruosaineibys, glazuru lītoj cīši attureigi i izkūp muola plasta dabiskū, pelieceigū tūņu i sviepiejuma tehnologejis koloristiku.

Aivars uspels

Aivars Ušpeļs sovā darbneicā. Karteņa: LaKuGys arhivs.

Sovā darbeibā lelu uzmaneibu pīvierš tradicionalūs muola apstruodis pajiemīņu pieteišonai i saglobuošonai, izmontoj cylvākam i videi nakaiteigu tehnologeju i cenšās paceļt amatnīceibys prestižu, organizejūt izstuodis, kai ari eistynojūt vysaidus projektus. Pādejūs godu laikā seviški aktivi teik popularizāta svāpātuo aba tai sauktuo dyumuotuo, ari malnuo keramika, taidā veidā paplašynojūt prīškstotus par Latgolys keramiku i keramiku vyspuor, kas bīži viņ apsarūbežoj ar zynuošonom par glazietajim izstruoduojumim.

Andris Ušpeļs ir jaunuokais keramiku Ušpeļu dinastejis puorstuovs, dzims 1976. godā. Suoce vuiceitīs keramikys pamatus tāva Pītera Ušpeļa darbneicā. Andris Ušpeļs izkūp i atteista Sylajuoņu keramikys tradicejis (trauku formys, glaziejuma koloritu), darynoj golvonūkuort svečturus, sviļpaunīkus, naudys kruotuveitis, sagobojūt tradicionalūs kompozicejis principu skaidreibu. „Viss, kas nācis no vecā Antona rokām, bija ierasti vienkāršs un tanī pašā reizē smalki ieausts kopējā Latgales keramikas dekoratīvo tradīciju spektrā,” roksta Ontons Kūkojs. Ušpeļi muocēja organiski apvīnuot godusymtūs izkristalizātuos pamatvierteibys, kurys teik saglobuotys vēļ leidz itai šaļtei.

 

Roksta autore: Rita Gruševa

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Jun
20
Cat
15:00 Etnografejis izstuodis “Atpakaļ ... @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Etnografejis izstuodis “Atpakaļ ... @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Jun 20 @ 15:00 – 16:30
20. junī 15.00 stuņdēs Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejā tiks atkluota etnografejis izstuode nu muzeja kruojuma “Atpakaļ mājās”. Izstuodē eksponāti autentiski prīškmati, kas tyka lītuoti 20. g. s. pyrmajā pusē – dorbareiki, sadzeivis prīškmati. Etnografejis[...]