Aizvadeitys “Atzolys”

Aizvadeitys “Atzolys”

Nu jau septeitū reizi aizvadeitys naformaluos apvuiceibys “Atzolys”, kas nūtyka nu ituo gods 10. juļa leidz 13. juļam, itū reizi – Bieržgalī. “Atzolys”ir izgleitojūša nūmetne, kū reikoj studenti nu bīdreibys „Latgolys Studentu centrs” deļ Latgolys jaunīšim, kam ir gribiešona īsapazeit tyvuok ar latgalīšu volūdu, raksteibu, kulturu i viesturi.

Pyrmuos “Atzolys” nūtyka 2004. godā, i tai sešus godus piec kuortys leidz 2009. godam. Piec 4 godu puortraukuma itymā godā “Atzolys” tyka atsuoktys, deļtuo jaunuos atlasis na tikai pīpiļdeja dalinīku ryndys, bet ari puormeja apvuiceibu organizatorus. Itūgod seminaru vadeja “Latgolys Studentu centra” bīdre Ingūna Semule, kas gon saglobuoja pyrmuokuos tradicejis, gon kūpā ar dalinīkim radeja jaunys.

Bieržgaļs jau ūtrū reizi pījēme atzolīšus sovā aizguodeibā. Īprīškejūs godus “Atzolys” nūtyka Kuorsovā, Baļtinovā, Dagdā, Rogovkā i Preiļūs, kur taipat kai itūgod Bieržgalī, nanūrymstami skanieja jaunīšu bolsi i dzīsmis. Pavysam apvuiceibys pulcynuoja 16 zynuotgrybūšus jaunīšus vacumā nu 17 leidz 22 godim, kas beja sabraukuši i nu Rēzeknis nūvoda, i nu Baļtinovys, Kuorsovys i Leiksnys.

Kotra dīna atzolīšim suocēs ar reita rūsmi, kū vadeja 2 jaunīši nu dalinīku ryndu. Kotru dīnu tyka puorvālāti i sportisti (kai mes saucem reita rūsmis vadeituojus), i cytu omotu īpašnīki. Rūsmei sekuoja reityškys, kurys ari naizpalyka bez sovys tradicejis – pyrms kotrys iedīņreizis vysi dzīduoja “Ai gaļdeni, ai gaļdeni”. Reitišku laikā ari tyka puorskaiteitys vysys pyrmuokuos dīnys spletnis, kas dīnys laikā ar dalinīku paleidzeibu kruojuos spletņu kastē.

Piec reitišku dalinīki tyka pi vuiceišonuos. Īpašs uzsvors itūgod tyka lykts iz latgalīšu rokstu volūdys i gramatikys vuiceišonūs, kū dalinīkim vuiceja Sandra Ūdre. Bet naizpalyka ari bez grupu dorbu, skeču, prezentaceju i pat “Atzolys 2014” logo, karūga i himnys radeišonys, kur dalinīki ari pīlītuoja sajimtuos zynuošonys. Dalinīkim ari beja vareiba izzynuot vaira par Latgolys viesturi Vinetys Vilcānis stuostejumā.

Naizpalyka ari bez ekskursejis pa Bieržgali, kur jaunīši vaira izzynuoja i par pošu pogostu, i par īvārojamim cylvākim, kas tī bejuši i dzeivuojuši, par pīmāru, Ontonu Rupaini, par kuru ari vāluok vysi draudzeigi nūsavēre kinu.

Dīnys rytumā atzolīši ari sasatyka ar cytim gostim, kab pasaklauseitu jūs stuostus par tū, kai ir byut latgalīšam Latvejā. Tai par vysom nūmetnis dīnom pi myusu gasteja: Ineta Atpile-Jugane, Guntra Kuzmina i Alvis Bernāns (nu Green Novice). Nadreikst aizmierst ari breineigū daņču vokoru, kuru tik ļusteigu paleidzieja radeit Anna, Vita i Ingrīda Briškys. Paļdis muosom!

Vokorūs vysi nūstyprynuoja īsavuiceitū spielejūt vuordu spielis i dzīžūt latgalīšu dzīsmis. Kotrys dīnys jaunīvālātuo “krystamuote” vysim skaiteja puosoceņu pyrms likšonuos gulēt i nuokamajā reitā mūdynuoja.

“Atzolu” dalinīki i dorba grupa soka lelu paļdis Bieržgaļa pogosta puorvaļdei par muojeigom telpom, gordom reitiškom, pušdīnem, vakareņom i jaukū uzjimšonu. Eipašs paļdis pogosta vadeituojam Arvīdam Dunskim. Ari lels paļdis vysim gostim i vīslektorim, kas gasteja pi myusu i pasadaleja ar sovim stuostim, muzyku, daņčim i vuiceibom! Miļzeigu paļdis sokom myusu golvonajai lektorei Sandrai Ūdrei!

Vadeituoja Ingūna Semule soka: “Lels paļdis Rutai Ivonei, Renāram Kancānam, Kristīnei Pokratniecei, Artim Loginam, kas paleidzieja pi eistynuošonys, organiziešonys, planavuošonys i finansialajom lītom.”

Dorba grupa ari soka paļdis dalinīkim par jūs radūšu sporu, aktivitati i latgaliskū patriotismu vysu dīnu guojumā! Sasatiksim cytu godu!

Rokstu sagataveja: Ruta Ivone

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars