Kai roduos latgali?

Kai roduos latgali?

Roksta autors: Mārcis Kalniņš, viesturnīks

Latgali beja vīna nu baltu volūdā runojūšajom moztautom, kurei 13.–16. godu symtā byutiski pīsadaleja latvīšu tautys veiduošonuos procesā. Nu kai tod ir veiduojušīs poši latgali? Vysaidūs laikūs atkareibā nu voldūšajim politiskajim i etniskajim uzskotim pietnīki, viesturnīki i arheologi latgaļu izceļsmi ir mekliejuši i myusu dīnu Latvejis teritorejā, i uorpus tuos, ir tūs saistejuši i ar baltim, i slavim i pat germanim. Pādejūs godūs Latvejis arheologi, analizejūt arheologiskajūs izrokumūs dabuotūs materialus i izmontojūt ari volūdnīku dūtuos zinis par baltu volūdu izplateibu, ir tykuši pi daudzmoz vīnuota redzīņa par tū, ka latgaļu izaveiduošona ir bejuse saisteita ar dažaidu arheologiskūs kulturu veiduošonuos i atteisteibys procesim teritorejā, kura myusu dīnuos apjam Latvejis austrumus, Lītovys zīmeļrītumus i Boltkrīvejis zīmeļrītumus.

Cik tuoli senuotnē varim meklēt latgaļu “saknis”?

Kai jau pyrmuok mynāts, latgali ir bejuši baltu volūdā runojūša moztauta i tuos veiduošonuos ir bejuse cīši saisteita ari ar puorejūs baltu dažaidūs tautu i ciļšu veiduošonūs i apsaverama tūs kontekstā. Partū vysupyrma vajadzātu nūskaidruot, kas ir balti i kod tī ir rodušīs.

Tradicionali baltu pyrmsuokumus saista ar auklys keramikys i kaujis ciervu kulturu, kurei 3. g.t.pr. Kr. veiduojuos Dnestrys upis augštecē i Dneprys upis vydstecis rajonūs. Tok termins “balti” ir volūdnīku jiedzīņs, kurs apzeimoj baltu volūduos runojūšus cylvākus i nav eisti nikaidu pīruodejumu tam, ka auklys keramikys i kaujis ciervu kulturys byutu runuojušys taišni baltu volūdā. Itei kultura parosti teik saisteita ar indoeiropīšu īīšonu Zīmeļeiropā, i dreižuok vysa tuos puorstuovi sovā storpā sasazynuoja seneiropīšu (indoeiropīšu) volūdā, kurei skaitoma par baltu volūdys prīškteci.

Aptuvanū baltu volūdys rasšonuos laiku, dūmuotīs, sevī globoj vyssenejuokuo vītvuordu grupa hidronimi (upu i azaru nūsaukumi). Baltiskys izceļsmis hidronimi vēļ myusu dīnuos ir atrūnami nu Baļtejis jiurys rītumūs da Okys upis austrumūs i nu Dneprys upis vydstecis dīnvydūs da poša Peipusa azara zīmeļūs. Bolstūtīs iz baltu i sūmugru hidronimu rūbežu myusu dīnu Latvejis teritorejā i tuo sakriteibu ar arheologiskūs kulturu izplateibu, arheologs J. Ciglis baltu hidronimu arealu Austrumeiropā datej ar bronzys laikmata beigom i senejuokuo dzeļža laikmata suokom (1. g.t.pr.Kr. vyds). Itymā laikā myusu dīnu Latvejis i Lītovys teritorejā izplateita beja šveikuotuos keramikys kultura, nu iz austrumim no tuos, myusu dīnu Boltkrīvejis teritorejā, – Daugovys-Dneprys kultura. Obejis ituos kulturys pietnīki saista ar nu kūpejuos kulturys atsadaleit suokušim austrumbaltim.

1_attels_apgrieztsBaltu kulturys 1. g. t. pr. Kr. ūtrajā pusē

Latgaļu veiduošonuos agreinajā i videjā dzeļža laikmatā (1.–8. gs.)

