Rēzeknē apsaverama treis Preiļu muokslinīku izstuode

Rēzeknē apsaverama treis Preiļu muokslinīku izstuode

Da 3. juļa Latgolys Kulturviesturis muzejā (Atbreivuošonys alejā 102, Rēzeknē) apsaverama treju muokslinīku, kurūs saista vīna piļsāta Preili, kūpejuo gleznu izstuode. Juoņs Plivda, Aivis Pīzelis i Voldemārs Kokorevičs izstuodē “Latvijas daba – 3 skatupunkti” atkluoj sovu Latvejis mīlesteibu.

Treis muokslinīki – Juoņs, Aivis i Voldemārs, kurūs saista vīna piļsāta Preili, apsavīnuoja kūpejā izstuodē. Gleznīceiba, kū jī roda, ir cīna i mīlesteibys aplīcynuojums golvonajai temai, kurei teik rysynuota pīsuotynuotajuos kompozicejuos, i tei ir doba. Ainova kai patstuoveiga vierteiba i laika apjausmys līcineica spiej car muokslys volūdu pasaceit daudz vaira, nakai kaidam tys varātu ruodeitīs. Iz tū var vērtīs leidzeigi kai aktu – tei ir sovu īkšejū puordzeivuojumu i emoceju pasauļa puornesšona muokslā. Verūtīs iz muokslinīku dorbim, var redzēt, ka itamuos sajiutuos ir kas kūpeigs, nu tymā pošā laikā dzili individuals.

Juoņs Plivda car sovim dorbim gryb atkluot i sev, i cytim apleicamuo pasauļa dzeivū i maineigū dobu, kas myus uzrunoj i saista ar sovu vitalitati i naizsmeļamū dūmu plyuduma pasauli. Gleznīciskuo sprīdze izapauž formu interpretacejā i kruosu laukumu īkluošonys manīrē. Verūtīs iz Juoņa gleznom, var drūsai saceit, ka juo dvēsele patīsai pīdar ainovai.

Voldemārs Kokorevičs sovu gleznīceibys pasauli giun taišni i atkluoti. Kruosu ekspreseja, rūkroksta breiveiba i motivu izviele ir tei, kas dasaista publiku muokslinīka dorbūs. Energiski īkluotī kruosu laukumi precizi raksturoj attīksmi, ar kaidu Voldemārs profesionali nūsadūd sovai sirdslītai.

Aivim Pīzelim sovūs dorbūs ir svareigi saglobuot ritma dinamiku, kruosu kontrastus i teireibu. Gleznys viestej par konkretuos šaļts puordzeivuojumim, partū ka autors skaita, ka gleznuošona ir atsadūšona īkšejom izjiutom. Gleznīceibys volūda īsadorboj puorsvorā iz cylvāka emocejom, na juo pruotu. Tei spiej mums atguodynuot par harmoneju, kas sistematiskai analizei nav sasnādzama.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Feb
26
Pyr
all-day Izstuode “Māla gravitācija” @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Izstuode “Māla gravitācija” @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Feb 26 all-day
Itūgod palyka 105 godi kai dzims izcylais keramiks Stanislavs Vylcāns. Aktualizejūt S. Vylcāna jubileju i juo nūzeimeigū davumu Latgolys keramikys tradiceju saglobuošonā, Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs aicynoj baudeit izstuodi “Māla gravitācija”, kuruos atkluošona nūtiks[...]
13:00 Silvai Linartei veļteitys izstuo... @ Daugovpiļs Dizaina i muokslys vydsškola "Saules skola"
Silvai Linartei veļteitys izstuo... @ Daugovpiļs Dizaina i muokslys vydsškola "Saules skola"
Feb 26 @ 13:00 – 14:00
26. februarī, atguodojūt Silvu Linarti 85. dzimšonys dīnā, “Saulis školys” konferenču zālē nūtiks muokslineicys pīminis izstuodis atkluošona.   Silva Veronika Linarte (26.02.1939.–23.07.2018.), ilgus godus vuicūt kompozicejis pamatus studentim i školuotuojim na tik “Saulis školā”, bet[...]
Feb
29
Cat
all-day Evijis Styrnys gleznu izstuode “... @ Rēzeknis Centraluo biblioteka
Evijis Styrnys gleznu izstuode “... @ Rēzeknis Centraluo biblioteka
Feb 29 all-day
Mādz saceit, ka dzeive ir sapyns. Izstuodē ir vārojamys gleznys akvareļu tehnikā, kuru var skaiteit par eipaši pīmāruotu sapynu atspaitu radeišonai. Akvareļu kruosys ar sovu plyustūšū caurspeideigumu ļaun mums īsajust sapynu pasaulī, kur vysu dzeivūs[...]