Atskots iz storptautiskū folklorys festivalu “Rudynōji ’2015”

Atskots iz storptautiskū folklorys festivalu “Rudynōji ’2015”

Aizvadeitajā nedeļgolā tautys dzīsmis i dejis skanēja Leivuona nūvodā, kur nūsarysynuoja storptautiskais folklorys festivals “Rudynōji ’2014”. Tys kūpā puļcēja i lelus, i mozus tautys muokslys popularizātuojus i cīneituojus, kuri zyna, ka folklora vys vēļ ir nūzeimeiga vierteiba, kū nadreikst aizmierst. Storptautiskais folklorys festivals “Rudynōji” nūteik jau pīcpadsmytū reizi.

Vysys dīnys garumā vysaidūs koncertos beja vāruojama na tik latvīšu tradicionaluo folklora, nu ari sābru vaļstu folklorys montuojums. Festivalā pīsadaleja ari lītaunīku i boltkrīvu kolektivi, kurim itei beja vareiba na tik popularizēt sovys, nu ari īpazeit latvīšu tradicejis. Sastdīnis reitā  pi Leivuona nūvoda Kulturys centra nūtyka festivala atkluošonys koncerts, kai ari sātys ražuotuoju i omotnīku tierdzeņš “Rudiņa veļtis”. Pasuokuma laikā dorbuojuos Čaja nameņš, kur sevkurs apmaklātuojs varēja baudeit korstu čaju i degustēt SIA “Daugulis&Partneri” produkceju.

Piecpušdīnē ar plošu programu Leivuona nūvoda Kulturys centrā uzastuoja boltkrīvu kolektivs, kurim tys beja vīns nu “Boltkrīvu kulturys dīnu” koncertim, kas itymā laikā nūsarysynuoja daudzvīt Latvejā. Klauseituojim eipaša prīca beja par boltkrīvu dzīduotajom latvīšu tautysdzīsmem. Ar sovu uzastuošonu prīcynuoja ari Slāvu bīdreiba “Uzori”. Pa tū laiku vītejuos folklorys kūpys i folklorys kūpa “Reketukas” nu Viļņys devēs izbraukumā iz Jersikys pogostu, kur nūtyka Maizis gūdi.

Muoceituojs J. Smirnovs Jersikys sv. Marijis Magdalenys Rūmys katuoļu bazneicā noturēja aizlyugumu par maizi i maizis audzātuojim. Tyka gūdynuotys i maizis cepiejis i cepieji, i gūda saimineicys i maizis audzātuoji. Vysus Maizis gūdu dalinīkus sveice Jersikys pogosta puorvaļdis vadeituoja Anita Lietauniece. Eipašu atzineibu izapeļneja Māra Skrimbļa svaigi captuo rudzu maize i veitātais špeks, Alekseja Grineviča Gūdu maize, Zinaidys Turkupolis pošcaptais torts i Marijis Gaidelis peirāgi. Fazer maizneica beja saguoduojuse maizeiti Garajam degustacejis goldam. Žuku saimis saimisteiba saguoduoja kriejumu, kuru Aina Usāre i Jevgēnija Romanovska puorvērte eistā lauku svīkstā. Kas tod byutu maizis gūdi bez maizis zupys! Pasuokuma nūformiejumam i vysaidom aktivitatem breineigi nūderieja Kulakuvu sātā izaudzātuo raža.

Vokorpusē vysi otkon atsagrīze Leivuona nūvoda Kulturys centrā, kur  nūtyka vakariešona i daņči kūpā ar Leivuona nūvoda folklorys kūpom i draugu kolektivim.

Svātdiņ “Rudynōju” aktivitatis turpynuojuos Latgolys muokslys i omotnīceibys centrā. Iz interaktivū nūdarbeibu “Nu gryudeņa da maizeitei” aicynuoja Aglyunys Maizis muzeja vadeituoja Vija Kudiņa. Folklorys ansambļa “Reketukas” vadeituoja Irena Strazdiene īpazeistynuoja ar rudynuoju tradicejom Lītovā. Tīpat Daugovys krostā nūsarysynuoja ari festivala nūslāgums.

Kūpumā folklorys festivalā “Rudynōji’2014” pīsadaleja apmāram 300 dalinīku. Festivalu finansiali atbaļsteja ari Vaļsts Kulturkapitala fonds i nūdybynuojums “Viduslatgales pārnovadu fonds”.

Paļdis sevkuram, kurs guoduoja, kab svātki izadūtu – Leivuona nūvoda dūmei, Jersikys pogostam, Leivuona nūvoda kulturys centram, Fazer maizneicai, SIA “Daugulis&Partneri”, Leivuona nūvoda Multifunkcionalajam jaunatnis iniciativu centram “Kvartāls”.

Kalenders

Nov
6
Tre
16:00 Fotokluba “Ezerzeme F” izstuodis... @ Latgolys Centraluo biblioteka
Fotokluba “Ezerzeme F” izstuodis... @ Latgolys Centraluo biblioteka
Nov 6 @ 16:00 – 17:00
Nu 5. novembra da 30. novembra Latgolys Centralajā bibliotekā (Reigys īlā 22a, Daugovpilī) byus apsaverama fotokluba “Ezerzeme F” jaunuokuo fotografeju izstuode “Logi”. Tamā sovu unikalū redzīni iz lūgim skateituojim pīduovoj fotografi Linards Onzuls, Svetlana Pokule,[...]
Nov
7
Cat
20:00 Puosoku vokors “Losom latgaliski!” @ tīšsaistē
Puosoku vokors “Losom latgaliski!” @ tīšsaistē
Nov 7 @ 20:00 – 21:00
Nu 14. oktobra da 14. novembra Dagdys kulturys centra Facebook lopā kotru pyrmūdīni i catūrtdīni 20.00 stuņdēs bārni i jūs vacuoki varēs klauseitīs latgalīšu literatis Egitys Kancānis saraksteituos “Jaņča puorsokys”, kū skaiteis Kruoslovys nūvodā zynomi cylvāki. Taipat bārnim[...]