1. g.t.pr.Kr. pādejā catūrksnī i ap Kristus dzimšonu teritorejā, kuru pyrmuok apdzeivuoja cylvāki, kurī saistomi ar šveikuotuos keramikys kulturu, nūteik puormainis. Dīnvydaustrumlatvejā, Austrumlītovā i Rītumboltkrīvejā nu šveikuotuos keramikys kulturys izaveidoj vāluo šveikuotuos keramikys kultura, nu Latvejis vidīnē i dīnvydūs, kai ari Lītovys zīmeļūs īsarūn cylvāki, kuri kasdīnā izmontoj traukus ar apmastu viersu i sovus myrušūs globoj kolektivajūs uzkaļneņūs, ap kurim teik veiduoti akmiņa riņči. Bet Latvejis zīmeļaustrumūs izaveidoj tai sauktuo Zīmeļaustrumlatvejis uzkaļneņu kopulauku kultura. Ituos kulturys sovus myrušūs apgloboj uzkaļneņūs ap kurim teik izkosts gruoveits, kab tū nūrūbežuotu nu apleicīnis. Ituos kulturys pīdereiba kaidai etniskai grupai ir vysai naskaidra, nu, piec arheologa A. Radiņa dūmom, īspiejams, tī ir bejuši Baļtejis sūmi

1. godu symta vydā Zīmeļvydzemē i kaidu napylnu godu symtu vāluok ari Latvejis zīmeļaustrumūs pasaruoda cyts Baļtejis sūmim rakstureigs paglobuošonys veids – akmiņa kruovuma uzkaļneni, i itymā laikā Zīmeļlatvejā izaplota ari tekstiluo keramika. Itys process līcynoj par tū, ka Baļtejis sūmi, meklejūt leluoku dzeivis telpu, spīdušīs iz dīnvydim i dreižuok vysa, daļa īprīkšejūs teritorejis dzeivuotuoju taidys migracejis deļ poši ari beja spīsti puorsavītuot nadaudz iz dīnvydim.

Etniskūs i kulturys izmaiņu pādejī godu symti pyrma Kristus i laiks ap Kristus dzimšonu ir vyssarežgeituokais i naskaidruokais periods na tik latgaļu i cytu baltu moztautu veiduošonuos procesā, nu ari vysā Latvejis aizviesturē. Itūs procesu sarežgeiteibys i napīteikamūs arheologiskūs līceibu deļ seņuok arheologi skaiteja, ka uzkaļneņkopu ar akmiņa riņču kulturys austrumu daļa ir saisteita ar tīšim sieļu-latgaļu prīšktečim. Tok jaunuokī arheologiskī pietejumi, kai ari fakts, ka itai teritorejai tok ir rakstureiga volūdys kuopūšuo intonaceja, itū uzkaļneņkopu kulturys grupu ļaun saisteit tik ar sieļu tīšajim prīšktečim. Taipat ir bejuši mieginuojumi latgaļu tīšūs prīšktečus saredzēt ari vālajā šveikuotajā keramikys kulturā, tok, kai nūruodejs arheologs J. Ciglis, hronologiski storp ituos kulturys beigu pūsmu i latgaļu leidzonajim kopulaukim ir vairuoku godu symtu puorruovums.

2_attels_apgrieztsBaltu kulturys 1. g. t. suokuos

Nuokošuos leluokuos kulturys izmainis myusu dīnu Latvejis austrumu, Lītovys zīmeļrītumu i Boltkrīvejis zīmeļrītumu teritorejā nūteik ap 3. godu symtu, kod daļā ituos teritorejis šveikuotuos keramikys vītā pasaruoda apmastuo keramika. Kūpā ar keramiku myusu dīnu Austrumlītovā i Rītumboltkrīvejā īsarūn ari jauni dzeivuotuoji, kuri sovus myrušūs ari pagloboj uzkaļneņkopūs. Partū itei kultura nūsaukta par Austrumlītovys uzkaļneņkopu kulturu, i leluokuo daļa pietnīku myusu dīnuos tū saista ar teīšajim lītaunīku prīšktečim. Tymā pošā laikā ap. 3. godu symtu ari myusu dīnu Latvejis dīnvydaustrumūs pagaist šveikuotuo keramika, nu tuos vītā pasaruoda gluduos keramikys trauki. Ituos keramikys trauku lītuotuojus arheologi saista ar austrumbaltim, kuri dzeivuojuši myusu dīnu Boltkrīvejis zīmeļūs i Krīvejis rītumūs. Dreižuok vysa, ka itaida migraceja saisteita ar jauna tipa keramikys ar kemmis veida īspīdumim izaplateišonu mynātajā teritorejā. Ituos keramikys lītuotuoji, dūmojams, bejuši jau slaviskys izaceļšonys. Vysu itūs dažaidūs kulturys nesieju migracejis rezultatā jau 3. godu symta pyrmajā pusē pasaruoda sova veida etniskuo rūbeža, kuei apmāram sakreit ar myusu dīnu Latvejis austrumu rūbežu. Ituos rūbežys austrumu pusē dzeivuoja balti jau ar slavisku ītekmi, nu rītumu pusē – bez ituos ītekmis. Itei poša rūbeža sasaglobuoja ari piečuok i atdaleja latgaļus nu krivičim. Par myusu dīnu Latvejis teritorejā īguojušajim austrumbaltim i tūs kulturu myusu dīnuos pietnīki zyna vēļ samārā moz. Jau pīmynātais arheologs J. Ciglis nūruoda, ka austrumbaltu kluotbyutne pagaidom konstatāta viņ dažūs piļskolnūs, nu vysspylgtuok Madalānu i Dignuojis piļskolnūs Latvejā, kai ari Jodoņu piļskolnā Lītovā i Prudniku piļskolnā Boltkrīvejis teritorejā. Boltkrīvu arheologs V. Šadiro paguojušuo godu symta beiguos itūs austrumbaltus i latgaļus saisteja ar Daugovys-Dneprys kulturys ciļtim. Kai pamatuojumu sovai teorejai jis nūruodeja iz tū, ka Daugovys vydstecis baseinā ir daudz atrūnami vītvuordi ar suokumu “Lat-”,  par pīmāru, “Латыговка”, “Латыголь”. Latvīšu arheologi ir pat izvierzejuši dūmu, ka latgaļu vuordu Austrumlatvejā varātu byut īnasuši mynātī austrumbalti nu myusu dīnu Boltkrīvejis teritorejis. Par tū, ka austrumbalti apdzeivuoja samārā plašys teritorejis myusu dīnu Boltkrīvejis zīmeļūs i Krīvejis rītumūs, līcynoj ari baltu izceļsmis hidronimi, par pīmāru, “Индрия”, “Истра”, “Неретва”, “Осына”, “Олыста”, kurim ideņtiski atrūnami ari myusu dīnu Austrumlatvejā. Tū, ka itī austrumbalti eistyn puorsavītuojuši nu austrumu iz rītumu, na pretejā vierzīnī, līcynoj ari tys, ka daudzom 7.–13. godu symta latgaļu senlītom senejuokuos formys konstatātys taišni myusu dīnu Ziemeļboltkrīvejā i Rītumkrīvejā.

