“Volūdys vaicuojums”. 15. raidejums

“Volūdys vaicuojums”. 15. raidejums

Pyrms vairuoku godu “Latgolys Radejā” izskanieja 47 cykla “Volūdys vaicuojums” raidejumi, kurus sagataveja žurnaliste Maruta Latkovska. Nu paguojušuo goda suoku raidejumu materialus var puorskaiteit žurnalā “Katōļu Dzeive”, nu niu vareiba ar tim īsapazeit dūta ari LaKuGys skaiteituojim. Itūreiz publicejam raidejumu materialus nu “Katōļu Dzeivis” 2013. goda oktobra numera.

15. raidejums (drukys aizlīgums)

Loba dīna! Latgolys Radejis viļņūs kūpā ar Jums Maruta Latkovska.

Tuolajā 1927.godā, kod kapucinu tāvs Tomass Gumpenbergs (Latgolā saukts par tāvu Tūmu) gribēja eistynuot sovu nūdūmu i kai misionars dūtīs iz Latveju, jis apcīmuoja Teresi Neuman, lai jei kū vaira pastuosteitu par latvīšim. Nu Dīva ar gaišredzeibu apveļteituo sīvīte sacejuse, ka latvīšu tautys dzeivuotspiejis nūslāpums asūt lyugšonuos par myrušajim. Tei, saprūtama līta, ir saļmu dzīduošona. Te myusu tautys tradiceja teik īvāruota styngri i saļmys dzīdoj latgaliski.

Īsaverūt myusu viesturē, pīminēsim ari tū, ka drukys aizlīguma laikā Bazneicys gruomotys beja vīneigais olūts, lai skaiteišonys gudreibuos smaltūs muotis školā pi rateņa, jo vysa bārnu izgleituošona dzymtajā volūdā atsaroda pošu zemnīku sastruoduotajuos rūkuos.

Drukys aizlīgums Latgolai tyka paziņuots ar krīvu cara vaļdeibys Īkšlītu ministra Konstantina fon Kaufmana cyrkularu nr. 7217 i atteiceigu pavodrokstu nu 1865.goda 6.oktobra. Myusu tautys reiceiba, kod oficialajuos školuos vaļdeja lozungi: po latišski govoritj strogo vospresčajetsa, i ceņtīni drukys aizlīguma laikā ir laikmats par sevi, kam ūtra leidzeiga nav vysā pasaulī. Tauta poša guoduoja par sovu gora dzeivi, turpynojūt poezejis mutiskuos tradicejis i puorrokstūt vacuos gruomotys. Cik symtim tyukstūšu ir bejs Latgolys mameņu, kurys, jimdamys paraugu nu Jaunovys Marijis muotis Annys, zīduoja laiku sovu atlaseišu školuošonai. Ar bārnu apvuiceišonu “sovā gruomotā” juos izgluobe gondreiž pusi Latvejis tautys nu puorsakrīvuošonys i galeiguo analfabetisma. Jau itys apstuoklis viņ prosa jom gūda vītu vysā Latvejis viesturē. Voi tod juos naīveice vaira par myusu tautys eposa varūni Luočpliesi?

I kai jutuos muotis sirds, kod varys koridorūs tyka apspīsta juos tāvu tāvu volūda, jimta nūst ticeiba, bārni padareiti par sovys muotis nūlīdziejim. Kas tod var byut vēļ suopeiguoks deļ muotis?!

Piec drukys aizlīguma atceļšonys 1904.g. par latgalīšu literaturu guoduoja tautys darbinīki. Pyrma tys nūtyka myusu inteligeņcis šyupelī Pīterpilī, tod dzimtinē, vāluok trymdā, kur, zynuotniskūs rokstu autorus īskaitūt, beja puori par 40 latgalīšu rakstnīku. Itymā periodā latgaliski izīt 32 nūsaukumu avīzis, 33 žurnali, 25 kalendari, 16 ābecis, 9 gramatikys, div` literaturys viesturis i cytys vuiceibu gruomotys. Voi tī nav pīteikūši stypri latgalīšu rokstu pastuoveišonys tradicejis līcinīki? Breivuos Latvejis laikā jau nu pyrmūs Naatkareiguos vaļsts pastuoveišonys dīnu latgalīšu literaturu školuos vuiceja kai pastuoveigu prīkšmatu.

