“Volūdys vaicuojums”. 39. raidejums

“Volūdys vaicuojums”. 39. raidejums

Pyrms vairuoku godu “Latgolys Radejā” izskanieja 47 cykla “Volūdys vaicuojums” raidejumi, kurus sagataveja žurnaliste Maruta Latkovska. Nu paguojušuo goda suoku raidejumu materialus var puorskaiteit žurnalā “Katōļu Dzeive”, nu niu vareiba ar tim īsapazeit dūta ari LaKuGys skaiteituojim. Itūreiz publicejam raidejumu materialus nu “Katōļu Dzeivis” 2014. goda novembra numera.

39. raidejums (burts “u, v”)

Esit sveicynuoti Latgolys radejis klauseituoji! “Volūdys vaicuojumā” kūpā ar Jums ir Maruta Latkovska.

Ari itūreiz runuosim par vuordim, kuri atsaškir nu lejslatvīšu i suocās ar burtim u, ū i v. Pyrma nūsaukšu nazcik vītu vuordu ar itim suokuma burtim: Undrukāni, Unguri, Upinīki, Upmola, Užynkolns, Ūglinīki, Ūgļova, Ūgrinīki, Ūšinīki, Ūzulaine, Ūzuleni, Ūzulmuiža, Ūzulova, Ūzuļnīki; Vabale, Vacpiļs, Varakļuoni, Viļaka, Viļāni, Vylcāni, Vylkova, Vonogi, Vuorkali, Vuorkova, Vuoveri, Vagali, Vaivodi, Valaini, Vuornaiši, Vaičuli, Veceli, Veiguli, Veiguri, Veiksna, Veipi, Vierdeni, Vieveri, Vieži, Vydsmuiža, Vyduči, Vyrauds (azars), Vyški, Viļumāni, Viļuši, Voini (ari Voiniškys), Voiti, Vuškusola.

A niu par cytim vuordim. Ubogine, ubogīne ir iedīņs nu maizis gabaleņu iudinī, ari nabogmuoja. Učaska, ari učastka, ari daļders ir 24–30 ha zemis ar 4–6 nalelom saimnīceibom. Ukuots, ari ukuoti – ir reiks pūda izjimšonai nu cepļa. Uļbiks – buļbe, guļba, a uļbineica, ari uļbaite – nūlaseits buļbu, guļbu teirums. Upārts – patmīleigs, izlutynuots, tīpeigs bārns, Ūluoknis, ari ūlinīks – iedīņs nu pīna, ūlu i beidalātu myltu.

Ūļavuot, ari gūļuot – svinēt, dzeivuot sovā vaļā, ari nikuo nadareit, sēdēt rūkys kliepī salykušim. Ūmai – pieški, nagaidūt. Vacaine ir atmata, a vaciks, vace voi vacata ir dzeds i baba. Vacumi ir bārnu, ari jaunu meitu slimeiba, a izapauž jei tai, ka cylvāks nikuo naād, nūvuojej, rakstureiga dzaltaneiga uodys kruosa. Vaicuojums – ir jautuojums, a vaiņuksvainags. Vaidi – kars, a valātive ir sūls driebu veliešonai, ari cīši klačeiga sīvīte. Vakaraiņs, vakaraine – vediejtāvs, vediejmuote kuozuos. Valis voga – tukša voga, kurā nikas nav īstateits. Vanginīks – cylvāks, kas seņuok struoduoja pi kungu, ari giusteknis, navaļnīks. Varažbits – zeiļnīks, varažuot – zeilēt, būrt. Varganis ir iergelis, a varganists

iergeļnīks. Varstaks ir ieveļsūls, a vapna – kaļkis, vapnineica – kaļka ceplis. Vasars ir āmurs, a vataiņs, ari vataviks – vatāts mieteļs. Vataunīks ir vatāta saga, ari koldris. Vazounīks, vazaunīks – puču pūds, a vozyune, vazaune – ratneica, molkys škiuņs. Vāpla, ari vēpla – viejagruobsle, a vāzda, ari vāza – kūja, nūja, kūks, iz kuo atsasprīž. Vece ir vaca sīvīte, a veceļs – veceits. Večerinka ir jaunu cylvāku “sasadoncuošona”, parosti svātdīņu vokorūs, bez alkoholiskūs dzierīņu lītuošonys. Veikštīs – ir pūstīs, gataveitīs ceļam, a veilīņs ir sīns, sagruobts leluokā vuolā, ari kluojīņs. Vīteits, ari veitāts ir kiupynuots, a veižuons – cylvāks, kas staigoj veizēs, ari veceigs, saleics guojiejs. Vejūklis – īreice dīgu teišonai komulī, a vendzelks, vendzelka, vendzjolka – pauna, kas sasīta kaidā drēbē. Vestīs – atsanest, a viejineica, ari viejauka – mašyna labeibys vieteišonai,ari pādejuo škārsbolka kūka guļbyuvē. Vēkšt ir blēt, a vierseiba ir prīkšnīceiba. Vucyns, vuška – auns, aita, vuovuļs – pļuopa, a vuiceitīs – muoceitīs. I vysubeidzūt vuords vierbineica – tei ir Pyupūlu svātdīne, i ari pats augs – vierba, vierbineica pūpolvītols.

