Portala skaiteituoja redzīņs par Vaļsts volūdys lykumu

Portala skaiteituoja redzīņs par Vaļsts volūdys lykumu

LaKuGa ir sajāmuse portala skaiteuoja Adolfa Stalidzāna redzīni par Vaļsts volūdys lykumu. Piec autora lyuguma pīduovuojam ar tū īsapazeit ari cytim portala skaiteituojim. Rokstā autors pauž sovys personeiguos puordūmys, i tuos nasakreit ar portala redzīni.

Pošreizejais Vaļsts volūdys lykums[1] pantūs 4. un 5. puorkuop Latvejis Republikys Satversmis 91. pantu – diskriminej latgaļus šaidā veidā:

Latgali ir vīna nu Latvejis pamattauteibom (pyrmīdzeivuotuojim, autohtonim), bet lykuma 4. pants par Latvejis pyrmīdzeivuotuojim (autohtonim) atzeist vīneigi lībīšus.

Lykuma 5. pants latgaļu tyukstūšgadeigū sarunu volūdu atzeist par svešvolūdu. Ari lykuma 3(4). pants formulāts naprecizi. Viesturiskuo eisteneiba ir itaida. Latgaļu volūda nav „latviešu valodas” paveids, bet ir ūtraidi – senūs latgaļu volūda ir bāzis volūda gon vydsdialektam, gon „latviešu valodai”. Latgaļu raksteibai nav viesturiskys saitis ar „latviešu rakstību”, partū ka latgaļu raksteiba ir atsateistejuse pūļu raksteibys īspaidā i latgaļu raksteibā vysod ir lītuoti latiņu burti, cikom „latviešu rakstībā” leidz pat 20. gs. 30. godu ūtrai pusei tyka lītuoti gotu burti.

Nu viesturis zynoms, ka niulinejuos Latvejis teritoreju senatnī apdzeivojušs 5 pamattauteibys: senuos baltu tauteibys kurši, zemgali, sieli, latgali (leluokuo) i senuo sūmu-ugru tauteiba lībīši (vērtīs karti) [2]. Kartē radzams, ka latgali apdzeivojuši vysu niulinejū Latgolu i Austrumvidzemi, īskaitūt Cēsis i Kūknesi. Radzams ari, ka vīneigi latgalim ir vaļstiskī veiduojumi: Jersika, Tālava (Tuolova) i Atzele. Attīceibā iz latgalim (ari kuršim, zemgalim i sielim) [3] nūruodeits, ka ap 7. gs. m. ē. izaveidojušs austrumbaltu volūdys. Taitod latgaļu volūda ir tyukstūšgadeiga.

 Ar pylnu autora redzīni var īsapazeit ite (saglobuota autora raksteiba).

1. http://likumi.lv/doc.php?id=14740
2. Latvijas padomju enciklopēdija, 1982-1987.; [2], sēj. 5(2), 143. lpp.
3. Latvijas padomju enciklopēdija, 1982-1987.; [2], sēj. 5(2) 643. lpp.

 

Karteņa: freeimages.co.uk

Print Friendly, PDF & Email