“Volūdys vaicuojums”. 7. i 8. raidejums

“Volūdys vaicuojums”. 7. i 8. raidejums

Pyrms vairuoku godu “Latgolys Radejā” izskanieja 47 cykla “Volūdys vaicuojums” raidejumi, kurus sagataveja žurnaliste Maruta Latkovska. Nu paguojušuo goda suoku raidejumu materialus var puorskaiteit žurnalā “Katōļu Dzeive”, nu niu vareiba ar tim īsapazeit dūta ari LaKuGys skaiteituojim. Itūreiz publicejam raidejumu materialus nu “Katōļu Dzeivis” 2013. goda maja numera.

Septeitais raidejums (apstuokļa vuordi)

Loba dīna!

Latgolys radejis raidejuma rubrikā “Volūdys vaicuojums” ar Jums ir Maruta Latkovska .

Šudiņ parunuosim par apstuokļa vuordim, kuru izmontuošona myusu runā palykuse cīši vīnveideiga, jo daudzus nu jim asam pamatuši cytim, lobuokim laikim voi vīnkuorši damiersuši i izteikam ar puorcālumim.

Suoksim ar laika apstuokļa vuordim: nazkod (kaut kad), niule (nupat, tikko), vysod (vienmēr), tiuleņ (tūdaļ), cikom (kamēr).

Pīm., Nazkod bierneibā i sauleite beja syltuoka, i mieness spūdruoks.

Es jū niule satyku iz īlys. 

Vysod jei varēja mani paprīcynuot.

Nasasird, babeņ, es tiuleņ izsliegšu guni i īšu gulēt.

Cikom sova darbeņa napabeigšu, iz sātu naīšu.

Īsavērsim ari vītys apstuokļūs: vydā (iekšā) ej vydā (nāc iekšā). Te pi reizis atguodynuošu, ka latgalīšu runā navajadzātu lītuot puorcālumu nu lejslatvīšu nuokt, bet gon myusu pošu īt. Pīmāram, bolta guoja buorineite kai ar snīgu apsnyguse, na bolta nuoce buorineite.

Itys nalelai atkuopei, a niu atsagrīzsim pi vītys apstuokļa vuordu: apleik (apkārt) – līpai apleik skraideja bārni; nazkur (kaut kur) – nazkur aiz muokūņu pasaruodeja sauleite; supluok (blakus) – jis atsasāda supluok. Ir ari nu īpašeibys vuordu darynuoti apstuokli, pīm., lāns-lieni, dreizs-dreiži, lāts-lieši, zams-zemli.

Pīminēsim ari māra apstuokļa vuordus: cīši (ļoti) – pīm., cīši jau suopēja sirds, ka es iz tuos večerynkys natyku; gona (diezgan) – pīm., maņ itūs riceņu byus gona, nu jūs es paiesšu da seita.

A niu parunuosim par cālūņa i nūlyuka apstuokļa vuordim: deļkuo (kāpēc, kādēļ).

Īvāruosim, ka juosoka deļkuo, na kuopēc, kuodēļ, kai bīži dzierdīs runojam. Saceisim ari deļtuo, na tuopēc, tuodēļ. Lītuosim cālūņa i nūlyuka apstuokļa vuordu ni deļkuo ar nūzeimi tāpat vien, bez iemesla.

Pīmāram, gryuši sasamīreit, ka ni deļkuo, var saceit ari ni par kū jis mani apvainuoja. Saceisim ari partū, na tuopēc.

Nasmuodēsim apstuokļa vuorda prūjom sinonima paceli (vuordu roksta kūpā).

Pīmāram, es eju paceli. Saceisim ari iz rata, ar nūzeimi retumis i da valis ar nūzeimi pietiekami. I tai. Iz rata, nu da valis asu ar Jiusim parunuojuse.

Paļdis par klauseišonūs. Vysu lobu!

Ostuotais raidejums (prīvuordi)

Loba dīna!

Latgolys radejis viļņūs rubrika “Volūdys vaicuojums”. Ar Jums ir Maruta Latkovska.

Šudiņ mes parunuosim par prīvuordim.

Īvāruosim, ka atškireibā nu latvīšu literaruos volūdys latgalīšu rokstu volūdā prīvuordi: aiz, deļ, iz, nu, pi, piec draudzejās na ar dativa lūcejumu, bet ar genitivu. Runā tys bīži viņ nateik īvāruots. Deļtuo īsaklauseisim pīmārūs:

Aiz prīcys (kuo?), na prīkim (kam?) es nazynuoju, kū dareit.

Deļ cylvāku (kuo?), na cylvākim (kam?) jei guoduoja.

Iz puišu (kuo?), na puišim (kam?) vērēs jaunuo mārga.

Nu gostu (kuo?), na gostim (kam?) jis atguoja vieli.

Pi itūs draugu (kuo?), na itim draugim (kam?) jis jutuos breineigi.

Piec svātku (kuo?), na svātkim (kam?) mes suoksim jaunu dzeivi.

Latgalīšu runā atsaškir ari vairuoku prīvuordu lītuojums.

Pa vītā latgalīši soka par; pīm., par nakti leja leits – pa nakti lija lietus.

Vērtīs par gobolu – skatīties pa gabalu.

Iežu nazcik reižu par dīnu – pa dienu ēdu vairākkārt vai vairākas reizes.

Ari prīvuorda pāri vītā latgalīši soka par, pīm., braukt par azaru – braukt pāri ezeram; puorīt par pogolmu – pāriet pāri pagalmam; īt par pļovu – iet pāri pļavai.

Prīvuorda uz vītā latgalīšu rokstūs i runā ir juolītoj iz, pīm., iz ceļa, iz jumta, iz rotu, iz sātu, iz Radeju. Ari uzastuošonys iz skotuvis vītā byutu juosoka izastuošona, lai gon myusu pruotūs jau izaveiduojs stereotips i ar prīdiekli iz darynuojumu vuordā izastuošona mes pījamam viņ kai izastuošonu, pīm., nu spēlis, nu partejis, nu školys i tamleidzeigā nūzeimē, bet, lītojūt tū konkretā kontekstā, tok vysim byus saprūtams, par kaidu izastuošonu ir runa, jo myusu rokstu sistemā – prīvuorda voi prīdiekļa uz vīnkuorši nav.

Jo tū lītojam, tod tys ir puorcālums. A lobuok tūmār byutu, ka mes gon kuoptu, gon brauktu sovūs rotūs i nasmuodātu mozuo vuordeņa iz.

Īvāruosim ari tū, ka prīvuordu zam lītoj gon vītys (zam sūla), gon laika (zam leita – pirms lietus) nūzeimē. Pīm., zam leita bezdeleigys lidinēja pi pošys zemis, ar spuornu golim pi tuos dasadūrdamys.

Ir vēļ i cytys atškireibys prīvuordu lītuošonā, bet dūd, Dīveņ, myusim koč ituos atguoduot i ari sovā runā īvāruot!

 Ar tū šudiņ “Volūdys vaicuojums” ir izskaniejs. Paļdis par klauseišonūs. Vysu lobu!

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars