Izdevnīceibā “Lauku Avīze” izguojuse Hannesa Korjusa gruomota “Ludzas igauņi: Zemes dieva tauta”.

Gruomota viestej par Ludzys nūvoda igaunim (igauņu volūdā – lutsi maarahvas), kas beja Vitebskys gubernis Ludzys apriņčī dzeivojūša katuoļticeigūs Latvejis igauņu etniskuo grupa.  19.–20. godu symtā jī dzeivuoja Cyblys, Mērdzinis, Nierzys, Pyldys pogostā i pakuopiniski saplyuda ar apvydā asūšū latvīšu etnosu, atstuojūt kulturys i etnografiskus pādus Ludzys nūvoda viesturē. Līceibys par Ludzys igaunim sasaglobuojušys vītvuordūs, teikuos i puosokuos.

Autors Hanness Korjus (1965) ir igauņu izceļsmis pietnīks, žurnalists i tulkuotuojs, latvīšu kulturys popularizātuojs Igaunejā. Nu latvīšu iz igauņu volūdu tulkuojs Muorys Zuoleitis (Māras Zālītes) romanu “Pieci pirksti”, Kristīnis Želvis stuostus “Meitene, kas nogrieza man matus” i cytus. Gruomotys prīškvuordu sarakstejs i zynuotniskū redakturu veics Latvejis Zynuotņu akademejis eistynais lūceklis, Storptautyskuos zynuotniskuos Sūmugru bīdreibys (Helsinkūs) korespondātuojlūceklis Saulvedis Cimermanis. 

Latvejis Universitatis Humanitarūs zynuotņu fakultatis profesore Lideja Leikuma par gruomotu soka: “Hannesa Korjusa dorbs ir sova veida saga – lels, ryupeiguos olūtu studejuos i lauka pietejumūs baļsteits viestejums par Ludzys apleicīnē dzeivojušajim katuoļticeigajim dīnvydigaunim. Vairuoku godu symtu laikā nūturējuši sovu etniskū i kulturys identitati, myusu dīnuos Lutsi maarahvas ir saplyuduši ar vītejim Latgolys latvīšim. Koč iz prīšku par jim līcynuos vairs tik kaids vairuok voi mozuok asimilāts sūmugrisks vītvuords i atseviškys zeimeigys pavuordis, Ludzys igauni nabyus pagaisuši bez pādu, leidzeigi kai Bauskys pusis krīveni voi lībīši, par kurim atguodynoj ari ituo dorba autors.”

Gruomotys izdūšonu atbaļstejuši Vaļsts kulturkapitala fonds (Latveja) i Igaunejis Kulturkapitala fonds.