Vēļ nazcik cytu augu vuordu: uobuleņš ir zīmys mārpučeite, vanadzs ir pļovys dedesteņa, vanadzeiši ir dzaltonuo akaceja, vanagieļs ir vanagvīķis (vika, viks), veigrīškys, ari veidryukši ir vīgriezes, veitūleni ir mikeļneicys, veivierni, ari kukuži, ari kukuči ir pūra vaivareni, veibūtnis, viejputis, ari viejputi ir parostuo veibūtne, vengris ir sorkonais plyuškūks, vieja gruobeklis ir velna rutku grābeklīte, vieršni ir sila virši, viezeiši – kodīgais laimiņš, vylku ūgys čūskuoga, vuoleite zyluo, ari boltuo ir ķekaru muskare, vuolonta, ari leluo zuole ir ālante, ari staģe. Vuolonta ir na viņ izcyls uorstnīceibys augs, jū īsoka stateit buļbu duorzu tyvumā, jo vysim tik atbuodušajai škodis taiseituojai (vabalei nu Amerikys Kolorado štata) tei naejūt pi sirds. Lai Dīvs dūd, i lai dzeivoj vuolonta!

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Jun
22
Ūtr
19:00 Mieginuojumi Upeitis stadionā @ Upeitis stadions
Mieginuojumi Upeitis stadionā @ Upeitis stadions
Jun 22 @ 19:00 – 21:30
Mieginuojumi Upeitis stadionā @ Upeitis stadions
22.06. Upeitis stadionā nūtiks vairuoku amatierkolektivu mieginuojumi, kas tiks apskaņuoti, leidz ar tū byus skaļuoki.  Itūgod Andris Slišāns īsoka i aicynoj vosorys saulgrīžus svinēt i īleiguot sovys muojsaimnīceibys ītvorūs, tok, ka gribīs īt i pasaklauseit[...]
Jun
26
Sai
17:00 Literaruos sarunys ar Aldi Bukšu... @ Lūznavys muiža
Literaruos sarunys ar Aldi Bukšu... @ Lūznavys muiža
Jun 26 @ 17:00
Literaruos sarunys ar Aldi Bukšu Lūznavys muižā @ Lūznavys muiža
Eisi piec Juoņu i Leigū svātku – 26. junī 17.00 stuņdēs Lūznavys muižā byus sarunu cikla “Literārās sarunas Lūznavas muižā” 2020./2021. goda sezonys nūslādzūšais pasuokums – sarunys ar romanu “Parādu piedzinēji” i “Bruoli” autoru Aldi[...]
Jun
27
Svā
20:00 Māra Čačkys personalizstuode “Kl... @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Māra Čačkys personalizstuode “Kl... @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Jun 27 @ 20:00
Māra Čačkys personalizstuode "Klātienes dialogi" Daugovpilī @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Nu 7. leidz 27 juņam Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejā var apsavērt muokslinīka Māra Čačkys lelformata dorbu personaliztuodi “Klātienes dialogi”. Izstuode īzeimej sasatikšonu jeb īspieju otkol apmeklēt muzejus i izstuodis kluotīnē, publiski sasatikt ar Māra[...]
Jun
29
Ūtr
20:00 Pīterdīna tīšraidē nu Rogovkys
Pīterdīna tīšraidē nu Rogovkys
Jun 29 @ 20:00
Pīterdīna tīšraidē nu Rogovkys
Itūgod Pīterdīna 20.00 stuņdēs nūtiks tīšraidē nu Rogovkys centra, nalobvieleigu laika apstuokļu gadejumā – nu Nautrānu sporta hallis-KN (vērtīs Nautrānu sporta hallis-KN “Facebook.com” kontā). Namaineiga Rogovkā ir tradiceja 29. junī svieteit Pīterdīnu, kod nautrānīši gūdynoj dzejnīku[...]
Jul
4
Svā
20:00 Tematiskuo izstuode “Politiķei, ... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Tematiskuo izstuode “Politiķei, ... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Jul 4 @ 20:00
Tematiskuo izstuode "Politiķei, pedagoģei un sabiedriskajai darbiniecei V. Seilei 130" @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Atzeimejūt pedagogis, politikis i sabīdryskuos darbinīcis Valerejis Seilis (1891-1970) 130 jubileju, nu 15. maja da 4. juļa Latgolys Kulturviesturis muzejā varēs apskateit tematiskū izstuodi par gūdu V. Seilei, kai ari īsapazeit ar juos davumu i[...]