Izdūta jauna gruomota par Ludzys igaunim

Izdūta jauna gruomota par Ludzys igaunim

Izdevnīceibā “Lauku Avīze” izguojuse Hannesa Korjusa gruomota “Ludzas igauņi: Zemes dieva tauta”.

Gruomota viestej par Ludzys nūvoda igaunim (igauņu volūdā – lutsi maarahvas), kas beja Vitebskys gubernis Ludzys apriņčī dzeivojūša katuoļticeigūs Latvejis igauņu etniskuo grupa.  19.–20. godu symtā jī dzeivuoja Cyblys, Mērdzinis, Nierzys, Pyldys pogostā i pakuopiniski saplyuda ar apvydā asūšū latvīšu etnosu, atstuojūt kulturys i etnografiskus pādus Ludzys nūvoda viesturē. Līceibys par Ludzys igaunim sasaglobuojušys vītvuordūs, teikuos i puosokuos.

Autors Hanness Korjus (1965) ir igauņu izceļsmis pietnīks, žurnalists i tulkuotuojs, latvīšu kulturys popularizātuojs Igaunejā. Nu latvīšu iz igauņu volūdu tulkuojs Muorys Zuoleitis (Māras Zālītes) romanu “Pieci pirksti”, Kristīnis Želvis stuostus “Meitene, kas nogrieza man matus” i cytus. Gruomotys prīškvuordu sarakstejs i zynuotniskū redakturu veics Latvejis Zynuotņu akademejis eistynais lūceklis, Storptautyskuos zynuotniskuos Sūmugru bīdreibys (Helsinkūs) korespondātuojlūceklis Saulvedis Cimermanis. 

Latvejis Universitatis Humanitarūs zynuotņu fakultatis profesore Lideja Leikuma par gruomotu soka: “Hannesa Korjusa dorbs ir sova veida saga – lels, ryupeiguos olūtu studejuos i lauka pietejumūs baļsteits viestejums par Ludzys apleicīnē dzeivojušajim katuoļticeigajim dīnvydigaunim. Vairuoku godu symtu laikā nūturējuši sovu etniskū i kulturys identitati, myusu dīnuos Lutsi maarahvas ir saplyuduši ar vītejim Latgolys latvīšim. Koč iz prīšku par jim līcynuos vairs tik kaids vairuok voi mozuok asimilāts sūmugrisks vītvuords i atseviškys zeimeigys pavuordis, Ludzys igauni nabyus pagaisuši bez pādu, leidzeigi kai Bauskys pusis krīveni voi lībīši, par kurim atguodynoj ari ituo dorba autors.”

Gruomotys izdūšonu atbaļstejuši Vaļsts kulturkapitala fonds (Latveja) i Igaunejis Kulturkapitala fonds.

 

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

May
8
Sai
10:00 Diskuseju cikls “Ar Eiropys tvie... @ Zoom
Diskuseju cikls “Ar Eiropys tvie... @ Zoom
May 8 @ 10:00 – 14:00
Diskuseju cikls "Ar Eiropys tvierīni Latgolā" 2021 @ Zoom
Lai veicynuotu jaunīšu radūšū dūmuošonu i ideju radeišonys spieju, uzlobuotu prezentaceju i komunikacejis prasmis, kai ari mudynuotu jaunīšus pīsadaleit sabīdreibai svareigu vaicuojumu rysynuošonā, ituo gods pavasarī turpynoj reikuot pasuokumu ciklu “Ar Eiropys tvierīni Latgolā”.  8.[...]
20:00 Gundegys Rancānis gleznu izstuod... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Gundegys Rancānis gleznu izstuod... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
May 8 @ 20:00
Gundegys Rancānis gleznu izstuode "Klātesot" @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Nu 14. apreļa da 8. maja Latgolys Kulturviesturis muzeja lūgu vitrinuos ir īspieja apsavērt muokslineicys Gundegys Rancānis gleznu izstuodi “Klātesot”. Karteņa: rezekne.lv
May
9
Svā
12:00 Koncerts “Pasavēros saulītē” @ YouTube
Koncerts “Pasavēros saulītē” @ YouTube
May 9 @ 12:00
Koncerts "Pasavēros saulītē" @ YouTube
Sagaidūt Muotis dīnu, Kulturys i tautys muokslys centrs “Ritums” pīduovoj virtualu tautys muzykys koncertu “Pasavēros saulītē”. Nu 9. maja 12.00 stuņdem tū varēs apsavērt kulturys centra YouTube kontā ITE. Koncertprogramu taisejuši Aīda, Asnate i Aurēlija[...]
15:00 Folklorys kūpys “Saime” dzīduošo... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Folklorys kūpys “Saime” dzīduošo... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
May 9 @ 15:00
Folklorys kūpys "Saime" dzīduošona pi krucifiksu @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Maja mieness nuok ar tradicionalīm maja dzīduojumim pi krucifiksu. Bolu nūvoda Vactilžys pogostā kotru maja svātdini 15.00 stuņdēs pi krucifiksu dzīduos foklorys kūpa “Saime”. Itūņedeļ – pi Malvīnes sātys.   
20:00 Māra Čačkys izstuode “Klātienes ... @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Māra Čačkys izstuode “Klātienes ... @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
May 9 @ 20:00
Māra Čačkys izstuode "Klātienes dialogi" @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Muokslys dīnu ītvorūs Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs aicynoj iz muokslinīka Māra Čačkys dorbu izstuodi “Klātienes dialogi”. Izstuode byus daīmama nu 26. apreļa da 9. maja.  Vaira par Māra Čačkys izstuodi ITE. Izstuodi varēs apsavērt[...]