3_attels_apgrieztsBaltu kulturys 1. g. t. pyrmajā pusē i vydā

4. i 5. godu symtā itei autrumbaltu kultura turpynuoja izaplest rītumu vierzīnī i sasnēdze uzkaļneņkopu ar akmiņa riņču kulturys austrumu grupu Aivīkstis i Uogris upis baseinā. Par tū, ka ap 5. godsymtu itymā rajonā nūteik kaidys izmainis, līcynoj fakts, ka paglobuošona uzkaļneņūs sasamozynoj. Gondreiž vīnlaiceigi, nu nadaudz pyrma itūs izmaiņu suoku, 4. godsymta ūtrajā pusē, ari uzkaļneņkopu ar akmiņa riņču rītumu grupā, kurūs arheologi skaita par tīšajim zemgaļu prīšktečim, nūteik puormainis. Ite dzeivojūšim baltim iz dīnvydim i rītumim asūšūs radnīceigūs etniskūs grupu īspaidā atsateistej i mainuos materialuo kultura, i jī sovus myrušūs suoc apglobuot leidzonajūs kopulaukūs. Itys process beidzēs ar zemgaļu kai vīnuotys etniskys grupys izveidi, kurai beja sova specifiska, nu tymā pošā laikā cytim baltim radnīceiga materialuo kultura.

Dreižuok vysa, ka kūpeiguos īzeimis materialajā kulturā i etniskajā izceļsmē austrumbaltu, sieļu prīškteču (uzkaļneņkopu ar akmiņa riņču austrumu grupa) i zemgaļu saskaris zonā Aivīkstis i Uogris upis lejtecē 5.–7. godu symtā ļuove izaveiduot i atsateisteit latgaļu leidzonajai kopulauku kulturai, kurū samārā strauji 8.–10. godu symtā puorjēme ari puorejuos cīši radnīceiguos austrumbaltu i uzkaļneņkopu kulturai pīdereiguos dzeivuotuoju grupys myusu dīnu Latgolys i Vydzemis teritorejā.

 

4_attelsLatgaļu leidzonūs kopulauku izplateibys vierzīni (attāls nu Radiņš, A. Arheoloģiskas ceļvadis latviešu un Latvijas vēsturē, Rīga: Neputns, 2012, 119. lpp.)

Latgaļu kai baltu moztautys pagaisšona

Latgali kai baltu moztauta leluokū izplaukumu i augstuokū punktu sovā materialajā kulturā pīdzeivoj vālajā dzeļža laikmatā (9.–13. gs.). Tok pat 10.–13. godu symtā pi vīnaidys voi gondreiž vīnaidys latgaļu materialuos kulturys tūs apdzeivuotajuos teritorejuos rītumu i austrumu daļā ir pastuoviejušys atškireibys i volūdā, i ari dzeivuotuoju antropologiskajā tipā. Ituos atškireibys ir tīši saistomys ar latgaļu moztautys izveidi, kod kūpā saplyudušys vairuokys baltu grupys, kur kotrai bejuse nadaudz cytaiduoka volūda i antropologiskais tips.

