Izdūta Romona Spaitāna gruomota “Atceļnīks”

Izdūta Romona Spaitāna gruomota “Atceļnīks”

Paguojušuo goda beiguos Latgolys Kulturys centra izdevnīceibā izdūts dzejnīka Romona Spaitāna trešais dzejūļu kruojums Atceļnīks”.

atcelniks_large_coverDzejnīks Romons Spaitāns – eistajā vuordā Romualds Zarembo – dzims 1925. goda 28. septembrī Rēzeknis apriņča Dricānu pogosta Rūtaļu muojuos tureiga zeminīka saimē. Piec vītejuos pamatškolys beigšonys (1938) vuicuos Rēzeknis Vaļsts latvīšu gimnazejā (1943), breivlaikā vuocūt folkloru, pīrokstūt melodejis.

Atsagrīzs nu kara gaitom, īsastuoj Latvejis Vaļsts universitatis Filologejis fakultatis Klasiskūs volūdu nūdaļā, ari Muzykys školys vijūlis klasē. Universitati pabeidz ar viesturnīka diplomu (1966) i myuža leluokū daļu struodoj Ūgris rajona Liedmanis pamatškolā par viesturis školuotuoju i školys direktoru. Ir rūseigs sabīdriskajā dorbā, voda kori i ansambļus. Saimē izaudzynuoti divi bārni – meita i dāls, i niu jau izaugušs i aug jaunys atlaseitis: septeni unuki i septeni mozmozbārni. Par ilggadeju pedagoga i sabīdriskū darbeibu apbolvuots ar Treju Zvaigžņu ordiņa Sudobra gūda zeimi.

Leidza ar Atmūdu pasaruoda dzejnīka publikacejis latgalīšu presē, lai gon, kai soka autors pats, “muns dzejis olūteņš atsavēre vēļ sovulaik nacarātuos tautys atmūdys godūs, kod lauzēs uorā vyss dvēselis orūdūs aizturātais”. Izguojuši dzejūļi kruojumi: “Trešī gaiļi” (1999) i “Rudiņa orums” (2006).

Romona Spaitāna dzejai pīmeit gaišs sirds syltums, seviški rokstūt dzymtajā volūdā i par dzymtū Latgolu. Bet juo dzejā jaušama ari dziļa suope par myusdīnu dzeivis nabyušonom i nataisneibom – i tod te ir gon drastisks humors, gon osa satira.

Zemis gors nav palaids vaļā dzejnīku leidz pat šai dīnai: “Zeme mani tur, nas i prosa sajimtū mīlesteibu i svieteibu atdūt koč ar syltu, breižim sasuopiejušu vuordu tamā pošā mīlajā muotis volūdā.”

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

May
8
Sai
10:00 Diskuseju cikls “Ar Eiropys tvie... @ Zoom
Diskuseju cikls “Ar Eiropys tvie... @ Zoom
May 8 @ 10:00 – 14:00
Diskuseju cikls "Ar Eiropys tvierīni Latgolā" 2021 @ Zoom
Lai veicynuotu jaunīšu radūšū dūmuošonu i ideju radeišonys spieju, uzlobuotu prezentaceju i komunikacejis prasmis, kai ari mudynuotu jaunīšus pīsadaleit sabīdreibai svareigu vaicuojumu rysynuošonā, ituo gods pavasarī turpynoj reikuot pasuokumu ciklu “Ar Eiropys tvierīni Latgolā”.  8.[...]
20:00 Gundegys Rancānis gleznu izstuod... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Gundegys Rancānis gleznu izstuod... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
May 8 @ 20:00
Gundegys Rancānis gleznu izstuode "Klātesot" @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Nu 14. apreļa da 8. maja Latgolys Kulturviesturis muzeja lūgu vitrinuos ir īspieja apsavērt muokslineicys Gundegys Rancānis gleznu izstuodi “Klātesot”. Karteņa: rezekne.lv
May
9
Svā
12:00 Koncerts “Pasavēros saulītē” @ YouTube
Koncerts “Pasavēros saulītē” @ YouTube
May 9 @ 12:00
Koncerts "Pasavēros saulītē" @ YouTube
Sagaidūt Muotis dīnu, Kulturys i tautys muokslys centrs “Ritums” pīduovoj virtualu tautys muzykys koncertu “Pasavēros saulītē”. Nu 9. maja 12.00 stuņdem tū varēs apsavērt kulturys centra YouTube kontā ITE. Koncertprogramu taisejuši Aīda, Asnate i Aurēlija[...]
15:00 Folklorys kūpys “Saime” dzīduošo... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Folklorys kūpys “Saime” dzīduošo... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
May 9 @ 15:00
Folklorys kūpys "Saime" dzīduošona pi krucifiksu @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Maja mieness nuok ar tradicionalīm maja dzīduojumim pi krucifiksu. Bolu nūvoda Vactilžys pogostā kotru maja svātdini 15.00 stuņdēs pi krucifiksu dzīduos foklorys kūpa “Saime”. Itūņedeļ – pi Malvīnes sātys.   
20:00 Māra Čačkys izstuode “Klātienes ... @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Māra Čačkys izstuode “Klātienes ... @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
May 9 @ 20:00
Māra Čačkys izstuode "Klātienes dialogi" @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Muokslys dīnu ītvorūs Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs aicynoj iz muokslinīka Māra Čačkys dorbu izstuodi “Klātienes dialogi”. Izstuode byus daīmama nu 26. apreļa da 9. maja.  Vaira par Māra Čačkys izstuodi ITE. Izstuodi varēs apsavērt[...]