Feimaņu krysta nesiejs

Feimaņu krysta nesiejs

Natuoli nu Rēzeknis atsarūn Feimaņu cīms, kurā ceļuotuoju skatīni pīsaista Feimaņu sakralais ansamblis – dīvanoms, krucifikss “Krysta nesiejs” i kapela. Feimaņūs atsarūn vīna nu vacuokajom Latgolā atrūnamajom kūka dīvanomu ākom. Myusu dīnuos radzamuo āka suokta ceļt 1756. godā ar jaunūs muižys eipašnīku Jana Gedeona i Domicellys fon Berkys papyldu atbolstu. Dīvanoms ir tipisks vītejūs 18. godu symta kūka dīvanomu ceļtnīceibys paraugs. Nu 1706. voi 1708. goda, kod dīvanomu sovā puorziņā puorjēme jezuiti, tys ir katuoļu dīvanoms – Feimaņu Sv. Juoņa Kristeituoja Rūmys katuoļu bazneica. 19. gs. pyrmajā pusē Feimaņu dīvanomā kolpuoja prāvests Jezups Kirkillo, Rēzeknis dekans i Livonejis kanonikis, kai ari rakstnīks, kūpā ar sovu vikāru Vincentu Lignarsku. J. Kirkillo kolpuošonys laikā 1825. godā Rūmys pāvests Leons XII (pāvests 1823–1829) izsludynuoja Jubileja godu Rūmā, bet piec tam 1826. godu pa vysu pasauli – Svātū Godu.

feimanu krysta nesiejsPrāvests Jezups Kirkillo nūlēme itim nūtykumim veļteit pīminekli. Par draudzis savuoktajim leidzeklim jis suoce ceļt pīminekli i pabeidze tuo ceļtnīceibu 1828. godā. Pīmineklis beja byuvāts nu akmiņu, ceglu i kaļķu. Pabeigšonys goda skaitlis “1828 r. murawny” ir radzams pīminekļa pamatakminī ari myusu dīnuos. Suokūtnieji iz pīminekļa nabeja statujis.

Pīmineklis atsarūn pruovu gobolu nu Feimaņu Sv. Juoņa Kristeituoja Rūmys katuoļu dīvanoma – aiz ceļa iz Feimaņu azara pusi. Teik skaiteits, ka vītā, kurā itūšaļt nūvītuots pīmineklis, atsarads pyrmais Feimaņu dīvanoms, bet niulinejuo dīvanoma vītā bejuši kopi.

Pīmineklis laika gaitā suoce drupt, partū energiskais prāvests Tadejs Ronkaišs, kas kolpuoja Feimaņu draudzē laika pūsmā nu 1905. leidz 1918. godam, pīminekli atjaunuoja. Paraleli atjaunuošonai tyka pastateita ari statuja ar krystu. Tamā radzams Pesteituojs ar krystu, kurs stuov iz Golgotys kolna i verās tuolumā. Ap pīminekli izcēle ari betona īžūguojumu. Nu tuo laika pīminekli mādz saukt ari par “Myura krystu”.

Par pīminekli pastuov ari vysaidi nūstuosti. Vīns nu tim viestej, ka kaids zemnīks braucs ar zyrgu i garum guojs žyds i lyudzs jū pajimt brauciejūs, partū ka nasamuo nosta smoga. Brauciejs lics žydam sēstīs rotūs. Braucūt garum “Myura krystam”, zemnīks nanūcieļs capuri. Žyds tiuleit saucs: “Cylvāk, nūstuoj, es nabraukšu ar tevi, nakryškuon! Tu pi krysta nanūceļ capuri! Es lobuok īšu kuojom, nakai ar taidu cylvāku braukšu!” Žyds izkuops nu rotu i mīreigi guojs kuojom.

Komunistiskuo režima laikā pīmineklis tyka nūpūsteits. 1990. godā par Tautys frontis Feimaņu nūdalis bīdru savuoktajim leidzeklim pīminekli atjaunuoja muokslinīks, kūktieļnīks i Makašānu vydsškolys pasnīdziejs Ontons Rancāns. Pusūtru metru augstais nu ūša (cytā olūtā mynāts ūzula) kūka grīztais Feimaņu krysta nesiejs ir pastateits iz 10 m augstys pamatnis.

Ontons Rancāns krucifiksu kūkgrīzšonai beja pīsavierss 80. godu beiguos, i Feimaņu krysta nesiejs beja juo pyrmais dorbs. Ontona Rancāna darynuotī krucifiksi rūtoj ceļamolys i sātys. Tieļnīks restauriejs, atjaunuojs i nu jauna radejs divpadsmit krucifiksus – Gaigalovā, Sakstagola “Kolnasātā”, Seiļūs, Garančūs, Somūs, Rēzeknē, Dekterūs, Lelajūs Strodūs, Aglyunā, Kolupis kopūs, Jākubpilī i nazkodejā Bolvu rajonā. Pi atjaunuotajim krucifiksim gūdā teik turātys katuoļu tradicejs, i maja vokorūs pi tūs puļcejās ticeigī.

2007. goda majā sovys atjaunuošonys suokumu pīdzeivuoja ari Feimaņu Sv. Juoņa Kristeituoja Rūmys katuoļu dīvanoms. Ar Latvejis Kulturkapitala fonda, draudzis i sponsoru atbolstu tyka suokta Feimaņu dīvanoma gluobšona nu būjāejis. Trupe dīvanomā beja maituojuse i greidu, i sīnys. Dīvanoma atjaunuošonys dorbi nūsaslēdze 2010. godā.

Roksta autore: Maija Ārena
Karteņa: vietas.lv

Print Friendly, PDF & Email