5_attelsLatgaļu 12. gs. ūtruos pusis vaļstiskī veiduojumi i pīminekļu izplateibys karte (attāls no Radiņš, A. Arheoloģiskas ceļvadis latviešu un Latvijas vēsturē, Rīga: Neputns, 2012, 119. lpp.)

Tok ar vuocu krystnešu pasaruodeišonu myusu dīnu Latvejis teritorejā latgaļu moztauta i tai rakstureiguo materialuo kultura vysaidu teritoriali politiskūs izmaiņu deļ pamozom suoc zaudēt sovu etniskū specifiku. Lela lūma latgaļu materialuos kulturys nūrītā ir ari kristeiguos ticeibys pījimšonai i bazneicys tradiceju puorjimšonai, kas nūvede pi vysu Livonejis konfederacejā dzeivojūšūs zemnīku materialuos kulturys izaleidzynuošonys.

Latgaļus kai patstuoveigu baltu moztautu arheologi i viesturnīki nūškir da 16. godu symta, kod piļneibā pagaist atseviška latgaļu volūda i kod pryncypā pagaist ari atseviška latgaļu materialuo kultura.

Kai radzams, myusu dīnu latvīšu arheologu izvierzeituo ideja par latgaļu etniskū izceļsmi i tūs kulturys veiduošonūs sevī ītver daļu nu seņuok pastuoviejušajom teorejom i par latgalim kai īceļuotuojim, i par tū, ka tī veiduojušīs nu vīnys konkretuos Latvejis teritorejā pyrma tuo dzeivojūšys etniskys grupys. Taišni nu vysu myusu dīnuos zynomūs i vēļ da gola naizzynuotūs arheologiskūs i viesturis olūtu ir skaidri saprūtams, ka latgaļu izaveiduošonys process nu puorejūs baltu moztautu etnogenezis atsaškir ar sovu sarežgeiteibu i vēļ pat myusu dīnuos daži tuos aspekti nav da gola izprosti. Tok, koč i kai cytu tautu viesturnīki raudzeitu latgaļus saisteit ar na baltu izceļsmis grupom, sprīžūt piec arheologiskuo materiala, latgali ir balti i tūs izceļsme meklejama taišni dažaidu baltu kulturu sovstarpeigā mejīdarbeibā. Koč i latgali kai moztauta vaira fiziski napastuov, tok par tuos veiduošonuos procesu līcynoj latvīšu volūdys augšzemnīku dialekta latgaliskuos izlūksnis, nu kurūs dziļuos pietnīki saista pat ar 4.–8. godu symtā myusu dīnu Latgolys teritorejā dzeivojūšajim austrumbaltim.

Print Friendly, PDF & Email

Komentari

  1. Andris Rusiņš

    “Latgaļus kai patstuoveigu baltu moztautu arheologi i viesturnīki nūškir da 16. godu symta, kod piļneibā pagaist atseviška latgaļu volūda i kod pryncypā pagaist ari atseviška latgaļu materialuo kultura.”

    Hmm…vīnkorši tai nu ņiko pazeud tauta, volūda un kultūra. Saceišu tai – baltu maztautu arheologi un viesturnīki ir voji sovis specialitātis porstovji, diletanti – ņikas vairok. Jū sacētajam var nūticēt Rumpītis nu Pauduris pogosta, bet ni normāli dūmojūšs cilvāks.

    Izsoku leidzjeuteibu visim kas izlasie šū voji uzrakstētū rokstu kas ir pilns ar aplameibom un tērē sovu dorgū laiku.

Kalenders

Apr
21
Svā
all-day Annys Laicānis izstuode “Dīķis u... @ Jiurmolys muzejs
Annys Laicānis izstuode “Dīķis u... @ Jiurmolys muzejs
Apr 21 all-day
Anna Laicāne (1984) par sovu dorbu kolekceju izstuodē “Dīķis un citi stāsti” soka: “Byušona dobā – mytruos vītuos, pi muorku i azaru raisa atminis par bierneibā skaiteitū Keneta Greiema gruomotu “Vējš vītolos”. Stuosts par pīdzeivuojumim[...]
15:00 “Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
“Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
Apr 21 @ 15:00 – 17:00
Latvīšu estradē, latvīšu teatrūs i Latvejis politiskajā dzeivē ir daudz veirīšu lobuokūs godūs. Iz skotivis byus diveji – vīns nu estradis i džeza, ūtrys nu teatra i kinys pasauļa. Tok – kotrys nu prīšknasumu var[...]