Pyrms vairuoku godu “Latgolys Radejā” izskanieja 47 cykla “Volūdys vaicuojums” raidejumi, kurus sagataveja žurnaliste Maruta Latkovska. Nu paguojušuo goda suoku raidejumu materialus var puorskaiteit žurnalā “Katōļu Dzeive”, nu niu vareiba ar tim īsapazeit dūta ari LaKuGys skaiteituojim. Itūreiz publicejam raidejumu materialus nu “Katōļu Dzeivis” 2013. goda marta numera.

Trešais raidejums (atgrīziniskuo morfema -sa-)

Loba dīna!

Šudiņ “Volūdys vaicuojumā” kūpā ar Jums Maruta Latkovska.

Niu parunuosim par taidu vysai sasuopiejušu lītu myusu runā kai atgrīziniskū morfemu -sa-, kura bīži viņ, darynojūt darbeibys vuordus, teik pavysam aizmiersta. Pīm., sasateikam vītā dzieržam sokūt sateikamēs; nūsamozguot vītā skaņ nūmozguotīs i tt.

Ari dzīsmis “Jauneiba, jauneiba suortais veina trauks” pīdzīduojumu latgaliskojūt, dažs lobs “atsagrīz, atsagrīz” vītā vysai ceņteigi dzīd atgrīzīs, atgrīzīs.

Morfemu -sa- jis ir vīglu rūku palaids pasauļa viejūs.

Pasaceņssim tūmār īvāruot, ka augšzemnīku dialektā atškireibā nu lejzemnīku ar prīdiekli darynuotajūs darbeibys vuordūs storp prīdiekli i darbeibys vuorda sakni teik lykta atgrīziniskuo morfema -sa-.

I vēļ kas cīši svareigi. Latgalīšu runā nav pīļaunama ūtrreizeja atgrīziniskuos morfemys pīvīnuošona vuorda beiguos voi tuo golūtnē tod, ka tei atsarūn jau vuorda suokumā. Pīm., saceisim: pasavērt, navys pasavērtīs; nūsamozguot, navys nūsamozguotīs. Praktiski tys byutu vīgluok īvārojams tai, ka, īlīkūt atgrīziniskū morfemu -sa-, vuords golūtnē palīk eisuoks un ir vīnkuoršuok izrunojams.

Ir ari taidi vuordi, kur nu atgrīziniskuos morfemys -sa- palics tikai vīns burteņš voi skaņa a. Pīm., izaprīcuot, izavērt, izasmīt. Ari te bīži grākoj, sokūt: izprīcuotīs, izsmītīs, a juosoka: izaprīcuot, izasmīt.

Vēļ nu praktiskuos pusis es īteiktu ari sekojūšu puorbaudi. Ir vuordi, kur tei atgrīziniskuos morfemys -sa- izsvīsšona, aizmiersšona voi naīvāruošona nav taida “ausīs kreitūša”, pīm., jo runuotuojs soka: attīktīs, navys kai pareizi byutu juosoka atsatīkt, parunuotīs, navys pasarunuot.

Bet pamieginuosim nu darbeibys vuorda īsavērt izsvīst atgrīziniskū morfemu -sa i kas mums izīs? Vuordeņa īsavērt vītā radīs jaundarynuojums – īvērtīs. I kū niu!? Kū ar taidu īsuokt? Kai tautā soka – viņ  kačam zam astis. Te pareizrunys elektroniskuo Siļveja lelā bolsā sauktu: klaida, klaida, klaida! Taipoš ar vuordu dasadūrt. Nu izsvīdit morfemu –sa- i kas izīs? Piļneigi pareizi – izīs “dadūrtīs”. Redzit, cik uoreji nacylais divu burtu salykums var daudz dūt vuorda skaneigumam voi izsaukt tuo piļneigu sajukumu.

Deļtuo nu sirds aicynoju itū atgrīziniskū morfemu –sa- cīnā i gūdā turēt. Par tū ka mozs cineits, kai poši redzit, reizem guož vysai lelu vazumu.

Ar tū šudiņ “Volūdys vaicuojums” izskaniejs.

Paļdis par klauseišonūs!

Catūrtais raidejums (metafoneja)

Loba dīna!

Šudiņ “Volūdys vaicuojumā” ar Jums kūpā ir Maruta Latkovska.

Vēļ vīna nu latgaliskuos runys i rokstu īpatneibom ir tai sauktais patskaņu puorskanis lykums voi, vīnkuorši sokūt, patskaņu puorsaskaņuošona jeb metafoneja.

1. Kod a puorsaskaņoj iz e: pīm., azars, bet ezereņš, vadakla, bet vedekleņa, malns, bet meļniškys.

2. Kod garais ā puorsaskaņoj iz ie: pīm., bārzs – bierzeņš, dāls – dieleņš, lāns – lieneņš.

3. Kod o puorsaskaņoj iz a: pīm., kolns – kaļneņš, vonogs – vanadzeņš, smolks – smaļceņš, atzolys, bet atzalīši, Borova, bet boravīši.

4. I vysbeidzūt, kod cītais y puorsaskaņoj iz i: pīm., syls – sileņš, vylks – viļceņš, smylga – smiļdzeņa, sylts – siļteņš.

Metafoneja ir cīši seneja, aizviesturiska volūdys paruodeiba, seviški /k/ puorsaviersšona par /c/ palatalūs patskaņu prīškā, pīm., lītuvīšu vuords kelias myusu ceļš. Pi metafoniskom puormaiņom k un g teik maineits (pīm., ryka – riceņa, styga – stidzeņa).

Itom puormaiņom ir padūtys vysys vuordu škirys, atskaitūt īpašeibys vuordus. Pīm., mozs – mozeņš, bolts – boļtiņks.

Vēļ metafonejai nav padūti divskani un garais patskaņs ī. Pīm., bruoļs – bruoleits, sīrs – sīreņš. Ari svešvuordi kai samārā jauna paruodeiba metafonejai ir padūti cīši moz voi nimoz, bet attīceibā iz myusu pošu vuordim metafoniskuos puormainis juoīvāroj, cik īspiejams, styngri.

Deļtuo zynuosim, ka ir juosoka zyrgs, bet zirdzeņš, vyrza, bet virzeņa, dorbs, bet darbeņš.

Ar tū šudiņ “Volūdys vaicuojums” izskaniejs. Paļdis, ka klausejotēs!