Par latgaliskuo pīlītuošonys īspiejom runojūt, grybu saceit, ka nav jau aiz kolnu tī laiki, kod deputati Fraņcs Trasuns i Fraņcs Kemps Saeimā sovys runys suoce ar vuordim: “Muni Kungi…”, jo Latgolys pīsavīnuošonys Latvejai 1917. goda kongresa rezolucejā beja malns iz bolta raksteits: “Mes, Latgolys latvīši, apsavīnuodami ar Kūrzemis i Vydzemis latvīšim, paturēsim sovu pošvaļdeibu, pylnys pošnūteikšonys tīseibys volūdys, ticeibys, Bazneicys, školu i saimisteibys, kai ari zemis jautuojumā.”

Šūgod breineigajā maja mienesī mes svinēsim ituo kongresa 90 godu jubileju. Kai radzams kongresa rezolucejā, cytu tīseibu vydā ir atrūnamys garaņtejis ari latgalīšu volūdys pastuoviešonai (Raidejums izskaniejs ēterā 2007.godā).

Kaidā situacejā mes ituo jautuojuma sakarā atsarūnam niu – piec gondreiž 90 godu? Cik Latvejis vaļsts atbaļsteita ir myusu volūda? Cik jei niu vajadzeiga ir mums pošim? I kaidu mes redzim tuos nuokūtni? Padūmuosim!

A pīlītuojums myusu volūdai byus, jo viņ mes poši nasaceņssim tū par myrūni padareit i naspersim sovai volūdai ar kuoju. Voi ta latgalīts ir tik naapduovynuots cylvāks, ka nav spiejeigs īpazeit sovu boguotū kulturys montuojumu, apgiut latgalīšu rokstu volūdu, lai varātu drūši aplīcynuot pasauļam sovu ideņtitati?!

Leidz šam maņ redzējuos, ka Latgolys kulturviesturis nazynuošona ir tikai myusu pošu suope, niu vairuok dūmoju, ka tai tūmār vajag byut vysys Latvejis ryupei. Naseņ kaidā TV spēlē “Gribi byut miļjonars” vīns kungs jau gondreiž beja tics pi smukys naudys summys, kod ekranā pasaruodeja jautuojums: sakuortuot latgaliskūs laikrokstu nūsaukumus tūs izdūšonys seceibā. Jis izavēre cīši puorsteigts, izbreineits, pat varātu saceit – nūsabeids, ka nav nikuo taida dzierdiejs. Nasakavejūt atsateice nu atbiļdis i, saprūtama līta, naudys.

Kod gostūs beja atbraucs kaids cylvāks nu Italejis, jis, runojūt par volūdys situaceju sovā vaļstī, paskaidruoja, ka jūs zemē ir daudz vairuok par myusu trejim (vyds, augšzemnīku i lībiskū) dialektim, bet atškireiba ir tei, ka pi jūs, jo kaids nasaprūt ūtra dialektu, tei asūt tuo cylvāka problema, kurs napuorvolda cyta runys, navys tuo, kurs tamā izasoka. Izaver, ka tys ir pavysam vīnkuoršs, bet psihologiski breineigs rysynuojums. Dūta īspieja byut lapnam ar sovu volūdu, navys nu tuos kaunētīs.

Dūmoju, ka ari pi myusu ogruok voi vāluok latgaliskais ījims sev pīdareigu vītu. Skaidrys ir vīns, ka lelā mārā tys byus atkareigs nu myusu jaunuos paaudzis gribiešonys itam veļteit sovu sirdi i pruotu. Ar tū Volūdys vaicuojums ir izskaniejs. Paļdis, ka klausējitēs! Vysu lobu!

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars